\\Autori

Inga Paparde

5:15
Šis gads atnesa labas ziņas strādājošiem un sociālās iemaksas veicošiem Latvijas iedzīvotājiem – tagad ikvienam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim, cilvēkam nomirstot priekšlaicīgi, uzkrājums palika sociālajā budžetā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informatīvā kampaņā un sociālajos tīklos aktīvi aicina cilvēkus izvēlēties, ko darīt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumu, un divi no iespējamiem variantiem ir saistīti ar uzkrājuma atstāšanu mantojumā – vai nu Civillikumā noteiktā kartībā saviem likumīgajiem mantiniekiem, vai jebkurai citai personai, kura to varēs pieskaitīt savam otrā pensiju līmeņa kapitālam.
 
Vakar, 11:00
Par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju apstiprināts jurists Rinalds Muciņš, kuru konkursā uz slimnīcas vadītāja vietu atzina par labāko kopumā 11 kandidātu cīņā. R. Muciņš veselības nozarē ir labi pazīstama persona, jo ne tikai ilgstoši bijis Veselības ministrijas valsts sekretārs, bet arī veselības ministrs.
 
Vakar, 6:30
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par valstī noteiktās minimālās pensijas atbilstību Satversmei. Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Iesniedzēji izteikuši bažas par to, ka minimālie pensiju apmēri ir mazāki par nabadzības slieksni. Tas neļauj cilvēkam nodrošināt pat pamatvajadzības.
 
24.jan
Pasaules Veselības organizācijas speciālisti jau divas dienas neiziet no saviem kabinetiem, spriežot, kādus epidemioloģiskās drošības pasākumus ieviest, lai apturētu jaunā vīrusa izplatību, kas izraisa smagu pneimoniju. «Draudi Eiropai un Latvijai pastāv, bet tie ir vērtējami kā zemi, jo infekcija neizplatās tik strauji,» norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
 
21.jan
Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla un labi saglabāta liecība par pirmsvikingu laika skandināvu un vietējo kultūru – kuršu – saskarsmi.
 
21.jan
Galvenais paveiktais uzdevums veselības nozarē šīs valdības pirmā gada laikā ir divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšana, norāda veselības ministre Ilze Viņķele. Taču vienošanās par pavisam tuvas nākotnes veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmu vēl nav.
 
20.jan
Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā no visiem senioriem nabadzības riskam pakļauti turpat 75 procenti, un, salīdzinot ar 2017. gadu, šo senioru īpatsvars ir palielinājies. Lai arī mazāks, tomēr nabadzības risks pastāv arī ģimenēm ar bērniem. Pagājušajā gadā nabadzības riskam bija pakļauti 26 procenti ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī 17 procenti daudzbērnu ģimeņu.
 
17.jan
Veselības ministrija ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā vēlas reanimēt veselības apdrošināšanu, iesaistot veselības iemaksu veikšanā iedzīvotājus, kuri līdz šim nav tās maksājuši, piemēram, mikrouzņēmumos strādājošie, kā arī tos, kuri nav veikuši un neveic sociālās iemaksas, kas ļautu saņemt veselības apdrošināšanu.
 
16.jan
Šīs ziemas gripas sezonā ar gripu vai tās izraisītām komplikācijām miruši desmit pacienti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Visi pacienti miruši stacionārajās ārstniecības iestādēs. Taču kopumā pacientu skaits ar gripas infekciju, kuri nonākuši slimnīcās, ir samazinājies.
 
15.jan
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rezolūcijā veselības ministrei Ilzei Viņķelei un labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir uzdevis rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.
 
15.jan
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pensiju otrā līmeņa dalībnieki un jau izdarījuši izvēli, kam atstāt valsts fondētajā sistēmā uzkrāto, izvēlējušies to nodot mantojumā Civillikuma noteiktā kārtībā. Kopumā no vairāk nekā miljona lēmumu pieņēmuši jau 29 000 iedzīvotāju.
 
14.jan
Melanomas pacienti turpina cīnīties par zālēm visiem pacientiem, neatkarīgi no stadijas un melanomas veida, un jau drīzumā sāks jaunu ziedojumu vākšanas kampaņu. Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā speciālisti sākuši darbu pie zāļu pieejamības problēmas risinājumiem.
 
13.jan
Par 2020. gada augu Latvijā izvēlēts rets un īpaši aizsargājams augs – Ruiša pūķgalve, savukārt par gada kukaini – vienu kukaiņu dzimtu – ziedmušas, kas plašākā sabiedrībā ir mazāk zināmi apputeksnētāji kukaiņi. Gada dzīvnieku izvēlējies arī Latvijas Dabas muzejs, bet Latvijas Ornitoloģijas biedrība – 2020. gada putnu.
 
