\\Autori

Imants Vīksne

25.jun
Vakareiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs notiekošie pieminekļu kari, kas izpaužas, sākot ar prastu vandalismu un beidzot ar akadēmiskām diskusijām par politkorektuma robežām, aktualizē arī Latvijas vidē esošo padomju ideoloģisko pieminekļu, piemiņas objektu un varas zīmju piemērotību mūsdienām. Neatkarīgās rīcībā ir ekskluzīvs neoficiāli izveidots šo objektu saraksts, ko publicējam pilnā apjomā. Saite atrodama tālāk tekstā.
 
20.jun
Intervēt Valsts policijas priekšnieka vietnieku Normundu Krapsi bija plānots tikai par satiksmes problemātiku, proti, arvien pieaugošo agresiju uz ceļiem. Taču pēdējo dienu notikumu dēļ vairāk nācās runāt par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena agresiju. Ministram radušās aizdomas par policijas jauno formastērpu iepirkumu, un viņš to pateicis Iekšējās drošības birojam, kas nekavējoties ierosinājis kriminālprocesu pret vadošajiem policijas darbiniekiem.
 
19.jun
Izvērtējot Eiropas megaprojektus, no kuriem vairāki ir patiešām sliktā stāvoklī, Eiropas Revīzijas palātas auditori, kritizējot dzelzceļa “Rail Baltica” tapšanu, nav pilnvērtīgi rēķinājuši, kādu pienesumu šajā līnijā dos kravu pārvadājumi. Turklāt projektā veicamo darbu saskaņotu paplašināšanu primitīvi novērtējuši par sadārdzinājumu. No Eiropas Komisijas īstenotajiem projektiem “Rail Baltica” ir stabili labākajā kondīcijā.
 
18.jun
No Finanšu izlūkošanas dienesta baidās visi uzņēmumi, jo tas bez kādiem paskaidrojumiem var iesaldēt kontus, apturēt darījumus, uzsūtīt policiju. Uz aizdomu pamata. Vienīgi SIA “Katre” no tā nav jābaidās, jo firma pieder Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei Ilzei Znotiņai.
 
17.jun
No brīža, kad Inčukalna gudrona dīķu likvidācijas projekts ticis vaļā no visādiem ārzemju konsultantiem un partneriem, darbs beidzot noritēja pa īstam. Ziemeļu dīķis ir pabeigts pilnībā, un tur jau zaļo iesētā zālīte. Dienvidu dīķī traktori jau aizrakušies līdz baltajām smiltīm. Finišs ir pavisam tuvu.
 
16.jun
Saeimas pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma konsolidētā versija vienā dokumentā būs izlasāma labākajā gadījumā šīs nedēļas beigās, līdz ar to Valsts prezidentam Egilam Levitam būs atvēlēts ļoti īss laiks likuma izvērtēšanai. Pašvaldības jau laikus nāk prezidentam talkā un gatavo pamatojumu, kādēļ likums nosūtāms atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai.
 
15.jun
Aizsardzības ministrija publiskojusi Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, pēc kura apstiprināšanas tiks izveidots slepens valsts aizsardzības plāns turpmākajiem četriem gadiem. Dokuments sniedz ieskatu, kādus apdraudējumus un ar kādiem resursiem Latvija gatavojas pārvarēt.
 
12.jun
Rīgas apkaimju biedrības kļuvušas par vēl vienu instanci, kam jāatskaitās, ja rodas nepieciešamība kaut ko pārbūvēt, nojaukt, uzbūvēt vai ierīkot. Un arī Rīgas domei nākas rēķināties ar aizvien lielāku spiedienu no aktīvistu puses. Katrā ziņā agrākā ignorances metode vairs nestrādā.
 
11.jun
Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonda slēgšana ir ķēdes posms ASV organizētajā bankas “ABLV bank” iznīcināšanā. Izskatās, ka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa centīgi pilda pasūtījumu, lai arī cietumā ielikt abus baņķierus viņai pagaidām nav izdevies.
 
10.jun
Vienā daudzdzīvokļu mājā iedzīvotājiem par kaut ko vienoties ir teju neiespējami, bet daudzdzīvokļu māju kooperatīvā saimnieciskā dzīve ir īsts karalauks ar konfliktiem, tiesvedībām un nepārtrauktām aizdomām. Arī kooperatīvā “Staburags”, kura vienā mājā nesen iebrauca trolejbuss, atklājot, cik aplami savulaik siltināta nama siena.
 
9.jun
Kad pirms zināma laika tīmeklī parādījās melīgas reklāmas, kurās mūziķis Renārs Kaupers un autotirgotāja Benita Sadauska reklamē kriptovalūtas, šķita, ka varbūt kāds hipsteris aiz neko darīt šādi izklaidējas. Taču īstenībā blēņas maskē komplicētu uzbrukumu, kas ar Krievijas informācijas tīkla “Russia Today” un savervētu žurnālistu starpniecību tiek gatavots pret Latvijas medijiem un Latvijas valsti. Neatkarīgā šo hipotēzi ir nodevusi valsts drošības dienestiem.
 
