Tikai aptuveni 30% no Rīgas tirdzniecības centriem ir bijuši veiksmīgi, saglabājot neiznomāto telpu īpatsvaru zem 10% robežas, un vienlaicīgi ir stiprinājuši savu nomnieku sastāvu ar pieprasītu zīmolu kompāniju ilgtermiņa nomas līgumiem, teikts kompāniju "Re&Solution", "Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN" un "PricewaterhouseCoopers" sagatavotajā Baltijas nekustamā īpašuma tirgus apskatā par 2009.gadu.
Aptuveni 40% Rīgas tirdzniecības centru ir centušies noturēt savas pozīcijas un stabilitāti, kamēr atlikusī tirgus daļa ir bijusi spiesta mainīt savu stratēģiju un pielāgoties jauno un pagaidu nomnieku prasībām.
"Vienlaikus ar valsts ekonomiku arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2009.gadā ir turpinājis savu lejupslīdi un, iespējams, ir bijis vissarežģītākajā situācijā, kāda jebkad ir piedzīvota. Neskatoties uz visu, jau tuvākajā laikā tiks novērota jauna, daudzreiz profesionālāka tirgus attīstība. Investori Latviju ir vērtējuši kā vienu no riskantākajiem tirgiem visā Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ nekavējoties ir jāveic nepārprotami soļi kopējā tēla uzlabošanā no vietējā biznesa un valdības puses," saka "Re&Solution" vadītājs Ričards Čeps.
Viņš uzskata, ka ekonomikas lejupslīde vienlaicīgi ar ierobežotu finanšu līdzekļu pieejamību kavēs jaunu projektu īstenošanu tirdzniecības sektorā. Tādējādi tiek plānots, ka lielākā daļa no šiem projektiem tiks aizkavēti, bet citi tiks atlikti uz nenoteiktu laiku vai pārtraukti vispār. Mēs redzam, ka ir īstais laiks mazumtirgotāju tā saucamo "bāzes veikalu" atvēršanai, jo neiznomāto telpu īpatsvars pilsētas centra galvenajās tirdzniecības ielās būs ievērojams visa 2010.gada garumā.
Kopējais neiznomāto biroju telpu īpatsvars labas kvalitātes A un B klases biroju ēkās 2009.gadā ir sasniedzis 18% robežu. Zemākas kvalitātes biroju namos vai jaunākajās biroju ēkās neiznomāto platību īpatsvars ir sasniedzis 30%, atsevišķos gadījumos pat vairāk par 50%, norādīts pārskatā.
"Dažas no biroju ēkām, kuras ir būvētas, balstoties uz pārāk lielu optimismu ekonomikas izaugsmes periodā, savas sliktās atrašanās vietas un zemās kvalitātes dēļ nedarbosies veiksmīgi vismaz tuvāko trīs gadu laikā. Neskatoties uz pieredzēto tendenci izmaksu samazināšanā un zemo aktivitāti nomnieku kustībā 2009.gada laikā, pašlaik ir novērojama nomas maksu stabilizācija A un B klases biroju segmentā, un jau tuvākajā nākotnē labas kvalitātes ēkām varētu tikt novērots nomas maksu pieaugums. 2010.gada pirmajā ceturksnī novēroto ekonomikas stabilizācijas pazīmju dēļ kompānijas sāk meklēt labas kvalitātes birojus, lai noslēgtu ilgtermiņa nomas līgumus," saka "Re&Solution Latvia" pārdošanas vadītājs Guntars Cauna.
Ierobežotais piedāvājums A klases biznesa centros ar kopējo platību tikai 12 980 kvadrātmetru apmērā varētu būt ierobežojošs faktors lielu starptautisku kompāniju ienākšanai Latvijā. Pārējās A klases biroju telpas atrodas biroju ēkās, kuros saimnieko bankas ar saviem galvenajiem birojiem, un nav pieejamas plašākai tirgus daļai vai piedāvājums citiem nomniekiem ir limitēts, skaidro Cauna.
Vietējās ekonomikas stāvoklis ietekmēs visus nekustamā īpašuma tirgus segmentus. Investīciju produktu kvalitāte galvenokārt būs atkarīga no vietējās ekonomikas rādītājiem, kā arī no pasaules ekonomikas tendencēm. Lai piesaistītu investoru interesi situācijā, kad investoru prātos Latvija ir iesakņojusies ar imidžu kā vienu no riskantākajām Eiropas Savienības valstīm ar sliktu investīciju klimatu, objektu pārdevējiem un valsts institūcijām būs jādarbojas daudzreiz aktīvāk un pārdomātāk, lai tiktu uztverti kā nopietni partneri no investoru puses.
"Arī no juridiskā viedokļa var apliecināt, ka aizvadītais gads pagāja nomas attiecību risināšanas zīmē," komentē Ilga Gudrenika-Krebs, "Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN" advokātu biroja partnere, zvērināta advokāte, "LAWIN" nekustamā īpašuma prakses grupas vadītāja Latvijā.
"Nomas līgumu pārslēgšana, izdevīgāki noteikumi nomniekiem, sabalansētāks tiesību regulējums nomas līgumos, kā arī nomas attiecību izbeigšana vai pat tiesvedības šajā jomā. Nenoliedzami, ka arī vieniem no pašlaik lielākajiem nekustamā īpašuma tirgus spēlētājiem, t.i., bankām bija jādomā, kā visizdevīgāk apsaimniekot pārņemtos īpašumus, nereti piedāvājot tos nomā par īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kas gan ierobežojas laikā (gads/divi)," saka Gudrenika-Krebs.
Savukārt nekustamā īpašuma attīstības jomā varēja vērot divas tendences - projektu iesaldēšanu vai pat tirgus pamešanu no vienas puses, bet no otras puses - piemēram, atsevišķi mūsu klienti, lieli investori, izmantoja šo laiku, lai par izdevīgākām cenām kārtotu dažādas lietas un formalitātes, skaidroja Gudrenika-Krebs. Tādējādi, lai arī projektos varbūt bija vērojams tempa samazinājums, taču ieguvums no projekta neapturēšanas, bet gan turpināšanas ir liels, jo bieži vien mērnieki, projektētāji un celtnieki savus pakalpojumus un to cenas bija spiesti pārskatīt.
"Visbeidzot, no mūsu biroja perspektīvas uz nākotni raugāmies cerīgi, jo redzam, ka aizvien vairāk sāk parādīties dažādi darījumi, tajā skaitā arī tādas nekustamā īpašuma aktivitātes, kādas vismaz gada garumā nebijām redzējuši iepriekšējās tirgus situācijas dēļ," sacīja Gudrenika-Krebs.