Rūjienas saldējumam “Blacky” ažiotāža nav kaitējusi, drīzāk otrādi

“Rūjienas saldējums” savu “Blacky” saldējumu sāka ražot pirms diviem gadiem, brīdī, kad modē nāca melni saldējumi. Kā Neatkarīgajai atzina aptaujātie veikalnieki, šo divu gadu laikā tas nebija kļuvis par populārāko saldējumu. Tam bija savs, bet neliels pircēju loks. “Rūjienas saldējums”, iespējams, šogad pēc saldējuma sezonas to būtu pārtraucis ražot. Taču jūnija vidū partijas “Attīstībai /Par!” biedres Aijas Ingrīdas Abenes publiski paustais sašutums un uzņēmuma kauninājums par tik “rasistiski izdomātu nosaukumu” vienā mirklī padarīja šo saldējumu slavenu. Daudzi no tiem, kas iepriekš nebija ievērojuši šo saldējumu veikalu aukstuma vitrīnās, tagad to atpazīst, bet nosaukumā neko rasistisku neskata.

Modē krāsas

Rūjienas šokolādes saldējumu ar upeņu piedevu “Melnītis” jeb “Blacky” veikalu tīkls “Elvi” tirgo jau kopš pagājušā gada, kad šis saldējums parādījās ražotāja piedāvājumā. Tas ir nopērkams lielākajos “Elvi” tīkla veikalos.

“Tā kā saldējums gan savu garšas īpatnību, gan vizuālā izskata dēļ ir specifisks, tas nav starp pārdotākajām precēm, taču tam ir izveidojies savs klientu loks. Šī gada pavasaris kopumā bija vēsāks nekā pērn, saldējumu šogad vispār pērk mazāk, taču esam ievērojuši, ka presē izskanējušās ažiotāžas dēļ pircēju interese par saldējumu “Melnītis” ir pieaugusi - acīmredzot, cilvēki vēlas nogaršot, kas tad īsti ir šis plaši apspriestais kārums,” Neatkarīgajai stāstīja SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.

“Melnītis” veikalu tīkla “Elvi” sortimentā tika iekļauts laikā, kad sabiedrībā valdīja savdabīgs modes trends un interesantāku ēdienu meklējumos melnās pārtikas krāsvielas tika pievienotas produktiem teju visās preču grupās - šajā periodā tirgū parādījās melni saldumi, melnas kūkas un pat melna baltmaize.

“Tā kā pasaules politiskā situācija pērn bija citādāka, neviens tajā nesaskatīja rasisma iezīmes, taču arī šobrīd šo saldējumu nav plānots izņemt no sortimenta, jo

Latvijā ir daudz dažādu ēdienu, kuru nosaukumā bez jebkādiem zemtekstiem jau gadu desmitiem tiek izmantoti vārdi “melnais”, “baltais”, “sarkanais”, “dzeltenais” utt., tādēļ neuzskatām, ka būtu jāmeklē rasu naids tur, kur tā vienkārši nav ‒ mūsu kultūrā un sabiedrībā šie vārdi primāri apzīmē krāsu, nevis konkrētu rasi.

Latviešiem šobrīd popularitāti ieguvušas sarkanā velveta kūkas, jau simt gadus atpakaļ katra sevi cienoša namamāte prata cept dzeltenmaizi ‒ tad jau arī šo produktu nosaukumos varam sākt meklēt kādas rases diskrimināciju,” bilda L. Vārtukapteine.

Tajā pašā laikā “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule Neatkarīgajai atzina, ka Rūjienas saldējuma “Blaky” pieprasījums “Maxima” veikalos ir stabili nemainīgs un tas joprojām tiek tirgots lielākajos “Maxima” veikalos Latvijā. “Rimi” uzsvēra, ka saldējumu plašais sortiments, siltais laiks un vasaras sezona ir ietekmējusi visu saldējumu pārdošanas rezultātus, tādējādi pieprasījums pēc visiem porcijas saldējumiem pieauga par 20 procentiem. “Mego” veikalos “Blacky” parādās reti, jo, kā Neatkarīgajai skaidroja “Mego” valdes loceklis Igors Šihmans, “šāda produkta “Mego” regulārajā sortimentā nav, taču tas bija pieejams uz akcijas laiku. Tādēļ diemžēl nevaram komentēt pārdošanas dinamiku.” Savukārt “Citro” veikalos tas vispār nav nopērkams.

