Bioloģiskās lauksaimniecības produkti kļūst arvien populārāki iedzīvotāju vidū, jo cilvēki vēlas lietot pārtiku, kas ir dabiskas izcelsmes, nevis ar ķīmiskām vielām pilni, šodien restorāna "Vincents" un "Slow Food" zemnieku rīkotajā pasākumā, kas veltīts Mātes zemes dienai un starptautiskās organizācijas "Slow Food" 20.gadadienai, atzina bioloģisko saimniecību pārstāvji.
Zemnieku saimniecības (ZS) "Ataugas" īpašnieki Aivars un Lilija Ansoni aģentūrai LETA stāstīja, ka viņu rūpes galvenokārt veltītas četru hektāru lielam bioloģiskam augļu dārzam, kur ir daudzveidīga šķirņu izvēle gan āboliem, plūmēm, gan bumbieriem, ķiršiem un citiem augļiem un ogām.
"Mums ir šķirnes, sākot no pašām agrīnajām un beidzot ar vēlajām, līdz ar to gandrīz visa gada garumā mēs spējam piedāvāt bioloģiskajā saimniecībā audzētus produktus," sacīja "Ataugas" īpašnieki. Bez augļiem zemnieku saimniecība piedāvā arī dažādus zaļumus, piemēram, spinātus, kas tiek audzēti siltumnīcās.
Arī bitenieks Arnis Melderis no ZS "Bites" novērojis, ka šajā gadā cilvēkiem augusi interese par bioloģiskās lauksaimniecības produktiem. Pēc Meldera teiktā, šis gads, neskatoties uz to, ka nav bijis labs medus ražas gads, ir bijis ļoti labs gads medus tirdzniecībai. "Raža šogad bija slikta ne tikai Latvijā, bet arī citviet, taču pieprasījums no pircēju puses ir gana liels, lai šo gadu varētu raksturot kā veiksmīgu," sacīja Melderis.
Savu bioloģiski audzētos produktu visbiežāk zemnieki realizē zemnieku tirdziņos, bioloģiskajos veikalos, dažos restorānos, kā arī piegādā individuāli saviem pircējiem. Melderis informēja, ka iepriekš viņu produkcija bija nopērkama arī lielveikalos "Maxima", taču tur precei neesot bijis tik liela pieprasījuma, kā tas ir zemnieku tirdziņos.
Viens no Rīgas restorāniem, kas savā darbā izmanto bioloģiski audzētus produktus, ir "Vincents". "Vincenta" šefpavārs Mārtiņš Rītiņš stāstīja, ka restorāns atbalsta "Slow Food" filozofiju, līdz ar to pavāriem ir svarīgi, ka var izsekot līdzi produktam, tādēļ tie tiek pirkti no zemniekiem, neizmantojot uzpircējus vai citus starpniekus.
"Mūsu nākotne ir mūsu zemnieki, nevis ātrā ēdināšana. Ātrā ēdināšana nodara kaitējumus ne tikai veselībai, bet arī izskauž tradicionālos pārtikas produktus, kas savukārt ietekmē daudzas citas lietas. Mēs esam pateicīgi mūsu zemniekiem, kuri arī šajos grūtajos laikos stingri turas pie Latvijas zemes, savas identitātes un mūsu senču tradīcijām," sacīja Rītiņš.
Restorāns "Vincents" izmanto Latvijas zemnieku audzētus produktus, piemēram, kartupeļus, olas, dzērvenes, kā arī citus dažādiem ēdieniem nepieciešamus produktus, kuru vidū ir arī jēra gaļa un gliemeži.
Kā ziņots, "Slow Food" kustības aizsācējs ir Karlo Petrini no Itālijas. Ēdienu un vīna kritiķis izprata draudus, kurus rada globalizācijas ietekme. Viņš novēroja, ka ātro uzkodu restorāni iznīcina Itālijas tautas gadsimtiem ilgās tradīcijas, ģimeniskumu un vienotību, kam pamatā ir arī kopēja maltīte ar namamātes gatavotiem tradicionāliem ēdieniem. Viņš saprata, cik savstarpēji cieši saistīta ir ilgtspējīga, ekoloģiski tīra, tradicionāla zemkopība un gastronomiskā kultūra.
Arī biedrības "Slow Food Riga" pamatprincips ir ēst garšīgi, veselīgi, dzīvot saskaņā ar dabu un tās likumiem, tieši tā, kā to darījuši senči.
Biedrības "Slow Food Riga" darbība vērsta uz Latvijā tradicionāli audzētu produktu saglabāšanu, uzturēšanu un veicināšanu.