Lemberga oponenti pievāc Ventrans Rīga daļas

Tā sauktajiem Lemberga oponentiem ir izdevies pievākt vērtīgu īpašumu – bezvēsts prombūtnē esošajam uzņēmējam Laimonim Junkeram piederošās SIA Ventrans Rīga kapitāla daļas vairāk nekā 500 000 latu nominālvērtībā.

Pievākt šo īpašumu Lemberga oponentiem izdevies, pateicoties aizdomīgai prokuratūras bezdarbībai un Ventspils tranzītbiznesa karos jau agrāk iesaistītā tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām.

Zvērināts advokāts Juris Narkēvičs šajā sakarā vērsies ar iesniegumu Valsts policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par liela apmēra mantas piesavināšanos. Tāpat viņš lūdz uzskatīt šīs kapitāla daļas par noziedzīgi iegūtu mantu un uzlikt tām arestu.

Advokāts J. Narkēvičs pārstāv L. Junkera mantas aizgādnes, uzņēmēja bērna mātes Ivetas Ērkšķes intereses. Mantas aizgādnība noteikta ar tiesas un bāriņtiesas lēmumiem.

Uzticamības personas

Advokāts norāda, ka galvenais vainojamais šajās darbībās ir Ventrans Rīga vienīgais valdes loceklis Aleksejs Ovods.

A. Ovods ir viena no nedaudzajām miljonāra Oļega Stepanova uzticamības personām. Par to liecina Lursoft datu bāzē atrodamā informācija, ka A. Ovods, piemēram, ir viens no trijiem O. Stepanovam 100% piederošā uzņēmuma Topmar Holdings padomes locekļiem. Tāpat viņš ir vienīgais valdes loceklis tikai O. Stepanovam piederošajā kompānijā Port Service. Tāpat A. Ovods pārstāv O. Stepanovu vairākos Lemberga oponentu kontrolētajos uzņēmumos – viņš ir Latvijas naftas tranzīta valdes priekšsēdētājs, a/s Ventspils tirdzniecības osta padomes loceklis utt. u. t. jpr.

Jāatgādina, ka šā gada aprīlī A. Ovods piedalījās LSF Holdings (tā ir tranzīta kompānija ar milzu aktīviem) likvidācijas mēģinājumā, kas arī tika organizēts O. Stepanova interesēs.

Būtiska ir arī KNAB informācija, kas liecina, ka gan O. Stepanovs, gan A. Ovods ir vieni no lielākajiem naudas ziedotājiem Tautas saskaņas partijai.

Ventspils kara ainiņas

Kā zināms, 2007. gada pavasarī prokuratūra apcietināja vairākus Ventspils uzņēmējus, neaiztiekot nevienu no t. s. Lemberga oponentiem. L. Junkeram izdevās nozust, visticamāk, atstājot valsti, tāpēc viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

Zīmīgi, ka vienlaikus ar šīm prokuratūras aktivitātēm Lemberga oponenti pārņēma varu galvenajos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos – Latvijas Naftas tranzīts, Ventrans Rīga u. c. Par vienīgo Ventrans Rīga valdes locekli tad kļuva A. Ovods.

Pēc dažiem mēnešiem A. Ovods Ventrans Rīga vārdā iesniedza prasību tiesā pret L. Junkeru par parāda – 31 500 latu – piedziņu un parādniekam piederošo kapitāla daļu apķīlāšanu. Tiesa uzreiz apķīlāja L. Junkeram piederošās Ventrans Rīga daļas parāda summas apmērā, t. i., apķīlātas tika 1575 kapitāla daļas katra 20 latu nominālvērtībā. Pavisam L. Junkeram tobrīd piederēja 29 754 šādas daļas, tātad tiesa bija apķīlājusi pavisam niecīgu daļu no viņam piederošā Ventrans Rīga pamatkapitāla.

Kāpēc maksāt vairāk?

Nākamā gada vasarā tiesa nolēma piedzīt no bezvēsts prombūtnē esošā L. Junkera šo parādu. Parāda piedziņas lieta nonāca pie tiesu izpildītāja M. Eglīša, kas bez jebkāda tiesas lēmuma Uzņēmuma reģistram (UR) pieprasīja apķīlāt arī visas pārējās L. Junkeram piederošās kapitāla daļas. UR šo rīkojumu izpildīja.

Pēc tam M. Eglītis daļas 595 000 latu nominālvērtībā novērtēja par 70 000 latu. Šāds novērtējums ir neadekvāti zems un absurds kaut vai tāpēc, ka 595 000 latu ir reāli iemaksāti Ventrans Rīga pamatkapitālā. Turklāt Ventrans Rīga aktīvi tiek lēsti uz 9,3 miljoniem latu, kas nozīmē, ka pat kompānijas likvidācijas gadījumā L. Junkers varētu pretendēt uz aktīviem aptuveni 650 000 latu vērtībā.

