Šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,7–0,8%, prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai BNS pastāstīja, ka aprīlī patēriņa cenas Latvijā būs palielinājušās par aptuveni 0,8% un tādējādi gada inflācija – šā gada aprīlis salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli – būs 4,2% apmērā.
"Sagaidāms, ka aptuveni pusi no mēneša pieauguma veidos elektroenerģijas tarifu kāpums. Lai gan iedzīvotāji to vēl nejutīs savos maciņos, jo augstāko tarifu piemēros tikai patēriņam virs 1200 kilovatstundām (kWh), statistiskajos rādītājos kāpums pilnā apmērā būs atspoguļojies jau aprīlī. Sagaidāms, ka aprīlī pārtikas cenas būs pieaugušas līdzīgi kā martā, savukārt degvielas cenu kāpums – nedaudz piebremzējies. Sezonālo svārstību dēļ būs pieaugušas arī apģērba un apavu cenas," paskaidroja Strašuna.
Savukārt "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis aģentūrai BNS atzina, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenu kāpums varētu būt sasniedzis 0,7–0,8%, kas nozīmē aptuveni 4,1% gada inflāciju.
"Lielākā ietekme uz patēriņa cenu indeksa pieaugumu aprīlī bijusi elektroenerģijas tarifu un degvielas cenu kāpumam. Cenu pieaugums varētu būt fiksēts apģērbiem un apaviem, savukārt pārtikas cenu pieaugums varētu būt sācis pierimt un aprīlī tas varētu būt mazāks nekā iepriekšējos mēnešos," sacīja Rudzītis.
"Citadele Asset Management" Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis aģentūrai BNS pavēstīja, ka patēriņa cenas Latvijā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, varētu pieaugt par 0,7%, bet, salīdzinot ar 2010.gada aprīli, par 4%.
Vaikulis klāstīja, ka aprīlī turpinājās patēriņa cenu salīdzinoši straujš kāpums. Kā galveno cenu pieauguma dzinējspēku viņš minēja jauno elektroenerģijas tarifu stāšanos spēkā, kā arī augstākas degvielas cenas. "Elektrības faktora ietekmi uz kopējo cenu līmeni vērtējam aptuveni 0,25 procenta punktu apmērā," lēsa Vaikulis.
Runājot par gada inflācijas līmeni aprīlī, analītiķis skaidroja, ka tas pazemināsies par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar martu, - līdz 4%, kas saistīts ar statistiskiem bāzes efektiem, konkrētāk, ļoti augsto mēneša inflāciju pērnā gada aprīlī, kad strauji kāpa siltuma cenas.
Pēc Vaikuļa teiktā, vēl gan ir pāragri runāt par inflācijas spiediena mazināšanos. "Neskatoties uz pašlaik vērojamo cenu rallija bremzēšanos pasaules pārtikas un energoresursu tirgos, gaidāmie akcīzes nodokļu palielinājumi, kā arī joprojām zemā salīdzināmā bāze, visticamāk, tuvāko mēnešu laikā pacels gada inflāciju līdz 5% līmenim. Pēc tam, gada otrajā pusē, inflācijas spiedienam vajadzētu atslābt un tai vajadzētu stabilizēties 4,5% līmenī," viņš prognozēja.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī paziņos otrdien, 10.maijā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā šogad martā patēriņa cenas pieauga par 0,7%, salīdzinot ar februāri, bet gada inflācija (šā gada marts salīdzinājumā ar 2010.gada martu) sasniedza 4,2%. Savukārt gada vidējā inflācija – 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem,– martā bija 0,8%.