\\Autori

Inga Paparde

Vakar, 8:30
Slimības profilakses un kontroles centra veiktās šiga toksīnu veidojošās E. coli (zarnu nūjiņas) izraisītās infekcijas uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti 32 cilvēkiem: 28 bērniem un četriem bērnudārza darbiniekiem. Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā ir informācija par piecām Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras apmeklēja saslimušie bērni, – Ieviņa, Pīlādzītis, Saulīte, Pasaciņa un Tornīši. Viena no šīm iestādēm – bērnudārzs Tornīši – vispār nebija reģistrēta dienestā un faktiski ēdināšanas pakalpojumi tajā tika sniegti nelegāli. Pēc dienesta pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāde ir reģistrēta.
 
17.sep
Labklājības ministrija riskē pārkāpt tiesisko paļāvību, ierosinot jau no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu maksāt īsāku laika posmu un samazinātā apmērā. Parasti šādos jautājumos, kas skar cilvēku tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ir jāievēro pārejas periods, jo, maksājot nodokļus, šajā gadījumā sociālas iemaksas, cilvēki tic, ka slimības vai bezdarba gadījumā saņems pabalstu. Otrkārt, šis ierosinājums apliecina, ka papildu naudas labklājības jomai faktiski nav un bezdarbnieku pabalsta saīsināšana ir izmisuma solis, lai iegūtu vismaz kādus papildu miljonus eiro.
 
17.sep
Noskaidrot smagās inficēšanās ar šiga toksīnu veidojošās E. coli (zarnu nūjiņas) precīzus uzliesmojuma iemeslus Siguldā būs sarežģīti, un epidemiologiem, pārtikas drošības ekspertiem nāksies krietni papūlēties, lai atrastu visus saslimušos vienojošu infekcijas perēkli. Tomēr pašlaik ir noskaidrots, ka infekcijas avots, visticamāk, nav arbūzi, tāpat epidemiologi apšauba, vai infekcija iegūta tieši bērnudārzā, jo vismaz viens no mazuļiem bērnudārzu nemaz nav apmeklējis.
 
16.sep
Trešdaļa pacientu vecumā virs 62 gadiem nespēj iegādāties zāles, ko izrakstījis ārsts, bet 46 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Ar šiem faktiem pašlaik operē visi veselības aprūpē iesaistītie un saprot, ka ir nepieciešams situāciju uzlabot.
 
12.sep
Sirds asinsvadu slimības ir visbiežāk sastopamās slimības Latvijas iedzīvotājiem, kur tieši pašiem pacientiem visbiežāk tiek aizrādīts par riska faktoriem – smēķēšanu, mazkustīgumu, lieko svaru. Tomēr, kā stāsta pacientu organizācijas Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa, augstie pacientu līdzmaksājumi, kompensācijas sarakstā neiekļautās zāles, kuras jānopērk pašam pacientam, garās rindas uz nozīmīgiem izmeklējumiem ietekmē šo pacientu iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
 
9.sep
Divi miljoni eiro – tik daudz naudas būtu nepieciešams, lai varētu nosegt pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksu pieaugumu vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šo summu Labklājības ministrija aprēķinājusi un lūgusi valdību piešķirt papildus, tomēr saspringtās budžeta situācijas dēļ ministrijas priekšlikumi valdībā atsaucību nav guvuši. Šonedēļ pensiju piegādes jautājumu skatīs Saeimas deputāti.
 
5.sep
Nesenās peripetijas ap iesaldētajām pensijām PNB bankā un senioru bažas par savu vecumdienu nodrošinājumu rosinājušas daudzus pensionārus apsvērt iespēju turpmāk pensiju saņemt nevis ar bankas, bet pasta starpniecību. Taču jārēķinās, ka no nākamā gada pensijas vai pabalsta piegāde dzīvesvietā būs uz pusi dārgāka, nekā tā ir šogad.
 
4.sep
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca nolēmusi no septembra visus pacientus ar aizdomām par infekciju slimībām nogādāt stacionāra Gaiļezers Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā.
 
3.sep
Vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide ir viena no veiksmīgākajām valsts līmeņa reformām, intervijā Neatkarīgajai pārliecinoši saka dienesta direktore Liene Cipule. Vienotam dienestam šogad aprit desmit gadu. Neraugoties uz šo veiksmes stāstu, tieši tagad dienests saskaras ar kritisku situāciju mediķu trūkuma dēļ – dienestā ir vairāk nekā 500 ārstniecības personu vakances, kuras nosedz medicīnas studenti un virsstundas strādājošie pieredzējušie mediķi. Tajā pašā laikā dienests strādā pie jaunas stratēģijas, kā pārveidot savu darbu, lai palīdzība iedzīvotājiem būtu ātrāka un pieejamāka.
 
