Ja Saeima akceptēs grozījumus Imigrācijas likumā, nekustamo īpašumu nozarē jau šogad varētu notikt aptuveni 1000 darījumu, - šodien partijas LPP/LC jauniešu organizācijas - biedrības "Pirmie" kongresā sacīja LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Šlesers pauda pārliecību, ka Saeima noteikti šos grozījumus pieņems un, visticamāk, 1.jūlijā tie tiks izsludināti.
Šlesers uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc to nedara citas valstis, piemēram, Igaunija un Lietuva, un pats uz to atbildēja: "Mums ir jābūt pirmajiem, kā to savulaik ar "Maxima" lielveikalu tīkla ienākšanu Latvijā izdarīja lietuvieši."
Kā pārmetumu pašreizējai valdībai LPP/LC vadītājs norādīja uz aviokompānijas "Ryanair" lēmumu veidot bāzes staciju Kauņā, nevis Rīgā, taču Šlesers pauda pārliecību, ka arī šis jautājums tiks atrisināts par labu Latvijai. "Nāks jauna valdība, un visu saliksim pa vietām," sacīja Šlesers.
Kā ziņots, Saeimas 4.martā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Saskaņā ar grozījumiem termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un kurai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personām, kuras ir veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
Lielie investori uzturēšanās atļaujas Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt no šā gada 1.jūlija.
Visi minētie nosacījumi attieksies tikai uz tādām investīcijām, kuras Latvijas uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajos īpašumos veiktas pēc likuma stāšanās spēkā 2010.gada 1.jūlijā, iepriekš informēja Saeimas preses dienestā.
Grozījumu autori paredz, ka grozījumi veicinās investīciju ienākšanu Latvijā, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī "izkustinās" nekustamā īpašuma tirgu.
Imigrācijas likuma grozījumu mērķis ir veicināt ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers grozījumus Imigrācijas likumā nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Zatlers norādījis uz to, ka vislielākās diskusijas saistībā ar grozījumiem izraisījis priekšlikums par personai piederoša nekustamā īpašuma sasaisti ar ārzemnieka tiesībām prasīt termiņuzturēšanās atļauju. Ievērojot to, ka šī ir Eiropas Savienībā neierasta prakse, Valsts prezidents uzskata, ka ir nepieciešams veikt izsvērtu makroekonomiskās ietekmes analīzi, kā arī izvērtēt, kā tas varētu ietekmēt valsts budžetu un sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā.
Vēstulē akcentēti arī valsts iestāžu norādījumi uz būtisku darba apjoma pieaugumu, ko radīs likuma stāšanās spēkā, tādēļ Zatlers lūdz Saeimu izvērtēt jaunā regulējuma ietekmi gan uz valsts budžeta ieņēmumiem, gan izdevumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā apsvērt iespēju lemt par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ar Imigrācijas likuma izpildi saistītajām kompetentajām iestādēm.
Tikai pamatotas analīzes rezultāti var sniegt pilnvērtīgu informāciju, vai sagaidāmie ieguvumi valsts budžetam un tautsaimniecībai kopumā ir samērojami ar papildus radītajiem izdevumiem valsts apdraudējuma risku novēršanai, vēstulē norādījis Valsts prezidents.
Zatlers arī norādījis, ka valsts drošības iestādes viņu informējušas par to, ka Imigrācijas likuma grozījumi var radīt jaunus Latvijas valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanas riskus, tādēļ, pēc Valsts prezidenta domām, pirms likuma grozījumu izsludināšanas jāpārliecinās, vai valsts drošības iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu pienācīgu pārbaužu veikšanu, pieaugot iespējamam uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam.
Valsts prezidents atzinis, ka viņa bažas par Imigrācijas likuma izpildes kontroles efektivitāti pastiprina fakts, ka kopš 15.janvāra spēku zaudējuši Ministru kabineta (MK) uzturēšanās atļauju noteikumi un šobrīd vairs nepastāv tiesiskais regulējums, kas paredzēts vairāku Imigrācijas likuma pantu daļās, kas apgrūtina uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesu ārzemniekiem.
Kā ziņots, šodien notiek partijas LPP/LC jauniešu organizācijas - biedrības "Pirmie" kongress, kurā plānots vēlēt jauna biedrības valdi un valdes priekšsēdētāju.
