Ja Datu valsts inspekcija (DVI) konstatēs administratīvi sodāmu pārkāpumu daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju rīcībā, kuri pastkastītēs met lapas ar informāciju par citu mājas iemītnieku parādsaistībām - nenomaksātu īres maksu vai komunālajiem pakalpojumiem, vainīgajām personām var draudēt līdz 8000 latu naudas sods.
Kā aģentūru LETA informēja DVI darbību pārraugošās Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne, konstatējot administratīvo pārkāpumu, kā sods var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas fiziskām personām ir no 50 latiem līdz 400 latiem, amatpersonām - no 100 latiem līdz 400 latiem, bet juridiskajām personām - no 1000 latu līdz 8000 latu.
Līdz šim saistībā ar personas datu publiskošanu DVI piemērojusi tikai brīdinājumus, jo namu pārvaldnieks vai pārzinis, vai apsaimniekotājs visās DVI sāktajās lietās novērsis pārkāpumu, papildināja Pakalne.
Pakalne sacīja, ka DVI neapkopo sūdzību skaitu par namu pārvaldnieku izplatīto informāciju, kurā minēti parādnieku vārdi, uzvārdi, personas kodi, jo katrs gadījums ir jāskata individuāli.
Tomēr pēdējā laikā ir pieaudzis DVI iesniegto sūdzību skaits gan no iedzīvotājiem Rīgā, gan no rajonu iemītniekiem. Pēdējā laikā iesniegto sūdzību izskatīšana vēl nav pabeigta, piebilda DVI.
Pakalne atzīmēja, ka personai, kuras dati publicēti, vispirms jāvēršas pie namu apsaimniekotāja vai pārvaldnieka, pieprasot minētās personas datu apstrādes pārtraukšanu.
Ja namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks nepilda iedzīvotāju likumiskās prasības, iedzīvotāji var vērsties ar sūdzību DVI.
DVI uzsver, ka nav arī pieļaujams publiskot parāda summu, norādot tikai adresi, tostarp dzīvokļa numuru, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 2.panta 3.punktu minētā informācija ir uzskatāma par personas datiem. Personas dati ir gan tāda informācija, saskaņā ar kuru fiziskā persona jau ir identificēta, gan arī tāda informācija, pēc kuras personu ir iespējams identificēt.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses.
"Ņemot vērā minēto un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 6.punktu un 10.panta pirmās daļas 2.punktu, informācijas izpaušana par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, piemēram, par dzīvokļiem, kuru īpašnieki ir parādā par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ir pieļaujama tikai to dzīvokļu īpašniekiem, kuru intereses tas tieši ietekmē vai var ietekmēt, nevis jebkurai personai," norāda DVI.
Turklāt nav atļauts izpaust tādu informāciju, kuru uzzinot kaimiņi tāpat nespēs tiesiski ietekmēt nemaksātāju. Saskaņā ar FDAL 10.panta pirmās daļas 2.punktu personas datu apstrādi var veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Līdz ar to, lai veiktu personas datu apstrādi, ir jābūt konkrētam mērķim, kam ir nepieciešama šī personas datu apstrāde, un pamatojumam, ka noteiktais mērķis tiks sasniegts un nevar būt sasniegts citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu, apstrādājot tos citā veidā vai neapstrādājot vispār.
Atsevišķos gadījumos jautājumus par kāda dzīvokļa īpašnieka parādsaistībām, kas var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, var risināt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 27.2 pantam, norāda DVI.
Ja namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks publicē informāciju par citu dzīvokļu iemītnieku parādiem, iemetot paziņojumus pastkastītēs vai izvietojot tos kāpņutelpās, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15. un 16.pantu iedzīvotājiem vispirms ir jāvēršas pie paša apsaimniekotāja vai pārvaldnieka, pieprasot minētās personas datu apstrādes pārtraukšanu. Ja namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks uz šo pieprasījumu nereaģē, iedzīvotāji var vērsties ar sūdzību DVI.