Finanšu ministrija (FM) plāno piedāvāt stingrāk vērsties pret neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžetu līdzekļiem un plānotajām darbībām pārkāpumu mazināšanā, kuru šodien izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.
Lai izvērtētu, kad rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un mantu ir atzīstama par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku, FM šā gada augustā izveidoja darbu grupu, kura analizēja biežāk sastopamos gadījumus, kad, veicot revīziju valsts pārvaldes iestādēs, tiek konstatēta tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar budžeta līdzekļiem un neatbilstības Eiropas Savienības fondu apguvē, par kurām citas iestādes informē FM kā vadošo iestādi.
Lai pašreiz spēkā esošo kārtību par ierēdņu disciplināratbildību uzlabotu, darba grupa ieteikusi vairākas nepieciešamās darbības. Piemēram, ja ir saņemts neatbilstības ziņojums, auditā ir konstatēts finanšu pārkāpums, kura rezultātā ir radušies būtiski zaudējumi, piemēram, ne mazāk kā 900 lati, iestādei, kur konstatēts pārkāpums, obligāti ir jāveic dienesta pārbaude.
Ja par fiksēto neatbilstību no iestādes puses neseko nekāda reakcija, tad nepieciešams paredzēt tiesības finanšu ministram pieprasīt informāciju par veikto pārbaudi no iestādes puses, kā arī tiesības pieprasīt informāciju lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu sagatavošanai.
Rosināts noteikt arī garāku termiņu dienesta pārbaudes veikšanai finanšu pārkāpumu lietās pirms disciplinārlietas ierosināšanas. Pašlaik šis termiņš ir tikai viens mēnesis. Tāpat piedāvāts paredzēt garāku noilguma termiņu, nosakot, ka ierēdni var saukt pie disciplināratbildības, ja kopš finanšu pārkāpuma izdarīšanas, kura dēļ radušies būtiski zaudējumi - minimums 900 lati, ir pagājis laiks līdz pieciem gadiem.
Rosināts arī paredzēt naudas sodu ierēdnim par maldinošas informācijas sniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, lai saņemtu piekrišanu izņēmuma iepirkuma procedūras piemērošanai, kā arī veikt efektīvākas pārbaudes ES fondu projektu ieviešanas gaitā, izvērtējot iespēju centralizēt pārbaužu veikšanas funkcijas.
FM secinājusi, ka neatbilstošās izmaksas ar valsts budžeta līdzekļiem veidojas pārsvarā šādās jomās: darba samaksa, piemaksas un pabalsti noteikti, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, noslēgtie līgumi vai izdotie rīkojumi, kas ir pretrunā ar tiesību normām un labiem finanšu pārvaldības principiem, publiskajos iepirkumos, kad iepirkumi tiek dalīti daļās, lai izvairītos no iepirkuma priekšmeta kopējai līgumcenai atbilstošās iepirkuma procedūras piemērošanas, vai iepirkumos par atbilstošiem piedāvājumi, kuros nav iesniegta visa iepirkuma procedūras dokumentos prasītā informācija vai kuri neatbilst pasūtītāja noteiktajām prasībām.
Neatbilstošas izmaksas veidojas arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, kā arī neatbilstoši veicot izmaksas ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvē, kas rodas, finansējuma saņēmējam veicot projektā neparedzētas aktivitātes. Piemēram, par attiecināmām tiek deklarētas un maksājumu pieprasījumos tiek iekļautas summas par pasākumiem, kas nav iekļauti to pasākumu lokā, kurus var finansēt no ES fondu līdzekļiem u.c.
Tāpat darba grupa secinājusi, ka bieži vien pārbaudi veicošajām iestādēm sākotnēji tiek sniegta sagrozīta, tendencioza informācija. Finanšu pārkāpumi tiek konstatēti pēcpārbaudē, kas notiek pēc projekta pabeigšanas - vairākiem gadiem. Bieži vien neatbilstību noskaidrošanas un saskaņošanas procedūra aizņem vairākus mēnešus - attiecīgā nozares ministrija uzstāj, ka tā ir rīkojusies pareizi, pat ja darbība ir klaji prettiesiska.
Tāpēc, kad vadošā iestāde vai EK auditori konstatē finanšu pārkāpumu un noskaidro iespējamos vainīgos pārkāpuma izdarīšanā, nereti jau ir iestājies noilgums vai valsts civildienesta attiecības ar finanšu pārkāpuma izdarīšanā vainojamo ierēdni ir izbeigušās.