Valsts policija šogad deviņos mēnešos sākusi 130 kriminālprocesus par datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska pirmdien žurnālistiem pastāstīja, ka vidēji policija gandrīz katru otro dienu sāk šādus kriminālprocesus. Turklāt noziegumu skaits, ko reģistrējusi Valsts policija un kuri apvienoti vienā kriminālprocesā, ir vēl lielāks. Šogad ir konstatēti 230 gadījumi, kad pastāv aizdomas par šādām nelikumīgām darbībām ar datiem un programmatūru, stāstīja Sokolovska.
Valsts policijas pārstāve vērtēja, ka 130 kriminālprocesi par šādu krāpšanu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka cilvēki neziņo par visiem šādiem krāpšanas gadījumiem, skaidroja eksperte. Viņa aicināja informēt policiju par aizdomīgiem darījumiem, jo tas var palīdzēt krāpniekus notvert.
Šo noziegumu izmeklēšana ir ilga un sarežģīta, jo nereti tā turpinās starptautiskā līmenī, atzina Sokolovska.
Kriminālvajāšanai šogad nodoti 75 kriminālprocesi par 215 šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā arī iepriekšējos gados notikušie. Kriminālvajāšanai nodoto procesu skaits ir diezgan liels, atzina policijas pārstāve.
Arī "SEB bankas" pārstāvji atzīmēja, ka banka regulāri saņem sūdzības no klientiem, ka no to konta pazudusi nauda. Šogad pirmajā pusgadā bankā ir apstrīdēti 3100 darījumi, un 84% no apstrīdēto karšu darījumu skaita veido maksājumi ar kartēm internetā. Savukārt 80% iesniegumu par pirkumiem ar kartēm internetā saistīti ar klientu datu nonākšanu trešo personu rokās.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars minēja, ka starp tipiskākajiem karšu datu pazaudēšanas gadījumiem ir neapzinīga maksājumu kartes glabāšana, kā arī kartes datu saglabāšana virtuālajos makos un servisa lapās, kur izveidots klienta profils. Arvien vairāk tiek reģistrētas arī sūdzības, kad darījumu caur mobilo ierīci veicis bērns vai kāds ģimenes loceklis. Karšu datus mēdz arī pazaudēt, ja klients iepērkas internetveikalos, kas nenodrošina "3D Secure" aizsardzību.
"SEB bankas" dati rāda, ka 62% apstrīdēto internetā notikušo karšu darījumu gadījumos klienti atgūst naudu. Taču naudu klientam neatmaksā, ja darījums papildus kartes datiem ir apstiprināts ar klienta autentifikācijas līdzekļiem, kā arī ja ir pierādījums, ka darījumu veicis kāds no ģimenes locekļiem. Nauda netiek arī atmaksāta gadījumos, ja klients pats pierakstījies uz kādu pakalpojumu, neizlasot noteikumus, piemēram, piekritis, ka mobilā lietotne pēc mēneša ieturēs samaksu par treniņa plāna lietošanu, paskaidroja Škapars.