Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, turklāt šā gada augustā cenu samazinājumu ietekmēja arī pasaules naftas cenu kritums jūlijā, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%. Precēm tas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2%.
Šnīdere skaidroja, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazināšos augustā bija pārtikai. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 1,7%. Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pazemināšanās šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,4 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un augļiem. Pasaules pārtikas cenas augustā pieauga par 1,9%, ko ietekmēja cenu kāpums visās produktu grupās, izņemot graudaugus.
Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar ražošanas samazināšanos Eiropas Savienībā un zemākām eksporta piegādes prognozēm no Okeānijas, kas ir lielākā piena produkcijas piegādātāja pasaulē.
Vienlaikus augustā cenas samazinājās degvielai saistībā ar pasaules naftas cenu kritumu jūlijā. Degvielas cenām Latvijā mēneša laikā bija vērojams kritums par 3,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Pēc straujā krituma jūlijā pasaules naftas cenas pieauga augustā un mēneša vidū sasniedza 50 ASV dolāru par barelu saistībā ar pazīmēm, ka lielākās naftas ieguvējvalstis septembrī gaidāmajā OPEC sanāksmē varētu vienoties par naftas ieguves apjoma iesaldēšanu. Savukārt mēneša beigās naftas cenas nedaudz samazinājās pēc ziņām par negaidītu jēlnaftas krājumu apjoma pieaugumu ASV.
Salīdzinoši neliela ietekme uz cenu līmeni augustā bija arī cenu kritumam apaviem (samazinājums mēneša laikā par 5,3%) un personīgās aprūpes precēm (samazinājums mēneša laikā par 3,8%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni kopā samazināja par 0,2 procentpunktiem.
Lielākā palielinošā ietekme augustā bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,05 procentpunktiem. Cenas pieauga arī siltumenerģijai par 1,1% un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 5,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni kopā palielināja par 0,1 procentpunktu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
EM eksperte norādīja, ka šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas saglabājās nemainīgas. Gada vidējā deflācija bija 0,3%.
"2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt pasaules naftas un pārtikas cenu dinamika. Pašlaik pasaules cenām ir vērojama stabilitāte, un straujš to kāpums netiek prognozēts, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei," prognozēja Šnīdere.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas samazinājušās par 0,7%, bet gada laikā - šā gada augustā salīdzinājumā ar 2015.gada augustu - patēriņa cenas nav mainījušās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā samazinājās par 0,3%.