Pats M. Eglītis atteicās atbildēt uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc viņš šīs kapitāla daļas novērtēja tik zemu, jo to viņam liedzot Tiesu izpildītāju likums.

Tāpat J. Narkēvičs norāda – lai gan Ventrans Rīga valdes loceklis A. Ovods "zināja un vienlaikus nevarēja nezināt", ka L. Junkers Ventrans Rīga pamatkapitālā ir iemaksājis reālu naudu gandrīz 600 000 latu apmērā, viņš tomēr neprotestēja pret tiesu izpildītāja veikto mantas niecīgo novērtējumu.

Manipulācijas ar izsolēm

Kapitāla daļu izsole tika izsludināta uz 2008. gada 11. novembri, un tiktāl L. Junkera mantas tīkotājiem viss bija izgājis gludi (pat kapitāla daļu neadekvāto novērtējumu būtu iespējams apstrīdēt tikai civiltiesiski). Bet tad darbības ar Ventrans Rīga kapitāla daļām pamanīja L. Junkera bērna māte I. Ērkšķe, kurai, protams, šīs mantas liktenis nebija vienaldzīgs. Sākot ar 11. novembra izsoli, I. Ērkšķes deleģētais advokāts J. Narkēvičs piedāvāja atmaksāt parādu 31 500 latus, kā arī segt tiesu izpildītāja izdevumus. Civillikums paredz – ja parāds tiek atmaksāts, tad apķīlātās mantas pārdošana ir jāpārtrauc un jāatdod parādniekam.

Tomēr tiesu izpildītājs M. Eglītis 11. novembra izsoli izsludināja par nenotikušu un nozīmēja jaunu mantas izsoli uz 1. decembri. Bet arī šī izsole nenotika, jo abu izsoļu starplaikā visas L. Junkeram piederošās kapitāla daļas pārņēma parāda piedzinējs (t. i., A. Ovoda vadītā Ventrans Rīga) par pirmās izsoles sākumcenu – 70 000 latu. J. Narkēvičs ir pārliecināts, ka šīs darbības ir nelikumīgas, un ir gatavs to pierādīt tiesībsargiem.

Aizdomīga bezdarbība

Nav šaubu, ka kapitāla daļas nebūtu pievāktas, ja prokuratūra būtu uzlikusi arestu L. Junkera mantai, kā tas tika darīts citos gadījumos. No dažādiem avotiem redzams, ka prokurori tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā arestu ir uzlikuši ne tikai visiem iespējamiem aizdomās turēto īpašumiem, kapitāla daļām, bankas kontiem, bet pat meitas un mazmeitas uzņēmumu kapitāla daļām, "patiesā labuma guvēja tiesībām" utt. Arī L. Junkeram bija arestētas kapitāla daļas, kurām īpašumtiesības nevar uzzināt no publiskiem avotiem, bet tikai tad, ja kāds zinātājs uz to norāda. Piemēram, arestētas tika Šveices kompānijas Vitale Consalting, Logistics Holdings Limited u. tml. Turpretī netika arestētas L. Junkeram piederošās Ventrans Rīga kapitāla daļas.

Salīdzinājumam – prokuratūra ir arestējusi Ventrans Rīga kapitāla daļas, kurām patiesā labuma guvēji it kā esot Aivars un Anrijs Lembergi, jo abi esot arī daļēji patiesā labuma guvēji Ventrans Rīga līdzīpašniekos – a/s Ventbunkers un ārvalstu kompānijā Ost Services AG. Tāpat arestētas no iepriekš teiktā atvasinātas un Lembergiem pastarpināti it kā piederošas kapitāla daļas Ventrans Rīga meitasuzņēmumā – SIA Ventspils ekspedīcija.

Neatkarīgā Ģenerālprokuratūrai uzdeva jautājumus – kāpēc prokuratūra neuzlika arestu L. Junkeram piederošajām Ventrans Rīga kapitāla daļām, lai gan tas, ka L. Junkeram pieder šīs kapitāla daļas, ir zināms pat no Lursoft; kuras personas prokuratūru konsultēja, kas no L. Junkera īpašumiem būtu arestējams, bet ko arestēt nevajadzētu; pēc kādiem principiem prokuratūra izvēlas, kurus aizdomās turētas personas īpašumus arestēt, bet kurus nearestēt; kurš būtu atbildīgs, ja tiesa piespriestu mantas konfiskāciju, bet šī manta tobrīd jau būtu pazudusi tikai tāpēc vien, ka prokuratūra savlaikus neuzlika arestu šai mantai? Uz tiem prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks atbildēja īsi: "Pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā vēl turpinās, tāpēc procesa virzītājs neuzskata par iespējamu sniegt šādu informāciju pašreizējā procesa stadijā.