\\Autori

Inga Paparde

Vakar, 10:22
Ādažu sākumskolā eksperimentālā kārtā uzstādīta digitālā ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīce. Pašlaik skola to izmanto testa režīmā un strādā pie sistēmas, ko darīt brīdī, ja digitālais termometrs pie skolas ieejas durvīm skolēnam fiksēs paaugstinātu temperatūru, kas var liecināt par saslimšanu.
 
10.jun
Personalizētās medicīnas ieguvumus pacientiem, ārstiem un kopumā visai valstij neviens vairs neapstrīd, tomēr tā vēl nav ikdiena Latvijas veselības aprūpē. Personalizētās medicīnas pamatā ir datu infrastruktūra, lai būtu iespēja savākt un uzglabāt plaša mēroga datus, un piekļuve šiem datiem, tajā pat laikā, aizsargājot cilvēku privātumu. Tā nozīmē arī inovācijas ‒ uzlabotu diagnostiku, modernu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un mērķtiecīgu ārstniecību. Tas ir jāapvieno nacionāla līmeņa darbības plānā, lai personalizēto medicīnu ieviestu pilnībā.
 
10.jun
Latvija pašlaik ir to desmit Eiropas valstu sarakstā, kur saslimstība ar Covid-19 ir viszemākā. Atceļot ārkārtas situāciju Latvijā, Veselības ministrija tomēr nepārtrauc testēšanu uz jauno koronavīrusu, pat vēl vairāk – no šodienas valsts apmaksātu testu var veikt pilnīgi ikviens, kas to vēlas. Pat bez saslimšanas simptomiem.
 
8.jun
Satversmes tiesa spriedumu lietā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) atbilstību Satversmei pasludinās 25. jūnijā, taču Labklājības ministrija ar pašvaldībām jau tagad asi diskutē, vai un kādu GMI noteikt nākamajam gadam. Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, nākamajā gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits tikai augs.
 
7.jun
Astoņus gadus vecs zēns, kurš pirms nedēļas guva smagu rokas traumu, rīkojoties ar zāles pļāvēju, atlabst. Ķirurgiem izdevies saglābt plaukstas būtiskākās funkcijas – satvērienu un jušanu, tomēr atveseļošanās un rehabilitācija pēc šīs traumas ilgs vismaz pusgadu.
 
5.jun
Līdz pat šai nedēļai infekciju slimību sarakstā nebija iekļauts jaunais koronavīruss Covid-19. Līdz šim infekcijas slimību reģistrācijā Covid-19 tika reģistrēta kā “cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība”, nenosaucot to vārdā. Tagad šī slimība ir sarakstā iekļauta kā “koronavīrusa slimība 2019”, turklāt ierindota bīstamo infekcijas slimību sadaļā.
 
4.jun
Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums, pamatojoties uz likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, informē sabiedrību par vissvarīgākajiem pasākumiem cīņā ar Covid-19 sekām. Ziņojuma mērķis ir “apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt Covid-19 krīzi”. Lai arī lielā mērā visi pasākumi vērsti uz ekonomikas situācijas atlabšanu, tur iemaldījusies arī veselības aprūpe un tās infrastruktūra.
 
3.jun
Nevienas nozares ministrija pagaidām nav gatava atteikties no izdienas pensijām, tomēr pieļauj iespēju pārskatīt šo pensiju piešķiršanas noteikumus. Izņēmums ir Izglītības un zinātnes ministrija, kas, savukārt, nevirzīs apstiprināšanai likumprojektu par izdienas pensijām sporta un speciālās izglītības skolotājiem, kā arī pirmsskolas pedagogiem.
 
2.jun
Lai arī Eiropas Komisija uzslavējusi Latviju par rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu kopumā un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav glaimojoši. Zems publiskais finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei, negatīvi ietekmējot rezultātus veselības jomā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.
 
1.jun
Pašvaldību slimnīcas pauž bažas par Veselības ministrijas plānoto reformu, kuras rezultātā slimnīcās Latvijas reģionos varētu samazināt pašreizējo aprūpes līmeni, tādējādi ciestu pacienti. Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka “Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa”, vēlāk precizējot, ka slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits, kā arī speciālistu pieejamība samazināta netiks.
 
30.mai
Ēsteres Zemītes vārdu pirmoreiz uzzināju, studējot sociālo darbu augstskolā “Attīstība”. Viņas sarakstītā grāmata “Sociālā darba pamati” bija kā rokasgrāmata studentiem. Grāmata bija Ēsteres maģistra darbs. Taču vēl pirms sociālā darba studijām un darba ar ielu bērniem un skolā Ēstere jau bija atzīta, profesionāla māksliniece. Tagad viņas personā un mākslas darbos – Kapseļu ielas sociālā aprūpes centra bērnu portretos ‒ savijusies māksla un sociālais darbs. Es teiktu: arī sociālā atbildība, kas ir vairāk nekā sociālā darbinieka ikdienas pienākumi.
 