8.jun
Izglītības un zinātnes ministrijas centieni mazināt Jaunsardzes lomu un arī valsts aizsardzības mācību skolās pielīdzināt interešu izglītības pulciņu aktivitātēm izraisījuši satraukumu ne tikai valsts visaptverošās aizsardzības koncepcijas autoros. Arī virkne karavīru organizāciju nosūtījušas raižpilnu vēstuli atbildīgajām ministrijām, prezidentam un Saeimai. Runa nav tikai par jauniešu brīvā laika pavadīšanu, kā to traktē Izglītības un zinātnes ministrija, bet gan par armijas rezervju veidošanu X stundai.
 
5.jun
Par mecenātu dēvētā Viļa Vītola nepatika pret peldošajiem namiņiem Ķīpsalas jahtu ostā kļuvusi par Vislatvijas mēroga problēmu, ko nespēj atrisināt pat Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Institūcija, kas speciāli izveidota Rīgas vēsturiskā centra delikātai apsaimniekošanai – nespēj pieņemt lēmumu pat par mājiņas pārvietošanu Daugavā, nostāk no miljonāra mājas logiem, jo padomes locekļi balsojumā vienkārši atturas.
 
4.jun
Miermīlīgajā Carnikavas novada Garciemā sestdien notika krimināla drāma ar dūru vicināšanu, asinīm un šaušanu. Iemesls vienkārši nožēlojams. Ļautiņi nav varējuši vienoties, kam ielā priekšroka dodama – gājējiem vai mašīnai.
 
4.jun
Uzlidojuma gadījumā visiem iedzīvotājiem novietoties patvertnē – nepareizi. Pareizi ‒ atstāt bēniņtelpās novērotājus. Iepriekš glābt mantu – nepareizi. Pareizi – iepriekš ierobežot degbumbas darbību. Padoties izmisumam – nepareizi. Tikai pēdējā momentā domāt par pašaizsardzību – nepareizi. Šie ir teksti no Kara ministrijas izdotajām brošūrām iedzīvotājiem pirmskara Latvijas laikā. Nule Aizsardzības ministrija drošības padomus iedzīvotājiem atjauninājusi bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijā”.
 
3.jun
Mazais radioaktīvais nieciņš, kas tika atrasts uz Getliņu izgāztuvi atvestajā sadzīves atkritumu kravā, jau ir iecementēts veidnē un noglabāts vienā no radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” tvertnēm. Taču krietni lielāku bīstamību rada cits potenciāls radiācijas avots. Izrādās, ka Latvijā nav tādu normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats neizkontrolē, var iegrābties Černobiļas katastrofas mantojumā.
 
2.jun
Par mecenātu bieži dēvētais Vilis Vītols, kas savas ģimenes bagātību vairojis būvniecības nozarē Venecuēlā, vēršas pret biedrību “Pilsētas jahtklubs”. Ķīpsalas laivu un jahtu piestātnes peldošās mājiņas miljonāram aizsedz skatu uz Vecrīgu. Viņš pieprasa tās aizvākt.
 
1.jun
Izmantojot finansiāli ienesīgo shēmu ar jaunu mikroliegumu veidošanu, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība bloķē arvien jaunas teritorijas saimnieciskajai darbībai, un cieš no tā ne tikai privātīpašnieki. Zaudējumi tiek nodarīti arī pašvaldībām.
 
29.mai
Zviedriju satricinājusi kārtējais izvarošanas un slepkavības gadījums, ko pastrādājis uz labāku dzīvi Eiropā ieradies migrants ‒ Abubakers Mohameds. Sabiedrība polarizējas. Nacionālisti arvien skaļāk runā par kaitējumu, kas ar nekontrolēto migrāciju tiek nodarīts miermīlīgajai skandināvu sabiedrībai, kamēr liberāļi izliekas, ka daudzie vardarbības gadījumi ir savstarpēji nesaistāmi, un meklē vainu pašos upuros.
 
28.mai
Trolejbusam ietriecoties daudzdzīvokļu nama sienā Rīgā, Prūšu un Bultu ielas krustojumā, pavērās šausminoša aina – ne jau tikai tas, ka transportlīdzeklis bija burtiski iebraucis dzīvoklī. Kļuva redzams, kā pēc divtūkstošā gada tika veikti ēku siltināšanas darbi. Un cilvēki par tādām haltūrām toreiz bargu naudu maksāja.
 
27.mai
Rīt paredzētais pikets pret Marsa parka atdošanu apbūvei slepenpolicijas vajadzībām būs tāda kā parka idejas izvadīšanas ceremonija. Savukārt Nacionālās drošības komisijas rekomendācija kompensācijai izveidot parku pie Rīgas 45. vidusskolas Teikā ir nepārprotama vietējās kopienas pasūtīšana trīs mājas tālāk.
 
26.mai
Tai pašā dienā, kad pazuda ‒ 2. maija vakarā ‒ uzņēmumam “UAV Factory” piederošais drons, tas līgani ieplanēja Garkalnes meža masīvā un palika karājamies priedē. Neveiksmīgais eksperimentālais lidojums debesīs izraisīja pamatīgus traucējumus, kas turpinājās vēl vairākas dienas. Ilglaicīgākas sekas sagaidāmas gan attiecībā uz bezpilota lidaparātu obligāto tehnoloģisko nodrošinājumu, gan lidošanas kārtību un risku izvērtējumu.