"Gribēju padalīties ar savu “pie-/pārdzīvojumu” savā pēdējā atvaļinājumā. Bijām apmetušies mazā viesnīciņā pie Veronas, kurā var nokļūt, braucot pa serpentīniem. Baseins, saule, vasara, atpūta ar ģimeni un bērniem .... te pēkšņi pāri hoteļa pagalmam manā virzienā saukdams skrien mans ģimenes draugs: “Robi, Robi, nāc ātri šurp, šeit cilvēkam palicis slikti.” Piebilde - Draugs ar medicīnu nav saistīts," savu stāstu sāk Roberts.
Viņš nekavējoties pielecis kājās, sasaucis sievu, lai pieskata bērnus un nekavējoties skrējis pie vīrieša, kam nepieciešama palīdzība. "Galvā gan domāju, ka nekas traks jau nebūs, bet automātiski skrēju tā vai tā pilnā ātrumā. Kad tuvojos, redzēju jau, ka nav labi. Ap 50 gadus vecs vīrietis gulēja uz vēdera, cianotiska seja, noklāts sviedros. Hoteļa darbinieki bija sarūpējuši ledu un ar to sieva iemasēja viņam muguru."
Vīrietis bija pārsitis lūpu un mutē bija asinis, elpināšanu bez aizsardzības nebiju gatavs veikt. Arī nevienā aptieciņā aizsargājošais ventils netika atrasts. Sieva bija panikā un viņu neuzskatīju kā piemērotu elpināšanai.
"Pieskrēju klāt, sapratu, ka viņš neelpo un ir bez samaņas, aprāvu viņu uz muguras un sāku reanimēt. Visi, kas ir strādājuši uz ātrās palīdzības, zina šīs situācijas, apkārt panika, sieva bļauj, prasa, vai viss būs kārtībā. Ierosina viņu masēt ar ledu. Es tik reanimēju. Tik šādā situācijā vēl nebiju bijis, ka varu izdarīt tikai BLS. Prasīju, vai ir izsaukta ātrā palīdzība. Tā vismaz bija izsaukta, bet šim hotelim nav viegli piekļūt klāt. Domāju, ko darīt ar elpināšanu - teicu, lai nes man visas aptieciņas, vai ir AED utt. Vīrietis bija pārsitis lūpu un mutē bija asinis, elpināšanu bez aizsardzības nebiju gatavs veikt. Arī nevienā aptieciņā aizsargājošais ventils netika atrasts. Sieva bija panikā un viņu neuzskatīju kā piemērotu elpināšanai. Vīrietis bija būdīgākas miesasbūves un masēšana arī nebija viegla, fiziski ieliku visu no sevis, ko varēju. AED nav. Minūtes vilkās kā stundas. Prasīju apkārtesošiem, lai skatās, kā es to daru, jo man drīz vajadzēs maiņu. Mans draugs nomainīja mani uz īsu brīdi, bet man bija jākoriģē vieta, temps, dziļums. Pēc īsa brīža sapratu, ka es to varu tomēr izdarīt vislabāk. Pagāja 15-20 minūtes un tuvojās helikopters. Biju spēka izsīkumos. Līdz man paziņoja, ka nav īsti, kur nolaisties. Kaut kad helikopters tomēr nolaidās. Pieskrēja komanda, es tiku nomainīts, kambaru fibrillācija, 3xDefi, Adrenalīns, amiodarons, 10-15 minūšu reanimācija, ROSC," notikušo atstāsta mediķis.
Pēc tam pacients nogādāts slimnīcā, bet Roberts pēc divām nedēļām saņēmis e-pasta vēstuli, kurā teikts, ka vīrietis, kuram sniegta palīdzība pamazām atgūstas. "Tikko šis kungs man arī atsūtija bildi, kur viņš vada jau auto," priecīgi norāda Roberts.
Viņš arī atgādina, ka tas, kā cilvēkiem sniegt pirmo palīdzību jāzina ikvienam. "To var ikviens un tas ir jāzina ikvienam!Bet diemžēl, ja nebūtu bijis manis, tad šī kunga vairs nebūtu, jo neviens no hoteļa darbiniekiem vai viesiem pirmo palīdzību nesniedza."
Informācija par to, kā jāsniedz pirmā palīdzība, atrodama arī NMPD mājaslapā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
sds sds
Šodien, 10:12