2.sep
Latvijas iedzīvotāju vidū samazinājies tabakas izstrādājumu patēriņš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktais pētījums, taču arvien pieaug dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāte. Elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars strauji palielinājies jauniešu vidū, secina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pētniecības un statistikas departamenta speciāliste Una Mārtiņsone.
 
27.aug
Šāgada laikā e-veselībā izrakstīts vairāk nekā astoņi miljoni e-recepšu, bet kopumā kopš elektroniskās veselības sistēmas darbības sākuma – jau vairāk nekā 20 miljoni e-recepšu. Arī izrakstīto e-darbnespējas lapu skaits jau mērojams gandrīz divos miljonos. Par to liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Tomēr e-nosūtījums pagaidām vēl ir nākotne, turklāt svarīgi dati e-veselībā ir ierakstīti tikai par 10 935 pacientiem Latvijā.
 
26.aug
Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem, kuri pagājušajā gadā veica brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas, kopumā līdz šim atmaksājis 289 000 eiro. Veiktās veselības iemaksas saņēmuši atpakaļ 1580 cilvēki.
 
26.aug
Lai laikus izmaksātu pensijas septembrī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aicina ikvienu pensijas vai pabalstu saņēmēju nekavēties atvērt jaunu kontu vai izmantot jau esošu kontu jebkurā kredītiestādē vai Pasta norēķina sistēmā un iesniegt aģentūrā iesniegumu, norādot jauno konta numuru.
 
26.aug
Par kādu medikamentu īslaicīgu vai ilglaicīgu pazušanu no aptieku plauktiem informācija parādās periodiski. Vairāki pacienti Neatkarīgajai stāsta, ka jau ilgāku laiku aptiekās nav pieejams D vitamīna šķīdums jeb pilieni, kas ir recepšu medikaments.
 
23.aug
PNB Banka iesaldētās pensijas, kuras ieskaitītas bankas Citadele izveidotā kontā senioriem, var pārskaitīt uzreiz uz citu kontu, ja pensionāram tāds ir citā bankā, negaidot bankas Citadele kartes izgatavošanu.
 
22.aug
Apturētajā PNB bankā iesaldēto pensiju un pabalstu saņemšanai izvēlētā kārtība, atverot kontu konkrētā bankā, izvēlēta, lai cilvēki visātrāk piekļūtu saviem naudas līdzekļiem, Neatkarīgajai sacīja Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) speciāliste Dace Jansone.
 
22.aug
Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas pieprasījumu turpmākos trīs gadus piešķirt 144 miljonus eiro veselības nozares budžetam. Lai arī šī nauda nav paredzēta papildu iniciatīvām, ne arī mediķu algu palielinājumam, tā tomēr ir ievērojama summa valsts budžeta izdevumu kontekstā. Tāpat šī nav vienīgā summa, ko saņemt savā maciņā vēlas Veselības ministrija, – saskaņā ar prioritāšu sarakstu veselības nozarē nepieciešami vēl vismaz 277 miljoni eiro papildus, to skaitā 120 miljoni eiro tieši mediķu algu palielināšanai. Par šīs naudas piešķiršanu Veselības ministrijai gan būs jāpacīnās.
 
21.aug
Turpmāk arī pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei.
 
20.aug
Labklājības ministrija izziņojusi šāgada pensiju indeksācijā piemērojamos indeksus – vispārējā gadījumā tas būs 1,0719, tomēr, tā kā pensiju palielinājums atkarīgs no katra pensionāra darba jeb apdrošināšanas stāža, arī šie indeksi ir dažādi. Lielāki tiem, kuriem lielāks darba stāžs. Vēl jāņem vērā, ka uz rokas saņemamo pensijas apmēru ietekmēs arī pēc pensijas indeksācijas piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nenoliedzami samazinās pensijas pielikumu.
 
19.aug
Latvijā arvien vairāk trūkst darbaspēka, tomēr vienlaikus liela daļa nodarbināto, īpaši ar zemāku ienākumu līmeni, baidās zaudēt esošo darbu slimības dēļ. 39 procenti Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās zaudēt darbu, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja.
 
16.aug
Diskusijas par veselības aprūpes nākamā gada budžetu vēl tikai sāksies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tās būs sarežģītas. Veselības aprūpē nepieciešami ne tikai 120 miljoni eiro papildus, lai nodrošinātu apsolīto algu kāpumu mediķiem nākamgad, bet lai vispār veselības nozares budžetu nodrošinātu vismaz šā gada līmenī. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata par svarīgu palielināt veselības aprūpes budžetu un galvenais iemesls ir vēlēšanās, lai valsts apmaksātie veselības pakalpojumi būtu pieejamāki.
 
15.aug
Situācija Daugavpils slimnīcā ir stabilizējusies, taču problēmu ar ārstniecības speciālistu nodrošinājumu vēl neesam atrisinājuši, Neatkarīgajai sacīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Grigorijs Semjonovs. Tomēr jau tuvākajā laikā slimnīca plāno paziņot par apturēto plānveida operāciju atsākšanu.