Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, Finanšu ministrija (FM) vērtēs iespējas celt neapliekamo minimumu.
To paredz valdības otrdien pieņemtais FM informatīvais ziņojums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem un to efektivitāti. Ministru kabinets vienojās, ka, sagatavojot nākamā gada valsts budžetu, balstoties uz valsts un pašvaldību budžetu iespējām, tiks ņemti vērā ziņojuma secinājumi.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijā ir daudz nodokļu atvieglojumu – neapliekamais minimums strādājošajiem, pensionāru neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kā arī atvieglojumi personām ar invaliditāti un politiski represētām personām, sešu veidu attaisnotie izdevumi un 35 dažādi neapliekamie ienākumi.
Pēc ministrijas uzskata, regulāri jāuzrauga atvieglojumu apmērs un ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Varētu izskatīt iespēju aktualizēt IIN atvieglojumu apmēru, ņemot vērā minimālās algas izmaiņas, valsts budžeta iespējas, kā arī nodokļu plaisas un progresivitātes apsvērumus, kā arī citus sociālos aspektus.
FM uzskata, ka, piešķirot jaunus nodokļu atvieglojumus (izņēmums ir neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kas katru gadu jau regulāri tiek pārskatīti) vai pārskatot esošos, tie būtu jānosaka terminētam laika periodam, tādējādi paredzot automātisku atvieglojuma pārskatīšanu, precizējot atvieglojumus atbilstoši situācijai un ierobežojot nelietderīgus izdevumus. Terminēts atbalsts sniedz arī skaidrību atbalsta saņēmējam vidējā termiņā.
Ziņojumā teikts, ka IIN atvieglojumu ietekme uz šā gada budžetu būs vairāk nekā 453,4 miljonu latu apmērā, neskaitot ar nodokli neapliekamos ienākumus, jeb 63% apmērā no plānotajiem IIN ieņēmumiem, kas ir 720 miljoni latu. FM atzīst, ka lielāko nodokļa atvieglojumu daļu veido sociālie atvieglojumi, no tiem pensionāru neapliekamais minimums – 57,99%, neapliekamais minimums – 22,53% un atvieglojumi par apgādājamiem – 15,77%.
Lai gan nodokļa atvieglojumi būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus, tomēr vienlaicīgi tie paredzēti, lai palielinātu Latvijas darbaspēka konkurētspēju starptautiskajā tirgū, palielinātu nodarbinātību, veicinātu sociālo taisnīgumu, kā arī ierobežotu ēnu ekonomiku. Nodokļu atvieglojumu procentuālā attiecība pret kopējiem IIN ieņēmumiem tik liela ir arī tāpēc, ka pašreiz iedzīvotāju ienākumi ir zemi un līdz ar to zemi ir arī nodokļa ieņēmumi, paskaidro FM.
Ministrija arī norāda, ka IIN ieņēmumi ir būtisks valsts un pašvaldību ieņēmumu avots pēdējo 15 gadu laikā, ik gadu nodrošinot vidēji 20% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Latvijā.
Kopumā ekonomiskās krīzes ietekmē pie zemāka iekšzemes kopprodukta, darba algām un nodarbinātības, neskatoties uz nodokļa likmes pieaugumu un nodokļu atvieglojumu samazinājumu, IIN nodokļa ieņēmumi šogad prognozēti 720 miljonu latu apmērā, kas ir mazāk nekā 2009.gadā, kad tie bija 724 miljoni latu.
FM informē, ka salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ar zemu ienākumu līmeni Latvijas efektīvā darbaspēka nodokļu likme ir salīdzinoši augsta. Šī likme vienam vientuļam strādājošajam bez bērniem ar vidējo darba algu 445 lati mēnesī 2010.gadā bija 30,7%, kas pārsniedz Igaunijas un Lietuvas likmes, kuras ir attiecīgi 18,4% un 21,3%.
Nodokļu plaisas un efektīvās darbaspēka nodokļu likmes rādītāji Latvijā atspoguļo nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļu slogu, jo darbaspēka nodokļi sadārdzina darbaspēka izmaksas, līdz ar to samazinot šā darbaspēka starptautisko konkurētspēju, samazinot nodarbinātību un palielinot bezdarbu. Nodokļu plaisa palielina arī ēnu ekonomikas apmēru, uzsver ministrija.
FM norāda – lai Latvijas darbaspēks kļūtu ne tikai konkurētspējīgāks Baltijas valstu darbaspēka tirgū, bet arī darba tirgus konkurencē ar tādām valstīm kā Lielbritānija, Īrija un Vācija, uz kurām pārsvarā emigrē Latvijas darbaspēks, panāktu Latvijas nodokļu sistēmas lielāku progresivitāti un samazinātu nodokļu slogu zemāk atalgotajiem iedzīvotājiem, kas varētu palielināt legālo nodarbinātību, neapliekamais minimums vidējā termiņā būtu jāpalielina.
Ziņojumā tiek apskatītas divas neapliekamā minimuma palielināšanas alternatīvas. Pirmā paredz tuvākajā laikā neapliekamo minimumu palielināt līdz Baltijas valstu līmenim, sasniedzot 95 latus mēnesī. Tas no valsts kopbudžeta varētu izmaksāt aptuveni 109,14 miljonus latu gadā, tostarp no valsts pamatbudžeta – 19,65 miljonus latu un pašvaldību budžetiem – 89,5 miljonus latu.
Otra alternatīva savukārt paredz neapliekamo minimumu palielināt līdz minimālās algas līmenim, kas šogad ir 200 latu mēnesī. Tas no valsts kopbudžeta savukārt varētu izmaksāt aptuveni 338,34 miljonus latu, tostarp no valsts pamatbudžeta – 60,9 miljonus latu un no pašvaldību budžetiem – 277,43 miljonus latu.
Informatīvajā ziņojumā teikts – lai gan īstermiņā tiek prognozēts, ka valsts budžeta ieņēmumi varētu samazināties, tuvākajos gados neapliekamā minimuma paaugstināšana varētu palielināt nodarbinātību, ekonomisko aktivitāti un nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.
Ja paaugstinātu IIN atvieglojuma apmēru par apgādībā esošām personām līdz pat 50% apmērā no minimālās algas, atvieglojumiem par apgādībā esošām personām būtu jābūt 100 latiem, kas no valsts budžeta papildus izmaksātu aptuveni 30,46 miljonus latu. Ilgtermiņā nodokļu atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana varētu palielināt ekonomisko aktivitāti un nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos, atzīst FM.
Informatīvajā ziņojumā arī minēts, ka attaisnoto izdevumu par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem administrēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija liecina, ka vienas deklarācijas pārbaudīšana valstij izmaksā vidēji 6,43 latus. Kopumā šie atvieglojumi 2009.gadā no valsts budžeta izmaksāja aptuveni 15 miljonus latu, no tā apmēram deviņus miljonus latu veidoja summa, kas jāatmaksā nodokļu maksātājiem pēc attaisnoto dokumentu pārbaudes, un sešus miljonus latu veidoja visas ar gada ienākumu deklarāciju administrēšanu saistītās izmaksas.
FM norāda, ka ar attaisnoto izdevumu administrēšanu saistītās izmaksas varētu samazināt, atļaujot kā attaisnotos izdevumus atskaitīt tikai tādus maksājumus, par kuriem pakalpojumu sniedzēji nodrošina informācijas sniegšanu VID elektroniski. Tādā gadījumā būtu nosakāms noteikts 2–3 gadu pārejas periods, lai pakalpojumu sniedzēji varētu tam sagatavoties.
IIN likme Latvijā patlaban ir 25%.