15. un 16. septembrī Beļģijas lielākajā ostas pilsētā Antverpenē notiek Eiropas Savienības neformālā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padome, kurā diskutē par ūdens transporta pilnīgu integrāciju ES transporta un loģistikas ķēdē.
Beļģijas prezidentūra aicinājusi padomē pārrunāt ūdens transporta konkurētspējas palielināšanas iespējas kopumā, kā arī pievērsties ostu lomai multimodālajā transporta sistēmā.
Līdz šim ES iekšējās tuvsatiksmes kuģošanas un iekšējo ūdensceļu transporta jomā nav sasniegts optimālais noslogojums, tāpēc būtu jāsekmē vienotu transporta un loģistikas tīklu integrācija, kas nodrošinātu, ka jūras transports veic ievērojamu daļu pārvadājumu ES iekšienē un pilnībā izmanto pieejamās jaudas.
Latvija uzsver nepieciešamību pēc vienādiem nosacījumiem visu ostu darbībā, lai neizveidotos situācija, kad ES prasības dalībvalstu ostām vides jomā ir ļoti augstas, kamēr kaimiņvalstu ostās (piemēram, Kaļiņingradā un Sanktpēterburgā) netiek piemērotas prasības vides jomā, kaut arī tās atrodas un darbojas tajā pašā reģionā.
Lai mazinātu ostu un kuģošanas kaitīgo ietekmi uz vidi, viena no iespējām būtu kliedēt vides piesārņojuma koncentrāciju, vairāk izmantojot nepilnīgi noslogotās ostas, nevis koncentrēt visus kravu apjomus tikai lielajos transporta mezglos, teikts sagatavotajā Latvijas pozīcijā. Būtu nepieciešams arī apskatīt lielākas finansiāla atbalsta saņemšanas iespējas, lai nodrošinātu prāmju līniju darbību.
Latvija aicinās Komisiju lielāku uzmanību pievērst uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un administratīvo šķēršļu mazināšanai. Viens no risinājumiem ir informācijas tehnoloģiju, pārrobežu pakalpojumu attīstības un elektroniskās dokumentu aprites ieviešana, aizstājot papīra dokumentu apriti.
Darba kārtībā iekļauta arī „Zilās jostas” koncepcijas apspriešana – tās mērķis ir, izmantojot modernās tehnoloģijas un labo praksi, pilnveidot jūras transportu un integrēt to loģistikas ķēdē, kas sākas un beidzas ES teritorijā. Ostās darbosies t.s. „Zilā līnija” – risinājumi, ko ostas un muitas iestādes piedāvā kuģniecības uzņēmumiem, kravu pārvadātājiem vai nosūtītājiem, lai nodrošinātu ātru tranzīta preču nosūtīšanu no ES ostām.
Padomes ietvaros plānots arī apstiprināt Prezidentūras sagatavotos secinājumus, norādot tajos ES politikas virzienus, pasākumus un instrumentus, kas varētu palīdzēt uzlabot konkurētspēju un pilnīgu ūdens transporta integrāciju ES loģistikas ķēdē.
Pašreiz tuvsatiksmes kuģošana ir pakļauta spēcīgam citu transporta veidu konkurences spiedienam, kā arī augošām vides un klimata aizsardzības prasībām. Tāpēc ir svarīgi noteikt galvenos politikas instrumentus un pasākumus, kas nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem transporta veidiem.