\\Autori

Līga Nestere

1.apr
Pirms Covid-19 sērga sāka plosīties pasaulē, attālinātās darba iespējas bija kā, teiksim tā, bonuss, ko strādājošie varēja izmantot vajadzības gadījumā. Tagad daudziem darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu. Neatkarīgā uzrunāja vairākus uzņēmumus, lai noskaidrotu, kā viņi pielāgojušies šā brīža situācijai un kādi piesardzības pasākumi ir ieviesti, ja profesijas specifika neļauj strādāt ārpus biroja.
 
11.feb
Aijas Bites-Ozeres darba ikdiena paiet rūpēs par vairāk nekā 340 cilvēku lielu kolektīvu – viņu motivēšanu, lojalitātes veicināšanu, vienotas komandas stiprināšanu, bet ārpus darba viņa ar tikpat lielu entuziasmu izpaužas dejas pasaulē: deju soļus māca pavisam maziem ķipariem, kā arī pati ļaujas mūzikas burvībai. Vēl viena daļa no sirds, protams, pieder arī ģimenei.
 
4.feb
Pozitīvs grūdiens jauniešiem
 
31.jan
Jauno, 2020. gadu vēlējāmies sagaidīt nevis ierastā mājas gaisotnē, bet kaut kur ārpus dzimtajām ārēm.
 
28.jan
Laikam man par juristiem bija radies maldīgs priekšstats, jo, satiekot Daci Pelši, pirmajā brīdī šķiet, ka viņai piestāv virkne citu profesiju, un es noteikti viņu neasociēju ar minēto specialitāti.
 
21.jan
Iegūt izglītību, atrast darbu – tas ikvienam no mums prasa zināmu piepūli, gribasspēku, vēlmi šos mērķus realizēt. Tomēr ir cilvēki, kam ir vajadzīga dubultgriba, dubultspars, dubultapņemšanās, lai dzīvē ko sasniegtu.
 
8.jan
Anna Panna un kūkas – tas ir nesaraujams vārdu virknējums. Šis draudzības stāsts aizsākās virtuvē – viens eksperiments, tad otrs, tad vēl un vēl. Pēc tam radās doma par sava bloga izveidi, lai ar rezultātiem virtuvē varētu iepazīstināt citus. Pamazām Anna un viņas kūkas ieguva arvien lielāku atpazīstamību. Kūkas ir atslēgvārds Annas profesionālās dzīves gājumā.
 
10.dec 2019
Dabasgāze ir komfortabls un videi draudzīgs enerģijas veids. Līdz ar to dabasgāze kā siltuma avots Latvijā ir populāra. Svarīgi gan atcerēties, ka par gāzes apkures pieslēgšanas iespējām jāsāk domāt laikus – ja vēlaties nākamajā apkures sezonā sildīties ar gāzes apkuri, šis ir pēdējais brīdis sākt rīkoties, jo formalitāšu kārtošana, būvdarbi nerit raiti.
 
3.dec 2019
Publiskajā telpā Marikai Ģedertei ir piekarinātas vairākas birkas – Latvijas galvenā blondīne, skaistumkonkursa uzvarētāja, sabiedrības dāma. Taču, aprunājoties ar Mariku aci pret aci, rodas pārliecība, ka tie ir tikai virspusīgi pieņēmumi.
 
27.nov 2019
Kadrija Pudova jau skolas laikā iepazina darba garšu. Ir strādāts, piemēram, gan par aukli, gan noliktavā, veikalā, ceptuvē. Kadrija ir pateicīga par šādu pieredzi, jo jau pusaudža gados radās izpratne, ko nozīmē strādāt un kāda ir naudas vērtība.
 
19.nov 2019
Jau vairākus gadus Latvijas skolēniem ir iespēja veidot savus mācību uzņēmumus (SMU) un caur to attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Arī Kristiāns Lancmanis nolēma pamēģināt – ko nozīmē būt uzņēmējam. Uzņēmēja kurpēs viņš jutās ļoti komfortabli. Kristiāns saprata, ka ar viņa enerģijas lādiņu un apgriezieniem ir jākāpj ārā no SMU rāmjiem un jādibina, tā teikt, īsts uzņēmums, jo SMU nav juridiska statusa, kas bieži vien limitē sadarbību ar citiem uzņēmumiem. Tiklīdz Kristiāns nosvinēja pilngadību, viņš savu nodomu īstenoja un nu jau vairāk nekā piecus gadus ir uzņēmuma Simple+ jeb zīmola Lancman bags vadītājs. Un uzņēmuma grožus viņš tur patiešām pārliecinoši, skaidri zinot, kādas virsotnes vēlas sasniegt.
 
6.nov 2019
Valentīna Astapenko vāra ziepes. Burtiskā nozīmē. Šis process kļuvis par viņas darbu un vienlaikus aicinājumu jau 15 gadus.
 
6.nov 2019
Baltijas drošības fonda organizētās Jauno līderu mobilitātes programmas ietvaros Teksasas A&M universitātes starptautisko attiecību maģistrantūras studenti profesores Gabrielas Marinas Torntones vadībā apmeklēja Latviju, pētot valsts starptautisko stāvokli un drošību.
 
