PB priekšlikumi nodokļu sistēmas uzlabošanai neesot aktuāli

Ņemot vērā ilgstošo vilcināšanos ar Pasaules Bankas (PB) izstrādāto priekšlikumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai prezentāciju, tie ir zaudējuši aktualitāti, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Diemžēl, ilgstošā vilcināšanās ar PB izstrādāto priekšlikumu prezentāciju ir atspoguļojusies arī to aktualitātes zudumā," viņš teica.

Tāpat Rutkaste atzīmēja, lai gan pieejamajos pētījuma melnrakstos ir atrodami atsevišķi vērtīgi secinājumi un priekšlikumi, konceptuāli PB koncentrējas uz nodokļu ieņēmumu palielināšanu, neņemot vērā to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nerūpējoties par Latvijas uzņēmumu un ekonomikas konkurētspēju, piemēram, nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts godīgajiem nodokļu maksātājiem, un nav pieļaujama tā palielināšana.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas Banka aicina īstenot tos pasākumus, kuri apkopoti tās februāra beigās prezentētajā "Nodokļu stratēģijā 20/20". "Mūsuprāt, tieši tas būtu pareizais ceļš, kā padarīt mūsu nodokļu sistēmu konkurētspējīgu - samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest to slogu uz kapitālu," piebilda Rutkaste.

Viņš piebilda, ka pašlaik nodokļu jomā valda neziņa, ēnu ekonomika ir augsta, kā arī Latvija zaudē konkurētspējā kaimiņiem. ""Nodokļu stratēģijas 20/20" galvenais mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšana, vienlaikus vidējā termiņā nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Piedāvājam, kā samazināt nodokļu slogu, neiedragājot un faktiski pat palielinot valsts ieņēmumus. Gan nodokļu maksātāji, gan administrētāji iegūs arī no tā, ka nodokļu sistēma šīs reformas iznākumā kļūtu vienkārša, viegli saprotama un stabila," pauda Rutkaste.

SCANPIX

Viņš arī norādīja - ja nacionālās bankas un uzņēmēju priekšlikumi gūs atbalstu valdībā un parlamentā, tā būs vērienīgākā nodokļu politikas reforma Latvijas jaunāko laiku vēsturē. "Tiks radīti labvēlīgi nosacījumi Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, mainīta nodokļu maksātāju motivācija un mazināta ēnu ekonomika. Skaitļos runājot - 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) paredzams par 2,4 procentpunktiem augstāks, salīdzinot ar esošo situāciju. Tie ir vairāk nekā 700 miljonu eiro papildu ienākumi tautsaimniecības dalībniekiem," sacīja Rutkaste.

Aģentūra LETA jau vēstīja, PB ieskatā, ja Latvijas vēlas piepildīt pilsoņu arvien augošās cerības uz labākiem publiskajiem pakalpojumiem veselības, izglītības un transporta jomā, būtu jāapsver iespēja palielināt budžeta ieņēmumus, veicot uzlabojumus nodokļu sistēmā. Sociālās nevienlīdzības mazināšanai PB rosina ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Ziņojumā teikts, ka vispiemērotākie instrumenti nevienlīdzības mazināšanai ir ienākumu nodokļi un pabalsti. Pēc PB aprēķiniem, ieviešot triju līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33% - apvienojumā ar neapliekamo minimumu, Latvija varētu gan mazināt nevienlīdzību, gan palielināt budžeta ieņēmumus.

"Šis pārskats piedāvā virkni pasākumu, kas paredzēti nodokļu ieņēmumu palielināšanai no pašreizējiem 29% no IKP līdz valdības mērķim - 32%," skaidro PB vecākā ekonomiste un ziņojuma līdzautore Emīlija Skroka. Viņa pauž, ka pēdējos gados Latvijas ekonomika ir cietusi no svārstībām un neaizsargātības pret intensīvām svārstībām, tāpēc nepieciešams radīt zināmu fiskālo buferi, kas palielinās valsts elastīgumu.

PB arī norāda, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir zemāki, nekā daudzās līdzīgās valstīs, kamēr sociālā nevienlīdzība joprojām ir augstāka, ja salīdzina ar virkni Eiropas Savienības (ES) valstu. Nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP līmeni svārstās ap 29%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, proti, 10 procentpunktu zem vidējā rādītāja ES un apmēram piecus procentpunktus zem vidējā radītāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.

PB ziņojumā norādīts, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu pieaugumu par trim procentpunktiem no IKP, kā to nosaka Latvijas valdības mērķis, būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas valsts nodokļu sistēmā, ka arī virkne citu politisko izmaiņu.

PB speciālisti norāda, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošana un nodokļu nomaksas rādītāju uzlabošana ir vienlaikus sasniedzams mērķis. Pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļu režīma aizstāšana varētu palīdzēt mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un netaisnīgu nodokļu konkurenci. Šāds solis arī varētu dot ieguldījumu sociālajā drošībā un mazināt relatīvi augstos nodokļus darbaspēkam ar zemiem ienākumiem, - tas savukārt varētu veicināt nodarbinātību.

PB pārstāvji norāda, ka patlaban sagatavots ziņojuma projekts. Pilns ziņojums būšot pieejams tuvāko nedēļu laikā.