Aprīļa sākumā kopējie resursu atlikumi Valsts kases kontos bija ap vienu miljardu latu, informē Valsts kasē.
Resursu atlikums Valsts kases kontos svārstās kalendārā mēneša ietvaros - mēneša pirmajā pusē tiek intensīvi veikti valsts budžeta izdevumi (pensiju izmaksa, mērķdotācijas pašvaldību budžetiem, iemaksas Eiropas Kopienas budžetā, kārtējie izdevumi u.c.), bet nodokļu ieņēmumi tiek iekasēti mēneša vidū.
Līdz ar to tas ir normāls budžeta izpildes cikls, kas ietekmē resursu atlikumu Valsts kases kontos tādā veidā, ka atlikumi sarūk mēneša pirmajā pusē un pieaug mēneša otrajā pusē.
Tāpat līdzekļu atlikumus Valsts kases kontos ietekmē dažādas ienākošās un izejošās naudas plūsmas, tostarp veiktie aizņēmumi un aizņēmumu atmaksas, valsts budžeta aizdevumi un aizdevumu atmaksas u.c.
Jau iepriekš Valsts kase uzsvērusi, ka, novērtējot finansējuma pietiekamību nākamajos periodos, ir jāņem vērā ne tikai kopējā prognozētā finansēšanas nepieciešamība un rīcībā esošie resursu atlikumi, bet arī plānotie aizņemšanās pasākumi šīs finansēšanas nepieciešamības segšanai.
Kopējo finansēšanas nepieciešamību veido valsts budžeta deficīts, finansējamie valsts budžeta aizdevumi un valsts parāda dzēšana. Tā segšanai nepieciešamajā apjomā tiek veikti aizņēmumi finanšu tirgos saskaņā ar vidējā termiņa aizņemšanās plānu, stratēģiski nodrošinot finansējumu atbilstoši prognozētai finansēšanas nepieciešamībai. Stratēģiska pieeja nepieciešamā finansējuma nodrošināšanā garantē resursu pietiekamību Valsts kasē un nepieciešamo likviditātes rezervju uzturēšanu, nepieļaujot "kritiskas robežas" iestāšanos.