29.okt 2019
Sociālā kustībā Latvija strādā tika aizsākta pērnā gada maijā. Tās galvenais mērķis – Latvijas tirgum piesaistīt ārzemēs strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Kādi rezultāti sasniegti un vai kustība ir sadzirdēta gan no darba devēju, gan aizbraucēju puses, vairāk stāsta Tele2 (kustības aizsācējs) personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.
 
22.okt 2019
Latvijas darba tirgū jau labu laiku ir vērojams kompetentu darbinieku trūkums visās nozarēs. Pārdošana ir viena no jomām, kur tas jūtams visvairāk, jo labs pārdevējs – īpaši auto nozarē – nevar būt kurš katrs. Lai kļūtu par īstu auto tirdzniecības profesionāli, ir nepieciešamas gan atbilstošas zināšanas un personiskās īpašības, gan prasme komunicēt ar klientiem un vēlme nemitīgi mācīties un pilnveidoties. Kas ir labs auto pārdevējs un cik augstu viņi kotējas darba tirgū, stāsta SIA Domenikss valdes locekle Arta Biruma.
 
15.okt 2019
Kvalitatīva prakse sniedz lielisku iespēju jaunietim ieraudzīt viņa izvēlētās profesijas praktisko virtuvi un iemēģināt roku tajā. Labāk iepazīst specialitāti un izvērtēt savu atbilstību tai palīdz ar konkursi, ir pārliecināta Madara Miņina un Luīze Mihailova, viņas augusta izskaņā ar izcilības medaļām atgriezās no jauno profesionāļu konkursa WorldSkills 2019. Meitenes savu meistarību teicami apliecinājušas arī Latvijas mēroga un Eiropas līmeņa sacensībās.
 
23.sep 2019
Jau gadiem tiek runāts, ka augstākajai izglītībai no valsts budžeta netiek nodrošināts pienācīgs finansējums, līdz ar to daudzas ieceres paliek vien uz papīra, daudzas vajadzības netiek apmierinātas. Piemēram, studenti jau sen kā sūkstas par vajadzību palielināt aplami niecīgās stipendijas. Taču naudas nav un būs vien, tā teikt, jāiztiek, kā ir. Taču to noteikti nevar teikt par valsts augstskolu rektoru atalgojumu – aplūkojot viņu iesniegtās gada deklarācijas, redzams, ka daudzi no viņiem ar katru gadu tiek atalgoti arvien dāsnāk.
 
17.sep 2019
Latvijā ir vairāki simti dažādu studiju programmu, arī profesionālās skolas piedāvā daudzveidīgas izglītības iespējas, taču neviena no tām nesagatavo optiķus – briļļu izgatavotājus (studijas optometrijā gan dod ieskatu šajā profesijā). Optiķa profesijā strādā princips – zināšanu gūšana pie meistara. Arī Vladislavu Šmukstu šajā profesijā ieveda pieredzējis praktiķis – optiķis. Un tagad viņš pats savas zināšanas un iemaņas nodod tālāk jaunajiem. Vladislavs par optiķi strādā vairāk nekā 25 gadus.
 
17.sep 2019
Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir vērts sestdien, 21. septembrī, Rīgā apmeklēt specializēto ārzemju izglītības izstādi Days of International Education (Starptautiskās izglītības dienas). Tajā būs iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.
 
27.aug 2019
Caur formālo izglītību mēs apgūstam daudz noderīgu pamatprasmju, bet neformālā izglītība ļauj pilnveidot dažādas personības šķautnes un paplašina cilvēka zināšanu horizontu. Kritiskā domāšana, iecietība, līdzdalība, konfliktu risināšana, empātija, sava viedokļa argumentēšana – šādas iezīmes ir daļa no mūsdienu cilvēkam nepieciešamā ikdienas prasmju komplekta. Lai veicinātu šo prasmju stiprināšanu jauniešu vidū, pirms trīs gadiem aizsākās projekts Jaunatne par cilvēktiesībām!, kura mērķis, izmantojot izglītību cilvēktiesību jomā, ir veicināt demokrātisko vērtību, pamattiesību, starpkultūru sapratnes un aktīvas pilsonības pamatprincipu aktualizēšanu jauniešu vidū, kā arī ar neformālās izglītības metodēm izglītot jauniešus par vienlīdzību, iecietību, ne diskrimināciju.
 
27.aug 2019
No 4. līdz 7. septembrim Baltijas nozīmīgākais pārtikas industrijas notikums Riga Food 2019 Ķīpsalā pulcēs nozares profesionāļus no visas pasaules – izstādē piedalīsies 700 uzņēmumu no 30 valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja smelties idejas savai ēdienkartei, nogaršot daudz ko jaunu un baudīt pavāru, konditoru un bārmeņu šovus.
 
21.aug 2019
Šobrīd ārpus Latvijas strādā, mācās, dzīvo vairāki simti tūkstošu mūsu valsts piederīgo. Precīzu ciparu, šķiet, neviens nespēj nosaukt, bet, piemēram, pērn Ārlietu ministrijas izplatītajā informācijā tika minēts skaitlis – ārzemēs dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lai arī ir iedarbināts reemigrācijas plāns, darba devēji ir aizsākuši kopīgu kustību par aizbraucēju atgriešanu dzimtenē, masveidā nenotiek koferu krāmēšana. Tāpēc katra tautieša atgriešanās ir kā neliels veiksmes stāsts.