Spriežot par nākamā gada valsts budžetu, valdība šodien rosinājusi pārskatīt solidaritātes nodokli, paredzot tā integrāciju citos nodokļos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Konkrēts lēmums gan šodien vēl netika pieņemts, un par konkrēto risinājumu tiks gatavots atsevišķs priekšlikums.
Kā ziņots, valdības sociālie partneri uzskata, ka ir nepieciešams atcelt solidaritātes nodokli. Par to spriests Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sēdē. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone norāda, ka ir labi, ja strādājošie saņem lielas un legālas algas, tāpēc nodokļu sistēmai algas ir uz to jāvirza.
Meņģelsone aģentūrai LETA paskaidroja, ka solidaritātes nodoklis varētu kļūt par sociālā nodokļa nodevu. Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem - slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nebūtu vajadzīgi nekādi ierobežojumi.
LETA jau ziņoja, ka Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei. Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no šī gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Pēc LTRK aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.