29.mai
Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes gatavojas pilnībā atsākt darbu pēc Covid-19 ierobežojumiem. Saskaņā ar veselības ministres rīkojumu no 3. jūnija pilnībā tiek atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. To pacientu rinda, kas nesaņēma ieplānotās konsultācijas vai izmeklējumus koronavīrusa situācijas dēļ, ir mērāma tūkstošos. Uz atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājus var pierakstīt tikai gada beigās, taču tajā pašā laikā ir pacienti, kuri atsakās no izmeklējuma vai ārsta vizītes, jo nevēlas pašlaik doties uz slimnīcu.
 
28.mai
Slimnīcas padomes līdzšinējais darbs ir bijis pakārtots Covid-19 epidēmijas jautājumiem un slimnīcas darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijā, uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka. Lielajās Latvijas slimnīcās – universitāšu klīnikās – kopš šā gada sākušas darbu īpaši izveidotas padomes, uz kurām veselības nozare likusi lielas cerības, lai uzlabotu slimnīcu darbību, izveidotu un īstenotu nākotnes attīstības stratēģiju, kā arī sekotu iepirkumiem.
 
27.mai
Zviedrija, Apvienotā karaliste, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta ir valstis, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs iekrāsojis sarkanā, lasi – brīdinājuma krāsā, nerekomendējot uz tām doties Covid-19 izplatības dēļ.
 
26.mai
Nedēļas laikā sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” ar Covid-19 saslimušo skaits palielinājies līdz 44 cilvēkiem, lielākā daļa ir sirmgalvji, bet saslimuši arī seši darbinieki. Lai arī atbildīgās iestādes turpina apgalvot, ka jaunais koronavīruss sociālās aprūpes centros nav nekas negaidīts, Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par notikušo aprūpes centrā “Mārsnēni”.
 
25.mai
Pēdējo nedēļu amatā pavada Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. Pēc publiskā paziņojuma par aiziešanu no darba valsts pārvaldē viņš plašāku interviju nevienam nav sniedzis. Arī ar Neatkarīgo Labsvīrs labprātāk būtu runājis jau pēc 31. maija, kad būs zināms Valsts kontroles pārbaudes rezultāts par sejas aizsargmasku iepirkumu. Tomēr īsa saruna par atkāpšanās iemesliem mums deva iespēju pārrunāt arī notiekošo veselības aprūpē kopumā. Kāpēc Edgars Labsvīrs jūtas vīlies, un kāpēc nevēlas “katru dienu skaidrot, ka nav kamielis,” – šajā intervijā.
 
24.mai
Stradiņa slimnīcas kardiologs un Saeimas deputāts Andris Skride saslima ar Covid-19 un, lai gan slimība noritēja vieglā formā, līdzīgi kā medicīnas studenti studiju laikā “izslimo” visas slimības, arī viņš slimības laikā sekoja līdzi visiem slimības simptomiem.
 
22.mai
Šā gada janvārī Latvijas Onkoloģijas centrā darbu bija jāsāk jaunai tehnoloģijai – ķīmijterapijas zāļu jaucēju robotiem. Tomēr neviens no trim robotiem vēl nav iedarbināts, un zāles vēža pacientiem turpina gatavot māsas. Tas ir sarežģīts un ļoti atbildīgs roku darbs, tieši tāpēc Rīgas Austrumu slimnīca jau 2018. gadā uzsāka projektu zāļu jaukšanas modernizācijai.
 
21.mai
Satversmes tiesa, izskatot pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināto lietu par garantētā minimālā ienākuma pabalsta atbilstību Satversmei, neaprobežojas tikai ar viena pabalsta vērtēšanu, bet prasa valdības un Labklājības ministrijas speciālistiem skaidrot visu sociālās palīdzības sistēmu, tās būtību un jēgu. Viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem līdz šim bijis, vai sociālās palīdzības sistēmu var uzskatīt par sakārtotu un kādam mērķim ir domāts garantētais minimālais ienākums?
 
20.mai
Slimību profilakses un kontroles centrs ir konstatējis Covid-19 saslimšanu 12 sociālās aprūpes centros Latvijā – kopumā saslimuši 76 šo centru iemītnieki un darbinieki. Dati rāda, ka atsevišķos pansionātos vīruss izraisījis masveida saslimšanu, bet dažos – saslimuši tikai viens divi cilvēki.
 
19.mai
Valsts kontrole tiešā tekstā neaicina kādam izdienas pensionāram atņemt jau piešķirto pensiju, tomēr kārtējo reizi brīdina valdību un pensiju politikas veidotājus par izdienas pensiju milzīgo slogu uz valsts budžeta izdevumiem. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem, tuvāko gadu laikā valsts uzņemtās saistības izdienas pensiju jomā sasniedz 4,5 miljardus eiro.
 
18.mai
Latvija ir viena no ērču encefalīta endēmiskākajām valstīm Eiropā, tādēļ paaugstināta ērču sastopamība rada palielinātu risku saslimt, “Neatkarīgajai” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.