Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Par grozījumu virzīšanu bija septiņi, pret - četri, bet atturējās trīs deputāti. Opozīcijas partiju deputāti atbalstīja likuma grozījumus, savukārt pozīcijas deputāti balsoja pret vai atturējās.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja, divreiz balsojot, vienādi sadalās balsis, lēmumprojekts nav atbalstīts.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Anita Pērsmane komisijas sēdē informēja, ka līdz šim tikai vienreiz, izskatot Valodu likumu, ir bijusi līdzīga situācija un tad komisija turpināja darbu pie projekta, līdz beidzot tas tika atbalstīts.
Komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL) sēdē informēja, ka lūgs izslēgt projekta izskatīšanu no Saeimas sēdes darba kārtības.
Kā ziņots, grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ja kredītiestāde, kurā ir būtiska valsts līdzdalība, proti, vismaz 10%, vai kura saņem komercdarbības atbalstu, tiek sadalīta, tad abām kredītiestādes daļām būs jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestādes darbības plāns turpmākajiem trīs gadiem.
Saeimas komisijas atbalstītā norma likumā varētu nozīmēt, ka pēc "Parex bankas" sadalīšanas valstij trīs gadus būs jāuztur arī sliktā bankas daļa, izpildot visas saistības un maksājot procentu maksājumus bijušajiem bankas akcionāriem un viņu radiniekiem.
Tas, ka būs jāiesniedz darbības plāns, "Parex bankas" gadījumā varētu nozīmēt: ja tā dēvētā sliktā banka būs jālikvidē, tas ļaus tiesā vērsties personām, kas uzskatīs, ka to intereses tiek aizskaras, proti, personām, kas iebilstu pret šīs bankas likvidāciju.