Ko maina viens burts?

“Y ‒ viens burts, kas maina tik daudz, izraisot dusmas, agresiju, nesaprašanu? Vai tiešām mūs padarīt par rasistiem ir tik banāli vienkārši?” retoriski jautā “Rūjienas saldējums”.

Uzņēmums uzskata ‒ tā kā “Blacky” tiek izmantots arī citās valstīs pārtikas produktu nosaukumos, tad lai šīs “akcijas” iniciatori panāk, ka šim vārdam tiek noteikta viena, nepārprotama nozīme un tā tiek mainīta visās esošajās vārdnīcās, ja reiz tas ir tik briesmīgs.

“Saskaramies ar apmelojošas un nepatiesas informācijas plūsmu ‒ mēs neesam šīs situācijas iniciatori, tāpat kā mēs neesam tie, kas situāciju politizē. Bet tajā brīdī, kad mūsu privātā sarakste, kurā apspriedām šī saldējuma nosaukuma atbilstību, bez saskaņošanas tika publicēta attiecīgās partijas profilā un sākās tendencioza nomelnošanas kampaņa, mums bija jāreaģē,” vēsta uzņēmums.

Zaudējumus nesoši pārpratumi

Kad “Coca-Cola” plānoja piegādāt savu produkciju Ķīnai, tā meklēja kā aizstāt anglisko nosaukumu ar ķīniešu rakstu zīmēm. Vislīdzīgākais šķita „Ke-kou-ke-la”. Diemžēl tikai tad, kad bija saražots tūkstošiem kārbiņu, uzņēmumā saprata, ka atkarībā no dialekta ķīnieši šo vēstījumu saprata kā “Iekodies vaska kurkulī” vai arī „ Ķēve piebāzta ar vasku”. Pēc tam “Coca-Colas” speciālisti pārskatīja 40 000 dažādus hieroglifus, līdz atrada pieņemamāku variantu - „Ko-kou-ko-le”, kas nozīmē „Laime mutē”.

Arī “Coca-Cola” lielākajam konkurentam “Pepsi” gadījās pārpratums ar ķīniešu valodu. Taivānas tirgum paredzēto saukli “Atdzimsti ar Pepsi!” (“Come alive with the Pepsi Generation”) Taivānas iedzīvotāji izlasīja kā “Pepsi uzcels tavus senčus augšā no kapa!”.

Kad “General Motors” Dienvidamerikā iepazīstināja pircējus ar savu “Chevy Nova”, uzņēmumam pat sapņos nerādījās, ka šīs automašīnas marka tiks iztulkota kā “neejoša”, jo tieši to vārdkopa “no va” nozīmē spāņu valodā. Tikai tad, kad kompānija redzēja, ka netiek pārdota neviena mašīna, tā sāka meklēt iemeslu. Pēc tam spāniski runājošo valstu tirgum šī automašīnas marka tika pārdēvēta par “Caribe”.

Arī “Ford” bija līdzīgas problēmas Brazīlijā, kad tas mēģināja pārdot šajā tirgū savu “Pinto”. Slengā šis vārds nozīmē “mazs vīrieša dzimumloceklis". Fordam nācās visus Brazīlijas tirgum paredzētos “Pinto” pārdēvēt par “Corcel”.

Savulaik “Colgate” Francijā prezentēja savu jauno produktu “Cue”, nezinot, ka tieši tāds pats nosaukums ir populārajam franču porno žurnālam.

Laikā, kad Spāniju apmeklēja pats Romas pāvests, amerikāņu T kreklu firma savus krekliņus printēja Miami fabrikā par godu tieši šim notikumam. Tā vietā, lai pavēstītu “Es redzēju pāvestu” (el Papa), uz krekliņiem bija uzrakstīts “Es redzēju kartupeli” (el papa).

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā