\\Autori

Inga Paparde

22.mar
Pašlaik sociālās iemaksas, kas veiktas speciāli veselībai, veido astoņus procentus no veselības nozares budžeta. Tā ir Latvijas strādājošo un darba devēju nodokļos samaksātā nauda – viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. No 2020. gada plānots noteikt, ka šo vienu procentpunktu sociālo iemaksu veiks arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie, kuri pašlaik nav pakļauti veselības apdrošināšanai, bet vispār sociālās iemaksas veic.
 
21.mar
Aptieku attīstības biedrība rosina grozījumus Farmācijas likumā, lai aptiekās varētu pārdot kosmētikas līdzekļus. Biedrības vadītājs Ronalds Drunka Neatkarīgajai sacīja, ka grozījumu mērķis nav pārplūdināt aptiekas ar dekoratīvo kosmētiku, bet gan sakārtot noteikumu par to, ko aptiekās drīkst vai nedrīkst piedāvāt apmeklētājiem.
 
20.mar
Palielināt pensiju piemaksas un tās piešķirt visiem pensionāriem, paaugstināt minimālās pensijas apmēru, pensiju indeksācijā izmantot lielāku koeficientu – šīs un vēl citas Labklājības ministrijas pieteiktās prioritātes pensiju sistēmas attīstībā prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus, turklāt ne tikai no sociālās apdrošināšanas speciālā, bet arī no pamata budžeta. Latvijas Pensionāru federācija arī pieprasa straujāk audzēt pensiju neapliekamo minimumu, jo pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā pat no pensijām, kuras faktiski ir uz nabadzības robežas.
 
20.mar
Neraugoties uz uzņēmuma Latima lēmumu par zāļu Rigvir izplatīšanas apturēšanu, Zāļu valsts aģentūra turpina šī medikamenta kvalitātes pārbaudi, kuras rezultāti būs zināmi marta beigās. Pārbaude norit jau septīto mēnesi, un īsi pirms noslēguma secinājumu izziņošanas uzņēmums zāļu izplatīšanu apturējis pats.
 
19.mar
Cilvēkiem ar invaliditāti un pensionāriem arī izveidojušies nodokļu parādi, lai gan pensiju vai pabalstu izmaksā un administrē vienīgi valsts iestādes. Ja elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) uzrādīto pāris eiro centu parādu pensijai vēl varētu uzskatīt kā matemātisku kļūdu, tad, kā izskaidrot to, ka sirms vīrs ar pirmās grupas invaliditāti, kurš pēc insulta atrodas pansionātā, ir palicis parādā valstij gandrīz 300 eiro?
 
19.mar
Valdību veidojošo partiju sadarbības padome ķērusies klāt demogrāfijas tēmas apspriešanai. Vai tas nozīmē, ka, izskatot šā gada budžetu, būs jauni demogrāfijas ultimāti? Visticamāk, jā.
 
18.mar
Pateikt jā sportam, deju un mūzikas nodarbībām, dabaszinātņu pulciņiem un citām nodarbībām un atrast spēku pateikt nē smēķēšanai, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanai, – ar šādu saukli Veselības ministrija uzsākusi informatīvo kampaņu.
 
14.mar
Visinteresantākais pašreizējā politiskajā diskusijā par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas nākotni ir tas, ka neviens vairs neatceras (jeb izliekas neatceramies), kas un kāpēc radīja divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu iedzīvotājiem, kuri veic veselības iemaksas vai arī ir valsts apdrošināto vidū, savukārt otru – pamata grozu – tiem, kuri nav apdrošināti veselībai.
 
13.mar
Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas acu ārsti veic acs pārbaudes darbiniekiem un pacientiem, kurās konstatē, ka 12 procentiem no pārbaudītajiem ir paaugstināts acs spiediens, kas var novest pie glaukomas – acu slimības, kā rezultātā cilvēks zaudē redzi. Vienam no pacientiem acs spiediens bijis īpaši augsts – 32 milimetri pēc dzīvsudraba staba, lai gan normālam acs spiedienam vajadzētu būt robežās no 12 līdz 21 milimetram.
 
12.mar
Lai arī valstu sadarbību orgānu transplantācijas jomā regulē Eiropas direktīvas, tomēr būtisku lomu spēlē valsts spēja iesaistīties transplantācijas sadarbības tīklā.
 