10.jan
Pasaules Veselības organizācija (PVO), atzīmējot māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas 200. dzimšanas dienu, 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu veselības aprūpes un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. «Mēs piedzīvojam unikālu laiku māsas profesijas atzīšanā, jo trīs gadus saspringtā darbā mēģinājām pārliecināt sabiedrību un arī Veselības ministriju, ka Latvijā vispār ir māsas, ka māsa nav kāda labā roka, bet atsevišķa profesija, kurai ir ļoti liela nozīme,» uzsver Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.
 
9.jan
Lielākā daļa vecāku, kuru bērniem pētījumā konstatēja lieko svaru vai aptaukošanos, neuzskatīja, ka viņu atvasēm ir svara problēmas. Pētnieki tāpēc uzsver, ka nodrošināt bērnam veselīgu uzturu un mudināt uz fiziskām aktivitātēm ir vecāku izpratnes un izglītības jautājums. Vēl pētnieki secinājuši, ka nereti tieši vecvecāki bērniem pērk saldumus, lai mazbērnus palutinātu.
 
9.jan
Sabiedrības sašutumu par bāriņtiesas rīcību izraisījis Kārsavas novada bāriņtiesas lēmums no ģimenes nošķirt un ievietot audžuģimenē desmit gadus vecu zēnu, kurš izgājis no mājām, lai dotos pie vecmāmiņas. Proti, kāpēc šādā situācijā bāriņtiesai bērns būtu jāizņem no ģimenes – vai nepietiktu tikai ar vecāku sarāšanu par bērna nepieskatīšanu? Turklāt desmit gadus vecs bērns drīkst viens pats atrasties uz ielas.
 
8.jan
Latvijā ir 42 aptiekas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 68% vairāk nekā vidēji Eiropā, lielākā daļa no kopumā vairāk nekā 800 Latvijas aptiekām ir ķēžu aptiekas. Diskusijā par zāļu piecenojumu iespējamām izmaiņām, lai samazinātu medikamentu cenas, aktualizēts jautājums par aptieku izvietojuma noteikumu izmaiņām. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem ir tos mainīt, nosakot, ja vienam īpašniekam 500 metru rādiusā ir, piemēram, divas aptiekas, tās būtu apvienojamas vienā vai viena no tām pārvietojama ārpus šīs robežas.
 
7.jan
Latvija ir brīva no poliomielīta, 1963. gadā tika reģistrēts pēdējais savvaļas poliovīrusa gadījums, tomēr vienmēr pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām Āzijas un Āfrikas valstīm, Neatkarīgajai pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā. Tāpēc Latvijā joprojām tiek veikti poliomielīta uzraudzības pasākumi, kā arī bērnus vakcinē pret poliomielītu jeb tautā sauktu arī par bērnu trieku. No šā gada bērnu vakcinācijā pret poliomielītu ir ieviestas izmaiņas.
 
7.jan
Lai arī ziņojumu par izmaiņām Latvijas slimnīcu darbā valdība vēl tikai gatavojas izskatīt, vairākās slimnīcās jau notikušas būtiskas pārmaiņas. No šā gada pirmās dienas Liepājā stacionāro palīdzību vēža pacientiem vairs nesniedz Piejūras slimnīca, jo reorganizācijas rezultātā onkoloģisko pacientu ārstēšanu pārņēmusi Liepājas reģionālā slimnīca, savukārt Latgalē sākts Daugavpils un Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanas process.
 
6.jan
Šogad ir stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam novēlēt savas pensijas otrajā līmenī uzkrāto kapitālu. Tiesa, šādas mantošanas tiesības ir gadījumā, ja persona nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Līdz šim mantot vai kā citādi izmantot uzkrājumu otrajā pensiju līmenī nebija iespējams, tas palika valsts speciālajā pensiju budžetā un šie līdzekļi tika izmantoti esošo pensionāru pensiju izmaksai.
 
3.jan
Veselības ministrija pagājušajā gadā 2020. gada budžeta veidošanas gaitā prasīja papildu naudu, lai samazinātu pacientu līdzmaksājumus, tomēr to neieguva. Tomēr no šā gada 1. janvāra daļai valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pacientu līdzmaksājumi ir samazināti un tas izdarīts veselības nozares iekšējas pārdales rezultātā, Neatkarīgajai apstiprināja Veselības ministrijā. Tomēr daļai pakalpojumu līdzmaksājums būs lielāks, jo noapaļots uz augšu, piemēram, līdzmaksājums vizītei pie ģimenes ārsta, kas lielākajai daļai pacientu turpmāk maksās nevis 1,42, bet divus eiro. Tomēr ne par vienu eiro nav samazināti pacientu līdzmaksājumi par ārstēšanos slimnīcā, ko uzstājīgi lūdz gan seniori, gan citi iedzīvotāji.
 
2.jan
Šis gads dos atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem sociālajā jomā, jo Satversmes tiesā ir iesniegti vairāki tiesībsarga un viens Augstākās tiesas pieteikums – par minimālo pensiju, garantēto minimālo ienākuma līmeni, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.