\\Autori

Inga Paparde

9:44
Šonedēļ visā Latvijā sāk vakcinēt skolotājus. No vairāk nekā 76 000 izglītības iestāžu darbinieku aktīvi savu nostāju un vēlmi vakcinēties pauduši nepilni 12 000 pedagogu un citu skolas darbinieku. Tomēr arī pedagogu vakcinācija ir sadalīta divās kārtās, un pirmie vakcīnu saņems nevis tie, kuri jau reģistrējušies, bet vispirms vakcinēs tos skolotājus, kuri atsākuši darbu klātienē, skolotājus, kuri māca pirmo līdz sesto klašu un 12. klašu skolēnus.
 
Vakar, 9:45
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja secinājusi, ka neparasti trombu veidošanās gadījumi ar trombocītu skaita samazināšanos ir ļoti reti sastopama “AstraZeneca” vakcīnas “Vaxzevria” blakne.
 
11.apr
Medicīnas nozare attīstās, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijā notiek unikālas operācijas, izmantojot jaunas tehnoloģijas un pieejas. Veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģijas ir arī viens no virzieniem, kurā aktīvi darbojas jaunuzņēmumi. Tie strādā pie dažādu alternatīvo materiālu un biomateriālu izstrādes, gēnu inženierijas, tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošanas veselības aprūpē, orgānu un ādas audzēšanas, kā arī daudzu citu risinājumu izveidē.
 
9.apr
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņēmusi rājienu disciplinārlietā par vakcīnu iepirkumu procesu, tomēr, ņemot vērā vairākus vainu mīkstinošus apstākļus, viņai ir piedāvātas vismaz divas iespējas turpināt strādāt valsts civildienestā, turklāt kādas iestādes vadībā.
 
8.apr
Reto slimību pacienti pieprasa izstrādāt reto slimību plānu, lai dotu skaidru atbildi cilvēkiem, vai un kāda ārstēšana viņus sagaida. Tikmēr Veselības ministrija apelē pie tā, ka jau ir izstrādātas sabiedrības veselības pamatnostādnes, kurās kā viens no punktiem iekļautas arī retās slimības.
 
7.apr
Latvijas lielākajām slimnīcām pagājušajā un arī šajā gadā piešķirti ievērojami naudas līdzekļi slimnīcu darba stiprināšanai. Valsts kontrole, veicot pārbaudi par pagājušajā gadā šīm slimnīcām piešķirtajiem 15 miljoniem eiro, secinājusi, ka lēmumu pieņemšana ir izsekojama un medicīniskās iekārtas iegādātas caurspīdīgā procesā.
 
6.apr
Valdība nolēmusi mainīt ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību un apmēru. Lielākajai daļai ģimeņu pabalsts no nākamā gada palielināsies. Tomēr Labklājības ministrija atzīst, ka pabalsts samazināsies tām ģimenēm, kuras pašlaik saņem to atbilstoši bērna kārtas skaitam ģimenē, jo jaunajā sistēmā šiem bērniem vairs netiks piemērots kārtas numurs, bet gan piemērots pabalsta apmērs atkarībā no tā, cik bērnu ir vecāku aprūpē. Pēc ministrijas aprēķiniem pabalsts samazināsies 17 500 bērniem.
 
1.apr
Aprīlī visi vecuma pensionāri un citi iedzīvotāji, kuri saņem pensijas, saņems vienreizēju 200 eiro pabalstu. Pirmās pabalstu izmaksas pensionāriem un personām ar invaliditāti ir veiktas jau šodien, 1. aprīlī.
 
31.mar
Līdz marta beigām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksājusi 500 eiro vienreizējo pabalstu turpat par 400 000 bērnu. Aprīlī vienreizēju 200 eiro pabalstu paredzēts izmaksāt iedzīvotājiem, kuri saņem dažāda veida pensijas, tostarp apgādnieka zaudējuma pensiju. Latvijā ir ģimenes un bērni, kuriem pašlaik ir tiesības gan uz ģimenes valsts pabalstu, gan uz apgādnieka zaudējuma pensiju un teorētiski būtu tiesības saņemt gan vienu, gan otru vienreizējo pabalstu. Tomēr, kā skaidro Labklājības ministrija, atsevišķos gadījumos ģimenēm tiks piešķirts tikai viens pabalsts, bet citos – abi pabalsti.
 