7.mar
Saeimas deputāti e-veselībai devuši jaunu palamu – strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre Ilze Viņķele šo elektronisko sistēmu nosaukusi par nepareizi ieņemtu bērnu. Ņemot vērā e-veselības sistēmā konstatētas daudzās kļūdas, ministre uz laiku ir apturējusi projekta trešās kārtas uzsākšanu, bet negrasās no tās atteikties pavisam.
 
6.mar
Lielākās Latvijas slimnīcas būtu jāuzrauga profesionālām padomēm, jo tikai tā būtu iespējams nodrošināt caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, – arī tādu lēmumu, kas skar ievērojamus valsts budžeta līdzekļus un veselības aprūpes nozares finansējumu kopumā.
 
5.mar
Lai arī šāgada Veselības indeksa dati parāda, ka vīrieši slimo mazāk un par savu veselību izsakās optimistiskāk nekā sievietes, eksperti ir pārliecināti, ka vīrieši retāk vēršas pie ārstiem un nelabprāt atzīst, ka ir saslimuši vai ka viņiem ir veselības problēmas.
 
4.mar
Veselības aprūpe citās Eiropas Savienības (ES) valstīs Latvijai izmaksā dārgi. Eiropas Savienības dalībvalstis 2018. gadā Latvijai ir izrakstījušas rēķinus par kopējo summu aptuveni desmit miljonu eiro. Lielākā daļa rēķinu nāk no Vācijas un Lietuvas. Neatkarīgā pēta, par ko maksā Latvija un kuras valstis un cik samaksā Latvijai.
 
28.feb
Latvijā ir 2568 reto slimību pacienti, taču patiesais reto saslimšanu pacientu skaits valstī varētu būt daudz lielāks.
 
25.feb
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā izveidotas arī viena mediķa brigādes – pie pacientiem dosies viens mediķis un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs.
 
23.feb
Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!) piedāvā valdībai atcelt divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmu, bet saglabāt ieviesto veselības nodokli viena procenta apmērā.
 
20.feb
No jaunās labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritāšu saraksta pazudusi deinstitucionalizācija, bet zemo pensiju palielināšana atlikta uz 2020. gadu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, stāstot par labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem, ministre šim gadam iezīmēja tikai trīs – paaugstināt valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algas, palielināt cilvēku ar invaliditāti kopšanas pabalstu un atbalstīt adoptētājus.
 
19.feb
Gadījumā, ja vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības netiks panākta, Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) Lielbritānijā būs derīga tikai līdz 29. martam, informē Nacionālais veselības dienests. Tāpat no 30. marta Latvijas iedzīvotāji Lielbritānijā vairs nevarēs izmantot īpašās veidlapas jeb S1 un S2 izziņas, kas ļauj atsevišķos gadījumos saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi citā Eiropas valstī.
 
19.feb
Valsts obligātā veselības apdrošināšana ļaus skaidri ieraudzīt un identificēt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, bet nereti saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi Latvijā. Pašlaik valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība nesadala Latvijas iedzīvotājus grupās pēc tā, kurā valstī viņi strādā un kur maksā darbaspēka nodokļus. Tāpēc ir iespējama situācija, ka Latvijas iedzīvotājs, kurš strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, nepieciešamības gadījumā atbraucot uz Latviju, piesakoties uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu – analīzēm, izmeklējumiem, ģimenes vai cita ārsta konsultāciju, var saņemt šos pakalpojumus tieši tādā pašā kārtībā, kādā Latvijā dzīvojoši un strādājoši iedzīvotāji.
 
18.feb
Pulmonālās hipertensijas pacientes Ilgas Skalderes ārstēšanai un dzīvības glābšanai brīdī, kad nebija pieejamas zāles, līdzcilvēki saziedoja vairāk nekā sešus tūkstošus eiro. Pulmonālās hipertensijas biedrība, Ilgas kundze un viņas tuvinieki saka sirsnīgu paldies un ir bezgala priecīgi par necerēto brīnumu, jo cilvēku atsaucība bija liela – zāles varēja sagādāt laikus, un ārstēšanās netika pārtraukta.
 
18.feb
Jau divkārt izskatīšanai Saeimas plenārsēdē piedāvāti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā ar priekšlikumu palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Abos gadījumos šīs ierosmes nākušas no opozīcijā esošām partijām un abos gadījumos diezgan pārliecinoši noraidītas.