ĀM strādā pie Latvijas zivju produkcijas tranzīta caur Krieviju

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) tikšanās laikā ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem norādījis, ka Ārlietu ministrija aktīvi strādā pie jautājuma risināšanas Latvijas zivju produkcijas tranzītam caur Krieviju, vienlaikus uzsverot arī uzņēmēju lomu jautājuma ātrākā izskatīšanā.

Ministrs tikšanās laikā skaidroja, ka Latvijas ārlietu dienests kopā ar Zemkopības ministriju intensīvi strādā, lai paplašinātu Latvijas uzņēmēju iespējas jaunu tirgu apgūšanā. "Latvijas uzņēmēju rīcībā ir mūsu vēstniecību tīkls ārvalstīs," pauda Rinkēvičs, piebilstot, ka ministrija aktīvi strādā pie jautājuma risināšanas Latvijas zivju produkcijas tranzītam caur Krieviju, vienlaikus uzsverot arī uzņēmēju lomu jautājuma ātrākā izskatīšanā.

Ministrs arī vērsa uzmanību, ka ir vērojama pozitīva virzība Latvijas piena un zvejas produktu sertifikācijā Ķīnas tirgū, kas ir vairāku gadu darba rezultāts. Tāpat ministrs uzsvēra veiksmīgo sadarbību ar nozaru asociācijām un citām valsts institūcijām, lai iespējami drīzāk saņemtu pozitīvu atbildi no citu valstu pārtikas un veterinārajiem dienestiem Latvijas preču eksportam.

Tāpat ministrs informēja, ka noris Latvijas atbildīgo dienestu sarunas ar Brazīlijas un Dienvidkorejas atbildīgajām institūcijām par zvejas produktu sertifikāciju.

Sarunā piedalījās biedrības "Latvijas Zivrūpnieku savienība" prezidents Didzis Šmits, Andris Bite, kurš pārstāv zivsaimniecības uzņēmumus SIA "Karavela" un AS "Ventspils zivju konservu kombināts", Māris Trankalis no AS "Brīvais vilnis" un Igors Pužs no SIA "Gamma-a".

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija apmēram līdz jūlija vidum iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Saskaņā ar "Roseļhoznadzor" ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 Latvijas uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.