Kongresā tiks izvērtēti līdzšinējā darba rezultāti un LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers sniegs Latvijas ekonomiskās un politiskās situācijas izvērtējumu un redzējumu par jauniešu organizācijas turpmāku attīstību.
Viesu statusā kongresu apmeklē uzņēmēja Ieva Plaude, Saeimas deputāts Ainars Baštiks un LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts.
Kā ziņots, vakar ar biedrības "Pirmie" valdes lēmumu no tās rindām izslēgts līdzšinējais ģenerālsekretārs Rinalds Buškovs. Galvenais iemesls šādam biedrības valdes lēmumam ir Buškova patvaļīgā rīcība, savas iniciatīvas sistemātiski nesaskaņojot ar "Pirmo" valdi, kas, kā norāda Ameriks, dažkārt iegūlušas destruktīvā gultnē.
Kā noprotams no biedrības izplatītā paziņojuma, "Pirmo" pārstāvjus īpaši aizkaitinājusi NVS aizsardzības biedrības dibināšanas iniciatīva, kā arī pārspīlētā uzmanības pievēršana jautājumiem par iespējamo sadarbību ar Krievijas jauniešu organizāciju "Naši".
Biedrība paziņojusi, ka norobežojas no paziņojumiem par "Pirmo" saistību ar NVS investoru aizsardzības biedrības dibināšanu un SIA "Schengen Invest" dibināšanu. Abi pasākumi nekādā veidā nav biedrības "Pirmie" iniciatīva vai valdes lēmums, uzsver Ameriks.
Buškova vietā ģenerālsekretāra pienākumus no vakardienas sācis pildīt "Pirmo" valdes loceklis Eldars Loginovs.
Pirms iestāšanās LPP/LC jauniešu organizācijā Buškovs bija Tautas partijas (TP) jauniešu organizācijas aktīvists un šīs partijas sarakstā šovasar kandidēja arī Rīgas domes vēlēšanās.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Buškovs, lēmumu par aiziešanu no biedrības "Pirmie" viņš šorīt pieņēmis pats, tāpat kā nolēmis izstāties no LPP/LC. Buškovs secinājis, ka viņa darbība partijā nepamatotas rezonanses dēļ rada problēmas viņa biznesam, tādēļ izšķīries par labu uzņēmējdarbībai.
Pagaidām arī citiem politiskajiem spēkiem viņš nav nolēmis pievienoties, norādot, ka viņa mērķis nav savas dzīves laikā pabūt visās partijās, bet izdarīt kaut ko labu un lietderīgu.
Līdz ar to savu profesionālo darbību viņš turpmāk vēlas saistīt ar nesen dibināto uzņēmumu "Schengen Invest", kas sācis pārrunas ar klientiem un interesentiem no Neatkarīgo valstu savienības (NVS), kuriem pēc grozījumu izsludināšanas Imigrācijas likumā varētu piedāvāt pakalpojumus uzturēšanās atļauju saņemšanai. "Manuprāt, tas ir cēls bizness, jo tiks radītas jaunas darbavietas un būs nepieciešami jauni cilvēki gan manā, gan šo investoru uzņēmumos," piebilst Buškovs.
Pagājušajā nedēļā LETA ziņoja, ka LPP/LC un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) jauniešu organizācijas aktīvisti nodibinājuši Latvijas kompāniju "Schengen Invest", kas piedāvās pakalpojumus Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstu investoriem uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā.
Kompānijas dibināšanas idejas autori ir LPP/LC jauniešu organizācijas "Pirmie" aktīvisti Andrejs Grocevs un Rinalds Buškovs, LSP jauniešu organizācijas biedrības "Vienota Latvija" vadītājs Eduards Svatkovs, Azerbaidžānas kopienas Latvijā jaunatnes nodaļas "AZERI" vadītājs Amils Saļimovs un Kazahstānas uzņēmējs Tolondu Toičubajevs.
Kā ziņots, pēc grozījumu Imigrācijas likumā pieņemšanas, lai aizsargātu NVS ietilpstošo valstu investoru intereses un sniegtu tiem objektīvu informāciju par Latvijas ekonomiku, nodokļu politiku, investīciju drošību, nolemts dibināt biedrību "NVS valstu investoru aizsardzības savienība". Viens no galvenajiem biedrības uzdevumiem būs sniegt NVS valstu investoriem objektīvu informāciju par pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā.