\\Autori

Inga Paparde

15.nov
Pēc Latvijas paralimpisko sportistu lieliskajiem startiem Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā – Aigars Apinis izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, bet Diāna Dadzīte zelta godalgu šķēpmešanā – sabiedrībā raisās diskusija par to, vai un kādas prēmijas varēs saņemt abi sportisti. Lai arī kārtība, kādā piešķiramas šīs naudas balvas, paredz prēmiju par izciliem sasniegumiem arī paralimpiskiem sportistiem, nereti tieši paralimpiskā sporta dalībnieku izcilība tiek apšaubīta.
 
15.nov
Pēc vairāku stundu ilgām debatēm Saeima pieņēma izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kā jau plānots, samazinot bezdarba pabalsta izmaksas laiku un arī apmēru. Saeimas opozīcijas partijas bija labi sagatavojušās un argumentēti norādīja uz vairākām problēmām, kas saistītas ar bezdarbnieka pabalsta samazināšanu, bet valdību veidojošie politiķi vai nu klusēja, vai savu pārliecību pauda nepārliecinoši. Tam ir izskaidrojums.
 
14.nov
Iespējamā būvniecības karteļa ēna krīt arī pār pašlaik lielāko plānoto celtniecību veselības nozarē – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecību. Atsevišķu uzņēmumu nosaukumi, kuri izvēlēti sarunām par Stradiņa slimnīcas celtniecību, tieši vai netieši figurē arī Konkurences padomes lietā par iespējamu aizliegta karteļa vienošanos.
 
13.nov
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde par deinstitucionalizācijas jautājumiem un konkrēti par sociālās aprūpes centra Lubāna likvidēšanu apliecināja, ka jautājumā par sociālajiem pakalpojumiem un cilvēku ar smagiem garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību ievērošanu valsts iestādēm, tostarp Labklājības ministrijai, steidzami nepieciešama profesionāla palīdzība.
 
12.nov
Veselības ministrija ziņojumā piedāvā jauno ārstu rezidentu algas nākamgad palielināt par 20 procentiem, bet pārējo mediķu atalgojumu par 10 procentiem, šo palielinājumu attiecinot tieši uz zemākajām algām veselības nozarē.
 
12.nov
«Ja es varētu vienpersoniski pieņemt budžetu, es to arī tādu pieņemtu, bet vienpersoniskums nozīmē bezdemokrātismu,» Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uz deputātu jautājumu, kāpēc, veidojot 2020. gada budžeta likumu, vispirms nav pildītas likumu normas, piemēram, par mediķu algu palielināšanu, un tikai tad iekļautas politisko spēku iniciatīvas, sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
 
7.nov
Var pavisam droši apgalvot, ka valsts finansētā medicīnas sistēma vispār pastāv tikai tāpēc, ka ir māsas, māsu palīgi un citi mediķi, kas desmit gadus ir strādājuši tādā darba režīmā, ko par normālu un cilvēka tiesībām atbilstošu neuzskatītu nevienas citas nozares darbinieks. Pagarinātais normālais darba laiks ļāva izmantot mediķus darbam vairākās slodzēs un veidoja situāciju, kas ļāva neuztraukties par to, kas strādās šo mediķu vietā, ja kādu dienu viņu nebūs. Par to, kāpēc protesta akcijās piedalās māsas, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa Ilze Ortveina.
 
7.nov
Vidējā mēneša amatalga par slodzi ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem šā gada pirmajā pusgadā bija 1686 eiro pirms nodokļu nomaksas, māsām – 933 eiro, māsu palīgiem – 578 eiro, liecina Veselības ministrijas dati, kas apkopoti pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas. Pēdējo divu gadu laikā īstenotā atalgojuma pieauguma politika ļāvusi palielināt ārstniecības personu darba algas vidēji par 20 procentiem gadā. Piemēram, ārstam 2017. gadā vidējā alga bija 1215 eiro pirms nodokļu nomaksas.
 
6.nov
Lai arī valdība meklē un mēģina saskrubināt naudu mediķu atalgojuma palielināšanai, mediķi pastāv uz savām prasībām – izpildīt doto solījumu un turpināt zemāko mēnešalgu paaugstināšanu par 20 procentiem gadā – un protestus neatcels.
 
5.nov
Ar katru nākamo likuma grozījumu vai, gluži otrādi, bezdarbību valdība pietuvojas varbūtībai, ka šos lēmumus caur palielināmo tiesiskuma stiklu vērtēs Satversmes tiesa. Tā jau ierosinājusi pirmo lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei pēc tiesībsarga pieteikuma, bet vērtē vēl divus tiesībsarga iesniegumus par situāciju sociālajā jomā. Savukārt jau pēc Labklājības ministrijas sagatavoto grozījumu par bezdarbnieka pabalstu izmaiņām pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskais birojs sagatavojis atzinumu, kurā arī iezīmēts Satversmes tiesas risks.
 
4.nov
Pēc Valsts policijas datiem, šāgada pirmajos sešos mēnešos visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tie ir 37 procenti no visām krimināllietām par nodarījumiem bērniem. Tā kā seksuāla izmantošana ir izplatītākais noziegumu veids pret bērniem Latvijā un interneta vide rada jaunus riskus bērnu drošībai, centrs Dardedze paplašinājis preventīvo programmu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem par drošību attiecībās.
 
4.nov
Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka uzaicinājuma vēstule sievietēm uz mamogrāfijas pārbaudi vairāk atgādina namu pārvaldes rēķinu, nevis informāciju par lielisku valsts apmaksātu pakalpojumu. Tāpēc Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests plāno uzlabot vēstules dizainu, kā arī pilotprojekta veidā noskaidrot iemeslus, kā un kāpēc sievietes atsaucas vai – gluži pretēji – ignorē aicinājumu veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīninga pārbaudi.
 
1.nov
Bezdarbnieka pabalstu nākamgad, visticamāk, maksās nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet astoņus. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Lai gan šā likumprojekta anotācijā minēts, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā nepieciešamas, lai cilvēki ātrāk atgrieztos darba tirgū, ir zināms, ka lēmums par bezdarbnieka pabalsta «saīsināšanu» pieņemts, mēģinot rast papildu budžeta līdzekļus sociālajā budžetā minimālās pensijas palielināšanai. Tāpēc visai amizanti anotācijā izskan atsauce uz valdības deklarāciju, proti, «panāksim, lai visi darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt».
 
31.okt
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri veido privātus uzkrājumus nākotnei, kā arī uzkrājumus nākotnei aktīvāk veido veselīga dzīvesveida piekritēji, secināts SEB bankas jaunākajā aptaujā Pensometrs.
 
29.okt
Lielākā daļa plaušu hipertensijas pacientu diagnozi saņēmuši novēloti, un ceturtā daļa šīs smagās slimības pacientu patieso diagnozi gaidījuši vairāk nekā četrus gadus, šādus datus atklāj Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktais pētījums par plaušu hipertensijas pacientu sociālo, ekonomisko un emocionālo stāvokli. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 pieaugušo un 20 bērnu ar šo bīstamo, sarežģīto slimību, bet tie ir tikai diagnosticētie pacienti.
 
25.okt
Desmit seniori Latvijā saņem vecuma pensiju, kas ir lielāka par 5233 eiro mēnesī. Šo pensionāru vidējais apdrošināšanas stāžs ir 48 gadi, un lielākā daļa no šiem senioriem vēl joprojām turpina strādāt, Neatkarīgā noskaidroja Labklājības ministrijā.
 
24.okt
Piecdesmit miljoni eiro, kas ieplānoti veselības nozares nākamā gada budžetā papildus, ir tikai viena kūkas kārta uz jau veselības aprūpei piešķirtajiem simtiem miljonu eiro, šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas amatpersonu skaidrotā Saeimā, skatot 2020. gada valsts budžeta projektu. Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati skaidri parāda, ka nākamgad veselības nozarei nemaz nav papildus plānoti pat tie paši 50 miljoni eiro.
 
23.okt
Bērnu slimnīcā ir atklāts Baltijā pirmais Pēdu aprūpes kabinets bērniem. Īpaši svarīga profesionāla pēdu aprūpe ir paaugstināta riska grupas pacientiem – bērniem, kas slimo ar cukura diabētu, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Iveta Dzīvīte-Krišāne.
 
23.okt
Veselības nozares budžets attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nākamgad būs mazāks nekā šogad, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina veselības ministre Ilze Viņķele.
 
22.okt
Pēc ārstēšanās slimnīcā pacienti turpmāk saņems tādu izrakstu, kurā nebūs norādīti slimnīcā lietoto zāļu komerciālie nosaukumi, bet tikai šo zāļu aktīvā viela. Šīs izmaiņas noteikumos seko jau iepriekš Veselības ministrijas pieņemtajam uzstādījumam – receptēs rakstīt tikai aktīvo vielu, nevis konkrēta ražotāja medikamentus – un politikai ar mērķi samazināt zāļu cenas.
 
21.okt
Par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un kontroli atbildīgās valsts iestādes kopā ar Veselības ministriju pārbaudīja 26 krūts izmeklējuma jeb mamogrāfijas veicējus, atklājot virkni problēmu. Tiesa, tādi pārkāpumi, lai kāda ārstniecības iestāde būtu jāslēdz, netika atklāti, taču, izvērtējot pārbaužu rezultātus, izstrādāts plāns uz vairākām lappusēm, lai mamogrāfijas izmeklējumu padarītu pieejamāku, kvalitatīvāku un saprotamāku arī pacientiem. Veselības ministre Ilze Viņķele, secinot, ka sievietēm ir tiesības saņemt kvalitatīvu krūts izmeklējumu, pieļauj, ka nākamgad līgums par mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu tiks slēgts ar mazāku pretendentu skaitu.
 
18.okt
Latvijā katru gadu tūkstošiem cilvēku saslimst ar gripu, un lai arī lielai daļai pacientu izslimot gripu izdodas vieglā formā, diemžēl daudziem pacientiem gripas dēļ rodas smagas komplikācijas. «Gripa ir neizbēgama, katru gadu mēs ar to saskaramies, tāpēc ir svarīgi saprast, kā pasargāt sevi un savus tuvākos,» uzsver Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
 

Rīgas namu pārvaldnieks