Satiksmes ministrs: Ventspils ostai ir lielākas iespējas nodrošināt Venecuēlas naftas tranzītu

Patlaban daudzkārt lielākas izredzes nodrošināt Venecuēlas naftas tranzītu caur Latviju uz Baltkrieviju ir Ventspils ostai, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

Vienlaikus ministrs atzinīgi vērtē Rīgas ostas apņemšanos nodrošināt naftas tranzītu caur Latviju uz Baltkrieviju, tomēr norāda, ka, "objektīvi vērtējot, ja Ventspils osta ir jau pabeigusi gandrīz visus nepieciešamos priekšdarbus, lai nodrošinātu konkrēto naftas tranzītu, tad Rīgas osta ir tikai sarunu sākuma stadijā". Tomēr arī Rīgai esot perspektīvas, bet "daudz kas ir atkarīgs no pašas Rīgas ostas".

Satiksmes ministrs apliecina, ka sarunas ar Baltkrieviju par Venecuēlas naftas tranzītu norit jau kopš pavasara un reāla sadarbība tiešām varētu tikt uzsākta šoruden.

Gerhards uzsver, ka ikvienas mūsu valsts ostas līdzdalība šajā projektā būtu tikai apsveicama, un cer, ka Rīgas ostai izdosies iesaistīties minētajā tranzīta projektā.

Satiksmes ministrs 29.septembrī apmeklēs Baltkrieviju, kur vadīs Latvijas-Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēdi, kā arī tiksies ar Baltkrievijas satiksmes ministru.

Vizītes laikā paredzēts pārrunāt arī jautājumu par Venecuēlas naftas tranzītu.

Kā ziņots, ja Ja Rīgas osta nodrošinātu desmit miljonu tonnu Venecuēlas naftas tranzīta, tā nopelnītu vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,5 miljonus latu), biznesa portālam "Nozare.lv" lēš ostas valdes loceklis Viesturs Silenieks.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers (LPP/LC) šodien Rīgā notiekošajā Latvijas vēstnieku sanāksmē atklāja, ka baltkrievi meklē iespējas diversificēt naftas piegādi un Rīgas osta varētu kļūt par vienu no tranzīta ceļiem un nodrošināt desmit miljonu tonnu Venecuēlas naftas tranzīta.

"Rīgas osta no šāda naftas daudzuma pārkraušanas iegūtu desmit miljonus ASV dolāru, jo dolāru par tonnu var reāli rēķināt. Tas gan ir kā minimums, un Latvijas tautsaimniecībā kopumā nauda ienāks krietni lielāka. Var pat uz tonnu rēķināt 15 ASV dolārus, jo tas nozīmē, ka darbs ir VAS "Latvijas Dzelzceļš" un vēl ļoti daudziem," skaidro Silenieks.

Viņš gan norāda, ka pats sarunās ar Baltkrievijas amatpersonām neesot bijis klāt, bet, izvērtējot reālas ostas iespējas, uzsver, ka būtiski ir zināt, cik ilgā laika periodā un cik regulāri baltkrievi piedāvā pārkraut desmit miljonus tonnu naftas.

"Ja vajag šodien desmit miljonus tonnu saliet, tad - nevar, vienā dienā to nevar. Ja tas ir ilgākā laika sprīdī, ja runa ir par gadu, tad tas ir iespējams," skaidro Silenieks.

Osta, protams, esot par šādu iespēju un uzņēmēji, protams, arī, jo kurš tad atteikšoties no kravām. "Cits jautājums - cik tas izmaksā un cik baltkrieviem tas ir izdevīgi," uzsver ostas pārstāvis.

Tāpat esot arī jāskatās, kurš ostas terminālis ir gatavs nodrošināt naftas pārliešanu. Ostu pārvalde kravas nekraujot, to darot privātie uzņēmēji, un "tad ir jāskatās, kā šiem uzņēmējiem ir saslēgti līgumi, un mēs to nezinām. Varbūt jaudas ir noslogotas. Jārisina sarunas, un katram terminālim jāprasa - vai varat pārkraut," skaidro Silenieks.

"Ja tas ir stāsts par esošo termināļu izmantošanu, tad naftu varot sākt pārliet salīdzinoši ātri, līdzīgi kā, ja pie Rīgas piestātnes kruīza kuģi nāktu katru dienu klāt, nekas taču nemainītos," lēš eksperts.

Ja kuģiem neesot, kur piestāt, vai rezervuāru ir par maz vai tie ir aizņemti, tad esot jārēķinās ar būvniecības darbiem, un tas prasīšot laiku.

Jau ziņots, ka vakar Rīgā viesojās Baltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs. Vizītes laikā viņš tikās ne tikai ar valsts augstākajām amatpersonām, bet viesojās arī Rīgas brīvostā un tikās ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK).

No Martinova teiktā bija noprotams, ka Baltkrievija no vizītes perspektīvā sagaida stratēģisku lēmumu pieņemšanu attiecībā uz energotranzītu caur Latviju.

Savukārt ziņu aģentūra AFP Martinova pieminēto iespējamo vienošanos ar Latviju saistīja ar Venecuēlas naftas tranzītu caur mūsu valsti uz Baltkrieviju.