\\Autori

Inga Paparde

24.mai
Labklājības ministrijai uzdots tuvāko pāris nedēļu laikā sagatavot ilgtermiņa redzējumu, kā valstī attīstīt efektīvu ārpusģimenes politiku. Šādu uzdevumu ministrijai devusi Saeima pēc tam, kad uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par ministrijai papildus piešķirto līdzekļu izlietojumu bērnu un ģimenes tiesību jomas stiprināšanai. Valsts kontrole pārbaudē atklāja, ka daļa līdzekļu, kas piešķirti specializēto audžuģimeņu izveidei, izlietoti citam mērķim, proti, ierēdņu prēmijām.
 
21.mai
Elektronisko iepirkumu sistēmas datubāze ir tik nepārskatāma, cik vien nepārskatāma var būt kāda datubāze. Īpašu satraukumu rada apstāklis, ka e-veselībā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi mērāmi miljonos, bet praktiski nav iespējams izsekot, cik, kam un par ko maksāti tūkstoši un miljoni eiro. Elektronisko iepirkumu sistēmā veiktos iepirkumus nav jāatspoguļo valsts iestāžu publiskajā datu sadaļā, kas šos pirkumus padara neredzamus.
 
20.mai
Ārstniecības iestādei turpmāk būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu par iespējamo orgānu izmantošanu transplantācijā no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai sazinoties ar piederīgajiem, ja viņi nebūs klātesoši. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā.
 
17.mai
Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka pametīs Baltijas reģionu, jo bizness šajās valstīs maksā pārāk dārgi, atsaucoties uz Bloomberg, ziņo Dienas Bizness. Svenska Handelsbanken AB Baltijas bizness ir daudz mazāks nekā Zviedrijas bankām SEB un Swedbank, taču šis lēmums nāk laikā, kad sektoram klājas grūti.
 
17.mai
Saeima atkal pievērsusies jautājumam par izdienas pensijām, un, kamēr, no vienas puses, saprāta balss sauc, ka izdienas pensiju saņēmēju loks ir jāierobežo, rindā pēc izdienas pensijām stāv vismaz vēl trīs dažādu profesiju pārstāvji. Pašlaik Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vienota viedokļa šajā jautājumā nav. Visticamāk, Saeima pie tā atgriezīsies rudenī.
 
14.mai
Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari nākotnē plānojis turpināt rekonstrukcijas darbus, lai mūsdienu prasībām atjaunotu arī rehabilitācijas centra pirmo stāvu, vēl padomju laikos celtajā kinozālē izveidotu multifunkcionālu rehabilitācijas zāli, kā arī inovatīvu tehnoloģiju zāli ar gaitas laboratoriju. Ieceru īstenošanai nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro, un, kā Neatkarīgajai atzina Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, pašlaik tā ir «vīzija, kurai meklējam finanšu avotus».
 
13.mai
Es slēpju savu HIV statusu no citiem, tā pirmajā Latvijā veiktajā pētījumā – cilvēku, kuri dzīvo ar HIV stigmas indeksā – atbildējuši 76 procenti HIV pozitīvo cilvēku.
 
10.mai
Latvijā gada laikā valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par trešdaļu, tomēr joprojām Latvijā inovatīvos medikamentus no valsts budžeta pacientiem kompensē daudz mazākā apmērā nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šogad valsts zāļu kompensācijas sistēmā ir 53 inovatīvie medikamenti, Lietuvā to skaists sasniedzis 88, bet Igaunijā – 86, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs.
 
9.mai
Ārstniecības riska fonds viena pacienta iesniegumu vidēji skata vienu gadu un divus mēnešus. Trešā daļa no fondā saņemtiem pacientu iesniegumiem par iespējumu kaitējuma nodarīšanu pacientam vai tuviniekam ārstēšanās procesā tiek izskatīti ilgāk nekā gadu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole, uzsverot, ka fonds nespēj nodrošināt pacientu iesniegumu izskatīšanu saprātīgā laikā.
 
8.mai
Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperts Tamāšs Evetovits uzskata, ka Latvijai pareizais solis būtu atteikties no idejas par divu grozu sistēmu veselības aprūpē, aizstājot to ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, no kura nebūtu izslēgti sociāli neaizsargātie iedzīvotāji. PVO eksperts aizvadītajā nedēļā viesojās Latvijā un aicināja politiķus palielināt veselības aprūpes budžetu, norādot, ka Latvija var sasniegt vidējo Eiropas Savienības līmeni.
 
2.mai
Lai arī ģimenes ārstu darbības izvērtēšanas kritēriju skaits ir būtiski samazināts, tikai 52 ģimenes ārsti pagājušajā gadā tos ir izpildījuši. Pusi no astoņiem kritērijiem, tas ir, četrus kritērijus izpildījuši 40 procenti Latvijas ģimenes ārstu, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati. Tomēr, kā uzsver dienesta speciāliste Evija Štālberga, pozitīvi vērtējams, ka tomēr, salīdzinot ar 2017. gadu, ģimenes ārstu skaits, kas izpildījuši visus kritērijus, ir palielinājies uz pusi.
 
