Grozījumi valsts budžetā gaidāmi, visticamāk, gada otrajā ceturksnī,- šorīt Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība").
Līdz tam laikam jāieskicē, kur atrast iespējas vēl 50 miljonu latu konsolidācijai, jāpanāk politiska vienošanās, skaidroja ministrs. Ministrs norādīja, ka februārī būs zināmi dati par kopējām ekonomikas attīstības tendencēm 2010.gadā, martā būs redzams, kā pildās nodokļi pirmajos mēnešos, iespējama makroekonomisko rādītāju korekcija, tad arī ieskicēsies nepieciešamie budžeta grozījumu varianti.
2011.gada valsts budžetu Vilks raksturo kā piesardzīgu, konservatīvu, "nav pozīciju, kur būtu jāpiesargās, ka varētu nepildīties nodokļi".
Nākamajā gadā viens no valdības un visas sabiedrības galvenajiem uzdevumiem būs ēnu ekonomikas apkarošana. Svarīgi, ka ir izstrādāts pasākumu plāns, ko paredzēts ieviest vasarā. Kopumā valdība apņemas no ēnu ekonomikas iekasēt 60 miljonus latu, no kuriem 15 miljoni latu ir iekļauti valsts budžetā, skaidroja Vilks.
Valsts budžetā esot paredzēta arī daļēja nodokļu amnestija. "Varam un būtu jāpalīdz uzņēmējiem, kuri strādā un kuriem ir nodokļu parādi, bet tā neattiecas uz uzņēmējiem, kas ilgstoši sēdējuši slēpnī un tagad mēģinās legalizēt šos parādus," skaidroja Vilks.
Vilks nepiekrīt, ka budžeta deficītu varētu mazināt valsts uzņēmumu pārdošana. "Uzņēmumu pārdošana nav ilgtermiņa pasākums, tā ir mūsu izšķiršanās par labāku valsts pārvaldību," sacīja ministrs.
Viņš neprognozē, ka atsevišķu valsts uzņēmumu pārdošana varētu notikt nākamā gada pirmajā pusgadā, drīzāk, tas varētu notikt gada otrajā pusē, kad, iespējams, varētu uzlaboties uzņēmumu kredītreitings, tirgū parādītos potenciālie pircēji.
Jau ziņots, ka Saeima vakar, neņemot vērā opozīcijas partiju iesniegtos priekšlikumus, ar visai pārliecinošu balsu vairākumu galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kas paredz vairāku nodokļu palielinājumus.
Par budžetu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 38 deputāti, bet atturējās viens tautas kalps. Savukārt Jānis Urbanovičs (SC) balsojumā nepiedalījās.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pēc budžeta pieņemšanas pauda gandarījumu, norādot, ka ir ļoti svarīgi, lai jau no 1.janvāra stātos spēkā pilnvērtīgas valsts budžets. Viņš norādīja, ka tagad turpināsies sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildus konsolidācijas pasākumu veikšanu un tas jau no nākamā gada sākuma būs valdības darba kārtībā. Pēc premjera teiktā, Finanšu ministrija jau strādājot pie iespējamiem priekšlikumiem.
Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") atzina, ka tālākajai konsolidācijai jābūt saistītai ar strukturālām reformām, kuras varētu veikt veselības, izglītības un sociālajā jomā. Pēc viņa domām, vajadzētu uzklausīt sociālos partnerus, ekspertus un rast pareizos risinājumus.
Nepieciešamos papildu konsolidācijas pasākumus vajadzētu atrast jau nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja Vilks. Ministrs arī pieļāva, ka dažus no šiem pasākumiem varētu realizēt gada otrajā pusē.
Vilks pagaidām nevarēja pateikt proporcijas, cik daudz konsolidācijas pasākumu būs izdevumu samazināšanas un cik ieņēmumu palielināšanas daļā. "Tas ir koalīcijas jautājums un jābūt vienprātībai," norādīja ministrs.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,1 miljarda latu apmērā, bet izdevumi - 5,7 miljardi latu. Pēc starptautiskās ESA metodoloģijas, budžeta deficīts nākamgad būs 5,5% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt valsts konsolidētā budžeta 2011.gadam ieņēmumi plānoti 4 204 253 331 lata apmērā, bet izdevumi - 4 788 439 474 latu apmērā, kas veidos deficītu 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Nodokļu ieņēmumi nākamgad tiek plānoti 1 759 327 186 latu apmērā.
Apstiprinātais mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 216 199 265 latu apmērā.
Veidojot nākamā gada budžetu, plānotais inflācijas apjoms ir 1,1%, bet iekšzemes kopprodukts tiek plānots 13,13 miljardi latu.
2011.gada valsts budžeta projektam bija iesniegti vairāk nekā 170 priekšlikumi, bet kopā visai budžeta likumprojektu paketei - vairāk nekā 400 priekšlikumi.
Vakar Saeima pabeidza pieņemt budžetu pavadošos likumus, no kuriem būtiskākie ir grozījumi nodokļu likumos. Grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN) paredz no 21% uz 22% palielināt PVN pamatlikmi un no 10% uz 12% palielināt samazināto likmi.
Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz no 26% uz 25% samazināt nodokļa likmi (paredzēts, ka nākamgad IIN sadales proporcija starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs 18% un 82%). Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz piešķirt UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem, grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli paredz palielināt nodokli mājokļiem, bet grozījumi likumā par akcīzes nodokli paredz piemērot vispārējo likmi degvielai ar 5% biodegvielas piejaukumu un palielināt akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Tika pieņemti divi jauni likumi - par transportlīdzekļu nodokli un uzņēmumu transportlīdzekļu nodokli un par finanšu stabilitātes nodevu.