30.mar
Lielie vakcinācijas centri sāks darboties, tiklīdz Latvijā saņemto vakcīnu apjoms būs lielāks nekā esošās Latvijā pieejamās vakcinācijas jaudas jeb 55 000 vakcinācijas reižu nedēļā, norāda Veselības ministrija.
 
27.mar
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” tikšanās laikā izvirza turpmākos uzdevumus, lai mērķtiecīgi uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros, padarot to pacientiem saprotamu un iespējami raitu.
 
27.mar
Bērnu slimnīca iegādājusies jaunas ultrasonogrāfijas iekārtas, tostarp trīs jaunus ehokardiogrāfijas aparātus, kurus izmanto pacientu ar iedzimtām sirdskaitēm diagnostikā un izmeklēšanā. Katru gadu Latvijā piedzimst vairāk nekā 200 bērnu ar sirdskaiti. Jaunos ehokardiogrāfijas aparātus izmanto Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā – vienīgajā institūcijā Latvijā, kurā tiek ārstēti bērni ar iedzimtiem sirds defektiem.
 
27.mar
Veselības ministrijā top Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurās izvērtēta situācija sabiedrības veselībā un nosprausti mērķi turpmākajiem gadiem. Tomēr pamatnostādnēs trūkst rezultatīvo mērķu, kurus Latvija vēlētos sasniegt sabiedrības veselības jomā, piemēram, onkoloģijā, skaidri paužot ieguvumu pacientiem un sabiedrībai kopumā, kas izteikts dzīvildzes pieaugumā un slimības izskaušanā.
 
27.mar
Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijas lielākajās slimnīcas veiktas vairākas mūsu valstī vai pat visā Baltijā unikālas operācijas. Tās noritējušas veiksmīgi, un pacienti turpina atveseļošanās procesu.
 
22.mar
Iedzīvotāji pilsētu ielās noteikti jau ir pamanījuši vairākus plakātus, kuros mūs uzrunā dažādu profesiju un hobiju cilvēki pirmspensijas vecumā, aicinot “darīt tagad”. Ar šo plakātu palīdzību informatīvās kampaņas ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds aicina nediskriminēt vecuma dēļ un novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi.
 
20.mar
Vienā laikā vakcinējot miljoniem iedzīvotāju, ir sagaidāms, ka izgaismosies retas slimības, retas vakcīnu blakusparādības, un mūsu uzdevums ir izanalizēt pieejamo informāciju un saprast, vai starp šīm slimībām un vakcināciju ir saistība, uzsver Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
 
20.mar
By vaccinating millions of people at the same time, rare diseases and rare side effects of vaccines are expected to come to light, and our task is to analyze the available information and understand whether there is a connection between these diseases and vaccination, emphasizes Dace Zavadska, Chair of the National Immunization Council.
 
19.mar
Saņemot valdības atbalstu, jau šogad Veselības ministrija plānojusi būtiski mainīt mediķu atalgojuma modeli. Piecu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3615 eiro, bet medicīnas māsām līdz 2132 eiro.
 
18.mar
Administratīvajai apgabaltiesai vēlreiz būs jāskata lieta par iedzīvotāja minimālo vecuma pensiju. Izskatāmajā lietā pieteicējam ir 30 gadu darba stāžs, no kuriem 27 gadi nostrādāti līdz 1996. gada 1. janvārim, kad mainījās pensiju likums.
 
17.mar
Politiskā līmenī Latvijā diskusijas par iespējamu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pagaidām nav. Latvijā joprojām notiek reforma – pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek palielināts, līdz tas sasniegs 65 gadus.
 
17.mar
At the political level in Latvia, there is no discussion about a possible increase in the retirement age. Latvia is still in the process of reform - the retirement age is gradually being raised until it reaches 65 years.
 
15.mar
Demogrāfisko lietu padomē izskatīti Demogrāfisko lietu centra priekšlikumi ģimenes valsts pabalsta reformai. Lai arī reformas ideja ir apsveicama – padarīt šo pabalstu taisnīgāku, tomēr no padomē izskatītajiem dokumentiem izriet, ka daļai ģimeņu pabalsts reformas rezultātā samazinātos.