Šodien Saeima atzina par steidzamiem un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (UIN), kas paredz iespēju uz trīs gadiem atlikt nodokļa maksāšanu par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem.
Kā skaidro Finanšu ministrija (FM), patlaban spēkā esošais likums paredz apliekamā ienākuma koriģēšanu par negūto ienākumu, ja parāds tiek cedēts. Tā kā minētā norma ir vispārēja, tad tā jāiekļauj minētā likuma pantā, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanu.
Tāpat likuma normas paredz samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par zaudētiem parādiem, ja izpildās attiecīgi nosacījumi. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nodokļu maksātājiem veidojas likviditātes problēmas sakarā ar darījumu partneru nespēju laicīgi norēķināties par saņemtām precēm un pakalpojumiem.
Lai arī atlīdzība par nosūtītajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem nav saņemta, tā veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu ienākumu. Savukārt, lai gan preces vai pakalpojuma saņēmējs maksājumus nav veicis, tā ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums par saņemto prešu un pakalpojumu vērtības summu tiek samazināts.
FM sagatavotais likumprojekts paredz iespēju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem pie zināmiem nosacījumiem uz trīs gadiem atlikt uzņēmumu ienākuma nodokli par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrājumu izveidošanas brīdī nepalielinot apliekamo ienākumu. Taksācijas periodā izveidotie speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, kuri nepalielinās ar nodokli apliekamo ienākumu, nedrīkstēs pārsniegt 20% no ar nodokli apliekamā ienākuma, paredz normatīvs.
Savukārt nodokļa maksātājam, kas sešu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās nav norēķinājies par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, par parāda summu būs jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums, ja kreditors tam būs nosūtījis paziņojumu, ka parāds tiek kvalificēts kā nedrošs un parāda summai tiek veidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem.
Ja trīs gadu laikā izveidotie uzkrājumi netiks samazināti, iekļaujot tos apliekamajā ienākumā vai zaudētu parādu norakstot izmaksās, apliekamais ienākums būs jāpalielina par nedrošo parādu summu, kurai ir bijuši radīti speciālie uzkrājumi.
Lai piemērotu speciālo normu par uzkrājumiem nedrošiem parādiem, nodokļa maksātājam līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir jāinformē preču vai pakalpojumu saņēmējs - debitors - par to, ka par attiecīgā parāda summu tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem.
Plānots, ka likumprojekta normas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem paredzēts piemērot no 2011. līdz 2013.gadam.
Kā norādījusi Finanšu ministrija, likumdošanas izmaiņas ļaus uz laiku, bet ne ilgāk kā trīs taksācijas periodus, palielināt nodokļa maksātāju brīvos naudas līdzekļus, kuri tiem būtu jāsamaksā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par realizētām precēm un pakalpojumiem, par kuriem nav saņemta atlīdzība. Tādējādi, samazinoties valsts budžeta ieņēmumiem par 11,8 miljoniem latu, attiecīgi par šādu summu palielināsies nodokļa maksātāju brīvie naudas līdzekļi.
Nodokļa maksātājiem, kas nav savlaicīgi veikuši maksājumus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, tiks liegta iespēja samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par izdevumiem, ko tie nav veikuši, ja par šo parāda summu preču vai pakalpojumu sniedzējs būs piemērojis speciālo normu par uzkrājumiem nedrošiem parādiem.
Plānotie uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2011.gadā prognozēti 78,8 miljonu latu apmērā, kas veidotu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu 525,3 miljonus latu. Tādējādi prognozētais uzkrājumu veidošanas ierobežojums 20% apmērā no ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma būtu, lielākais, 105,1 miljons latu. Piesardzīgi pieņemot, ka aptuveni 75% no uzņēmumiem veidos minētos uzkrājumus, tas būtu 78,8 miljoni latu, kā rezultātā iespējamā negatīvā ietekme uz budžetu tiek prognozēta ne vairāk kā 11,8 miljoni latu gadā.