\\Autori

Inga Paparde

Vakar, 8:57
Mediķu atalgojuma palielinājumam nākamgad un “parāda” atdošanai par šajā gadā neizmaksāto algu pielikumu nepieciešami 211 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Tas ir par aptuveni 30 miljoniem mazāk, nekā nākamgad mediķu algām ir gatava piešķirt Finanšu ministrija un valdība.
 
21.sep
Kopš Latvijā ir spēkā jaunā kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, pacienti līdzmaksājumos par zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis pacientiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
 
19.sep
Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.
 
18.sep
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija zināmā mērā manipulē ar faktiem par esošo darba samaksas sistēmu.
 
17.sep
Latvijas Pensionāru federācija gatavo senioru prasību sarakstu valdībai un Saeimai. Pensionāriem būtiski jautājumi nav atrisināti, bet politiskās partijas no saviem solījumiem meistarīgi atkāpjas, meklējot dažādus ieganstus, kāpēc tos nevar izpildīt. Kāda būs senioru atbilde politiķiem, par to Neatkarīgās sarunā ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Barču.
 
15.sep
Kārtējo reizi mediķi savu pacientu vārdā vēršas pie valdības un Saeimas politiķiem ar aicinājumu nodrošināt ārstēšanu vēža pacientiem. Šoreiz onkologi aicina palielināt valsts apmaksātu testu skaitu, kas ļauj pacientiem nozīmēt atbilstošu terapiju.
 
14.sep
Latvijā trūkst vienas konkrētas politiskas personas bērnu tiesību aizsardzības jomā, no kuras varētu pieprasīt atbildību, norāda Valsts prezidents Egils Levits. Pārvaldes modelis mūsu valstī ir sadalīts dažādos sektoros, kuri ne vienmēr sadarbojas vardarbības novēršanā pret bērniem. Savukārt centra pret vardarbību “Dardedze” vadītāja Laila Balode situācijas raksturojumam velta tēlainu salīdzinājumu: ja kādreiz mēs domājām, ka šī joma Latvijā ir kā kuģis bez kapteiņa, tad tagad redzam, ka mums pat īsti nav kuģa, ko vadīt.
 
14.sep
Lai gan pensiju piemaksas “jaunajiem” pensionāriem esot Labklājības ministrijas prioritāte numur viens, tomēr situācija valsts budžetā nākamajā gadā, visticamāk, neļaus piepildīt šo mērķi un piemaksas piešķirt.
 
12.sep
Tēva lomai ģimenē šoruden pievērsta īpaša uzmanība – vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” uzsver laba tēta prasmes, un, kā rāda tēvu aptauja, lielākā daļa tētu apgalvo, ka stiprs ir tas tētis, kurš prot sniegt un saņemt mīlestību. Savukārt Labklājības ministrija, kas veikusi pētījumu par tēva lomu ģimenē, noskaidrojusi, ka rūpes par bērniem Latvijā pamatā aizvien tiek uzskatītas par sievietes atbildību, īpaši izteikti to novēro šķirto ģimeņu vidū.
 
10.sep
Aptieku īpašnieku asociācija neatbalsta Veselības ministrijas izstrādātos jaunos aptieku izvietojuma kritērijus, jo tie mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un iegādāties zāles, kā arī veicinās aptieku slēgšanu. Kādi ir asociācijas galvenie iebildumi un situācijas vērtējums, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
 
9.sep
Lai arī valsts finansē vairākus pakalpojumus bērniem ar atkarībām un uzvedības traucējumiem, tomēr tie ir sadrumstaloti. “Mēs joprojām valstiski šo bērnu, jauniešu atkarību problēmu nerisinām kompleksi. Viens bērns, kuram nepieciešama gan medicīniska aprūpe, gan sociālā rehabilitācija, netiek uzskatīts par vienotu veselumu,” uzskata bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
 
8.sep
Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.
 
7.sep
Līdz šim valsts pārvaldes iestādes negribīgi publicē izmaksātās piemaksas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos. Viena no pirmajām pārskatu publicēja Veselības ministrija, taču citas ministrijas atklāj šos datus tikai pēc īpaša pieprasījuma. Labklājības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas maksātas ne tikai sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, bet arī ministrijas darbiniekiem, turklāt piemaksām paredzētā summa, ja to rēķina uz vienu darbinieku, pašā ministrijā ir daudzkārt lielāka.
 
7.sep
Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti par tiesībām saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa lietā par invaliditātes pensijas saņemšanu atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu.
 
4.sep
Dažu dienu laikā manabalss.lv iniciatīvu vietnē savākti jau vairāki tūkstoši parakstu, atbalstot dzemdību nodaļas Kuldīgas un Dobeles slimnīcās. Sagaidāmā slimnīcu reforma ir aktualitāte ne tikai iedzīvotājiem, bet to pārtvēruši arī politiķi, izmantojot savā retorikā arī tik jūtīgu jautājumu kā dzemdības un mazuļu nākšana pasaulē.
 
3.sep
Arī Iekšlietu ministrijas jomā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, secinājusi Valsts kontrole. Tā turpina vērtēt, vai un kā valsts iestādes, kuras iegādājās maskas un dezinfekcijas līdzekļus, ievēroja iepirkumu normas, pat ja Covid-19 apstākļi ļāva šo procesu vienkāršot.
 
1.sep
Labklājības ministrija nolēmusi kārtējo reizi reorganizēt valsts sociālās aprūpes centrus. Apvienojot divus centrus – “Vidzeme” un “Zemgale”, tiks izveidots viens centrs ar daudzām filiālēm. Dokumentā, ko šonedēļ izskata valdība, uzsvērts valsts pārvaldes iestāžu sakārtošanas mērķis, bet nav sniegta atbilde, ko no šādas reorganizācijas iegūs aprūpes centros dzīvojošie cilvēki.
 
30.aug
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.
 
29.aug
Mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem un pieaugot personu skaitam, kas dodas ārpus Latvijas, Veselības ministrija nolēmusi, ka arī turpmāk ikviens, kuram būs aizdomas par inficēšanos, varēs veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu. Tāpat arvien vairāk cilvēku skar obligāts noteikums pašizolēties pēc atgriešanās no Covid-19 visvairāk skartajām valstīm, kuru saraksts ar katru nedēļu papildinās.
 
28.aug
Politiskie spēki, kuri kandidē Rīgas domes vēlēšanās, iedzīvotājiem sola ne tikai bezmaksas sabiedrisko transportu un sakārtotas ielas, bet arī daudz lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Retā partiju priekšvēlēšanu programma nekoncentrējas tikai uz materiālo atbalstu vecumdienās vai jaundzimušajam rīdziniekam, bet īsumā iezīmē arī attieksmi pret sociālo pakalpojumu attīstību.
 
27.aug
Nevienā slimnīcā – vai tā būtu prestiža universitātes klīnika Rīgā vai reģionālā slimnīca Latgalē – nepietiek medicīnas darbinieku. Slimnīcas visos iespējamos veidos mēģina atvilināt pie sevis ārstus, māsas un citus mediķus, solot modernu darba vidi, finansiālu atbalstu un dzīvokļus.
 
26.aug
Izdienas pensiju jautājums var kļūt pār pārbaudījumu valdību veidojošajai koalīcijai, jo partija KPV LV īsi pirms nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas rosinājusi ieviest izdienas pensijas vēl vienai strādājošo grupai, proti, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes darbiniekiem.