Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis vairākus pārkāpumus pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" darbībā.
Pārbaudes gaitā tika konstatēti iespējamie pārkāpumi un nesaimnieciskas rīcības pazīmes ar finanšu līdzekļiem "Rīgas pilsētbūvnieka" darbībā. Laika posmā no 2002.gada 8.maijam līdz 2003.gada 27.novembrim ir tikuši slēgti vairāki darba līgumi, kā arī noslēgts Kolektīvais dalības līgums, saskaņā ar kuru uzņēmuma amatpersonas ir guvušas materiālus labumus papildus minētajos normatīvajos aktos noteiktajam. Kopš tā brīža SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes locekļi vairākkārt ir lēmuši par materiālu labumu piešķiršanu sev, pamatojoties uz koplīguma normām.
Minētajā laika posmā Rīgas mēra amatu ieņēma Gundars Bojārs.
Par iespējamo nelietderīgo rīcību ar sabiedrības finanšu līdzekļiem liecina arī tas, ka kopš "Rīgas pilsētbūvnieka" dibināšanas tika noslēgti vairāki autotransporta patapinājuma līgumi ar uzņēmuma darbiniekiem, kuriem ar iekšējo normatīvo aktu tika piešķirts degvielas izmantošanas un transporta izdevumu limits. Aizdomas par pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izmantošanu rada arī personu loks, kuriem noteikts degvielas patēriņa limits: Finanšu nodaļas vadītājai un tās vietniecei, Juridiskās nodaļas vadītājai un tās vietniekam, Ekonomikas nodaļas vadītājam un tā vietniekam. Turklāt uzņēmumam ir divas autovadītāju štata vietas.
Tāpat konstatēts, ka automašīnas patapinājuši arī "Rīgas pilsētbūvnieka" padomes locekļi. 2008.gada 7.februārī tikuši noslēgti divi patapinājuma līgumi - ar Arndri Paulu-Pāvulu par automašīnas "Range Rover Vogue" un "VW Transporter" patapināšanu un degvielas patēriņu normu attiecīgi 15 litri un 13 litri uz 100 kilometriem, bet 2007.gada 2.janvārī tika noslēgts patapinājuma līgums ar Guntu Trupovnieci, kas vispār nav SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" darbiniece.
2007.gada 27.novembra Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes revīzijas aktā konstatēts, ka ar darbiniekiem noslēgtie autotransporta patapinājuma līgumi nes uzņēmumam mantiskus riskus. Konstatēts, ka minētie līgumi nav attiecīgi grozīti.
Iepirkuma uzraudzības birojs (IUB), izvērtējot SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" amatpersonu darbības atbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, konstatēja, ka no sešiem atklātā konkursa nolikuma "Autrotransporta iegāde 1 gab." izņēmējiem piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents. No IUB rīcībā esošās informācijas nav iespējams secināt, kādēļ piedāvājumu atklātajā konkursā iesniedzis tikai viens pretendents.
Pārbaudot par minētā atklātā konkursa uzvarētāju atzītā SIA "Mūsa Motors Rīga" piedāvājumu, IUB konstatēja, ka tās piedāvājumam nav pievienotas atklātā konkursa nolikuma 19.2.punktā pieprasītās pretendenta apliecinātas uzņēmuma reģistrācijas apliecības un statūtu kopijas, kā arī no atklātā konkursa iepirkuma sēžu protokoliem nav iespējams secināt, kā iepirkuma komisija varēja konstatēt pretendenta atbilstību nolikuma prasībām, ja netika iesniegti prasītie atlases dokumenti. Tādējādi SIA "Mūsa Motors Rīga" nevarēja tikt atzīta par atklātā konkursa uzvarētāju un nevarēja tikt slēgts iepirkuma līgums.
IUB secināja, ka pasūtītājs pretendenta iesniegto piedāvājumu nav izvērtējis atbilstoši atklātā konkursa nolikuma un Publisko iepirkumu likuma 56.panta pirmās daļas prasībām.
Audita un revīzijas pārvaldes revīzijas aktā konstatēts, ka SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes locekļiem izmaksāta alga 2006.-2007.gadam kopsummā pārsniedz dalībnieku sapulcē nolemtās atlīdzības apmēru, kas radīja uzņēmumam būtiskus zaudējumus. Tāpat būtisks ir fakts, ka 2007. un 2008.gadā "Rīgas pilsētbūvnieka" amatpersonas tika vairākkārt prēmētas par veiksmīgu darbu, neskatoties uz būtiskajiem trūkumiem, ko konstatēja Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde.
Pārbaudē konstatēts, ka "Rīgas pilsētbūvnieks" ilgstoši izmaksā darbiniekiem virkni pabalstu saskaņā ar noteikto koplīgumu, prēmijas un veic maksājumus darbinieku privāto pensiju uzkrājumu fondā, kas veido būtisku daļu no kopējā atalgojuma fonda.
"Rīgas pilsētbūvnieka" valdes locekļu Gunta Grīnberga, Jāņa Kosīša (LPP/LC) un Zita Janeliukšta darbībās ir konstatētas pazīmes, kas liecina par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktu ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, realizējot amata pilnvaras interešu konflikta situācijā. Minētās valsts amatpersonas netika sauktas pie administratīvas atbildības, jo no izdarīto administratīvo pārkāpumu izdarīšanas ir notecējis Administratīvo pārkāpuma kodeksa 37.pantā ceturtajā nodaļā noteiktais soda uzlikšanas termiņš.