Valsts ar nodokļu daļēju amnestiju cer budžetā atgūt virs 250 miljoniem latu

Valsts ar nodokļu daļēju amnestiju cer budžetā atgūt virs 250 miljoniem latu, trešdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze " (LA).

806 979 260 - tāda ir summa, kādu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, valstij nodokļos ir parādā uzņēmumi un iedzīvotāji. Nodokļu parādu apjoms vairāk nekā 2,8 reizes pārsniedz summu, par kādu pagājušajā gadā tika nolemts veikt šā gada budžeta konsolidāciju, ieskaitot nodokļu paaugstināšanu, un 16 reizes pārsniedz summu, par kādu vēl šogad nāksies ciešāk savilkt jostu. Lai veiksmīgi atgūtu kaut nelielu daļu no šīs summas, pēc uzņēmēju organizāciju ierosinājuma Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi Nodokļu atbalsta pasākuma likumu un attiecīgus valdības noteikumus. FM valdībai tie jāiesniedz jau šonedēļ.

Pēc VID informācijas par nodokļu parādu struktūru uz 1.martu, par reāli piedzenamiem uzskatāmi tikai 295,7 miljoni jeb 30,5% no kopējās nodokļu summas. Pārējais naudas apjoms uzskatāms par nepiedzenamu, raksta LA.

Kā laikrakstam skaidroja FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta nodokļu administrēšanas politikas nodaļas vecākā referente Dace Avotiņa, iespaidīgā nodokļu parādu summa - vairāk nekā 800 miljoni latu - veidojusies jau kopš nodokļu uzskaites sistēmas izveidošanas. Tas nozīmē - no valsts neatkarības atgūšanas laika pirms 20 gadiem. Avotiņa: "Šajā sistēmā ir, piemēram bankas "Baltija" sociālā nodokļa parāds. Tas joprojām ir sistēmā, kaut bankas vairs nav. Taču pret banku "Baltija" joprojām turpinās tiesvedība un līdz ar to nav pamata šo parādu no sistēmas dzēst."

Banka "Baltija" ir tikai viens no vairāk nekā 7000 uzņēmumu, pret kuriem valsts neko nevar iesākt. Tas nozīmē, ka no šiem uzņēmumiem palicis vairs tikai nosaukums Uzņēmumu reģistrā un nodokļu uzskaites sistēmā, bet dzīvē tie ir bankrotējuši, valstij parādā paliekot vairāk nekā 420 miljonus latu. Lielāko daļu parāda - 275 miljonus latu - mantojumā atstājuši jau par maksātnespējīgiem atzīti uzņēmumi, bet 143 miljonus latu nevar piedzīt, jo nav nedz mantas, nedz naudas, pret ko piedziņu vērst.

"Šobrīd normatīvie akti paredz dzēst parādus, ja ir tiesu izpildītāja atzinums, ka nav mantas, pret kuru vērst piedziņu. Taču šī procedūra maksā naudu, ja tās nav, veidojas situācija, ka uz papīra nodokļu parāda summa ir 800 miljoni, bet reālā summa, ar kādu VID strādā, ir uz pusi mazāka," stāstīja Avotiņa.

FM speciāliste minēja, ka par cerīgiem jeb valsts budžetā atgūstamiem uzskatāmi vēl 29 miljoni latu. Par šādu summu šobrīd tiesā atrodas dažāda rakstura nodokļu piedziņas lietas - uzņēmumu vai personu iesniegtas sūdzības par VID lēmumiem, kā arī VID iesniegumi tiesām par nodokļu piedziņu.

Jau kopš pagājušā gada, kad tika radīts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, tiek runāts par nodokļu amnestiju. Sākotnēji pat tika spriests, ka nodokļu amnestija būtu piemērojama arī tiem, kam ir nelegāli ienākumi. Tas ir - personām un uzņēmumiem tiktu dota iespēja bez jebkādām soda naudām un uzrēķiniem nomaksāt noteikta apjoma nodokli par nelegālajiem ienākumiem un uzkrājumiem, tādējādi ļaujot tos legalizēt.

FM nodokļu amnestijas vietā piedāvā ko citu - nodokļu atbalsta pasākumu, kas būtu uzskatāma par daļēju amnestiju. Mērķis ir veiksmīgāk valsts budžetā iekasēt tos nodokļus, kurus vēl var iekasēt no maksātājiem, kurus nodokļi ar visiem uzrēķiniem un soda naudām salikumā ar saimnieciskās darbības neveiksmēm vēl nav noveduši līdz bankrotam.

Avotiņa lēsa, ka nodokļu atbalsta pasākumi attiektos kopskaitā uz 111 tūkstošiem nodokļu maksātāju, kuru valstij nenomaksātā summa gada sākumā bija 396 miljoni latu. Tiesa, nedaudz mazāk kā pusei jeb 47 tūkstošiem nodokļu maksātāju parāda summa ir robežās no viena līdz 50 latiem. Avotiņa minēja, ka valsts ar šo pasākumu mērķē uz tiem, kuru parādi ir virs 500 latiem, jo, kaut mazo parādnieku skaits ir liels, viņu parādu summa valstij veido tikai 0,2% no kopsummas.

FM speciāliste skaidroja - ja valdība jau šopavasar akceptēs un Saeima līdz vasaras brīvdienām apstiprinās, jau gada otrajā pusē VID nodokļa parādniekiem varēs piedāvāt nodokļa nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanu, ja līdz noteiktam brīdim būs samaksāts nodokļu pamatparāds. Avotiņa LA norādīja, ja pamatparāds būs mazāks par 100 latiem fiziskām personām un 500 latiem juridiskām personām, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90 - 180 dienu laikā pēc nodokļu atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds būs lielāks un VID būs piešķīris maksājumu termiņa pagarinājumu, parādu varēs nomaksāt 90 dienu līdz pat 60 mēnešu laikā. Pēc pamatparāda samaksas pilnā apmērā un 10% soda naudas samaksas nodokļu administrācija dzēsīs ar attiecīgo pamatparādu saistītās nokavējuma naudas pilnā apmērā un soda naudu 90% apmērā.

FM cer, ka jau šogad nodokļu atbalsta pasākums budžetā ienesīs 15 miljonus latu.

Kopumā valsts ar šo pasākumu cer iekasēt vismaz 250,8 miljonus latu, jo tieši tāda bija nodokļu pamatparāda summa, kuru gada sākumā valstij nebija nomaksājuši 25 617 nodokļu maksātāji ar parādu virs 500 latiem.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka FM līdz 1.aprīlim valdībā jāiesniedz Nodokļu atbalsta pasākumu likums, kas ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas plānā iekļautajiem pasākumiem, lai veicinātu nodokļu maksāšanu un samazinātu nodokļu maksātājiem parādu slogu.