Samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšana vai paaugstināšana būtu prioritāra, ja valdībai 2011.gada budžeta konsolidācijai ir jāizšķiras par izmaiņām PVN, uzskata "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds.
Viņš uzsvēra, ka PVN pamatlikmes paaugstināšanas ietekme uz ekonomiku būtu atkarīga no tās pieauguma apjoma. Ja PVN tiktu paaugstināts no pašreizējiem 21% līdz 22%, tad uz ekonomiku tas būtisku ietekmi neatstātu, taču, ja bāzes likme tiktu pacelta par vairākiem procentpunktiem, tiktu bremzēts iekšzemes pieprasījums un attiecīgi arī ekonomikas izaugsme kopumā.
Strazda vērtējumā samazināto PVN likmju atcelšana vai paaugstināšana būtu tas ceļš, kas būtu prioritārs, pirms runāt par bāzes likmes celšanu.
Viņš skaidroja, ka samazinātais PVN darbojas kā netieša subsīdija atsevišķām nozarēm, savukārt PVN bāzes likmes celšana sūtītu tirgū ziņu, ka paaugstinām likmes visiem, lai atsevišķas nozares varētu saglabāt privilēģijas. "Šāda ziņa nav vēlama un samazināto likmju paaugstināšana būtu prioritāra," teica Strazds.
Kā ziņots, "Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka 2011.gada budžeta konsolidācijai tiek domāts par PVN likmes paaugstināšanu no 21% līdz 22%, taču tikai tādā gadījumā, ja citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu. Primāri tiekot spriests par nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu.
Vilka skatījumā samazināto PVN likmju paaugstināšana vai atcelšana nebūtu vēlama, jo tas var radīt lielāku defektu nekā efektu.
Pašreizējās Vilka aplēses liecina, ka 2011.gada budžetā nepieciešamā konsolidācija varētu veidot 350 miljonus latu, bet gadījumā, ja tiks vērtēta iespēja iekļaut jau kādus 2012.gada budžeta pasākumus, konsolidācijas apjoms var sasniegt arī 400 miljonus latu.