25.apr
Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu.
 
23.apr
Valsts kontroles revīzijas ziņojums bijis kā punkts uz i, lai Tiesībsarga birojs paziņotu par nepieciešamību reformēt bāriņtiesu darbu, nododot tās valsts pārraudzībā. Gan tiesībsarga iepriekš veiktās pārbaudes un situācijas izpēte bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan nedēļā pirms Lieldienām publiskotais Valsts kontroles ziņojums apliecina, ka pašreizējais bāriņtiesu padotības modelis pašvaldībām nav pierādījis savu efektivitāti bērnu tiesību aizsardzībā. Vienlaikus skaidri redzama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas neefektīvā uzraudzība pār bāriņtiesu darbu un Labklājības ministrijas neefektīvā uzraudzība pār sociālo pakalpojumu sniedzējiem, vienisprātis ir gan tiesībsargs, gan Valsts kontrole.
 
9.apr
Latviju nākotnē sagaida nozīmīgas sociālekonomiskas pārmaiņas, kas skars arī pensiju sistēmu.
 
8.apr
Nacionālais veselības dienests pieprasa Rigvir zāļu ražotājam Latima atlīdzināt nekvalitatīvo zāļu kompensēšanai izlietoto valsts finansējumu. Tas attiecas uz četrām zāļu sērijām, kuras pārbaudītas laboratorijā Lielbritānijā un par kurām noskaidrots, ka zāļu sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā jābūt saskaņā ar zāļu aprakstu. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai nekvalitatīvas ir vien šīs četras sērijas zāļu vai problēmas skar arī citas sērijas?
 
1.apr
Zāļu Rigvir apturēšana liek uzdot virkni jautājumu, uz kuriem jāgaida atbildīgo iestāžu atbildes. Reģistrēts kā pretvēža medikaments, Rigvir ir arī valsts kompensējamo zāļu sarakstā, un to ādas vēža jeb melanomas pacientiem apmaksā valsts; šīs zāles par savu naudu pērk virkne pacientu ar cita veida ļaundabīgiem audzējiem, cerot uz veiksmīgu izārstēšanos.
 
28.mar
Nacionālais veselības dienests pārbaudījis deviņas ārstniecības iestādes, kuras sniedz skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus, un gatavo ziņojumu par pārbaudēs secināto. Savukārt Aizkraukles slimnīcā, ko dienests pārbaudīja pagājušajā gadā pēc tam, kad par tās mamogrāfijas pakalpojumu tika saņemta sūdzība, veikti uzlabojumi un atbildīgās iestādes šogad atļāvušas veikt krūts veselības pārbaudes sievietēm.
 
27.mar
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar atbalstīja vairākus priekšlikumus sociālo pabalstu jomā – ieviešot jaunus atbalsta veidus vai palielinot esošos. Neraugoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, gan valdībā, gan Saeimā atbalstu guva Labklājības ministrijas priekšlikums ieviest jaunu atbalsta veidu – bērna adopcijas pabalstu. Juridiskais birojs norādīja, ka bērns, kurš ir adoptēts, kļūst par pilntiesīgu ģimenes locekli ar tādām pašām tiesībām kā ģimenes bioloģiskie bērni, tāpēc ir diskutabls jautājums par īpašu pabalstu tieši adoptētam bērnam.
 
27.mar
Lai arī veselības nozarei 2019. gadā ir piešķirts papildu finansējums vismaz 200 miljonu eiro apmērā, prioritāro pasākumu saraksts ir divreiz garāks un makam, lai to apmaksātu, jābūt divreiz biezākam.
 
26.mar
Gada laikā Latvijā dažādās medicīnas iestādēs tūkstošiem sieviešu veic mamogrāfiju, no tiem liela daļa ir krūts vēža skrīninga izmeklējumi, lai pārbaudītu, vai sievietei nav veidojums krūtī, kas var liecināt par ļaundabīgu audzēju.
 
26.mar
Valdību veidojošās partijas vienojušās nodrošināt vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, neizmantojot veselības aprūpes pakalpojumu sadalījumu divos grozos, kā arī viena procentpunkta sociālo likmi veselības apdrošināšanai attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka «ieejas biļete publiski finansētā veselības aprūpē lielākoties būs balstīta uz sociālās apdrošināšanas pamata».
 
22.mar
Pašlaik sociālās iemaksas, kas veiktas speciāli veselībai, veido astoņus procentus no veselības nozares budžeta. Tā ir Latvijas strādājošo un darba devēju nodokļos samaksātā nauda – viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. No 2020. gada plānots noteikt, ka šo vienu procentpunktu sociālo iemaksu veiks arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie, kuri pašlaik nav pakļauti veselības apdrošināšanai, bet vispār sociālās iemaksas veic.