\\Autori

Imants Vīksne

24.jan
Pēc tam kad Rail Baltica projekta virzība tika izkritizēta kopīgā triju Baltijas valstu revīzijas iestāžu ziņojumā, pienākusi kārta atsevišķam ziņojumam tieši par situāciju projekta Latvijas sadaļā. Un galvenais secinājums ir tāds, ka Satiksmes ministrija nav bijusi gatava tik vērienīga projekta īstenošanai. Tāpēc laikus netika nozīmētas atbildīgās amatpersonas, netika sadalīti pienākumi, netiek apgūta atvēlētā Eiropas Savienības nauda un visi pasākumi kavējas.
 
24.jan
Lielbritānijā uzvirmojušais skandāls par vairāku vides aizsardzības organizāciju iekļaušanu ekstrēmisma apkarošanas instrukcijās līdzās neonacistiem netieši skar arī Latviju, jo viena no šīm organizācijām – PETA – finansē Latvijas radikālāko vides organizāciju Dzīvnieku brīvība.
 
22.jan
Zemkopības ministrija iesniegusi valdībā projektu grozījumiem noteikumos Par koku ciršanu mežā, no jauna iekurbulējot mūžveco konfliktu starp mežizstrādes nozari un vides aizsardzības organizācijām. Pieslēgusies arī inteliģence – pieprasa, lai meža industrija savu darbību saskaņotu ar slaveniem aktieriem, mūziķiem, rakstniekiem un pavāriem. Viedoklis ir pilnīgi visiem.
 
21.jan
Teikas apkaimes iedzīvotāji un viņu atbalstītāji savākuši vairāk nekā 15 000 parakstu, iestājoties pret zaļās zonas likvidēšanu vietā, kur kādreiz atradies velotreks – Brīvības gatvē 207. Te varētu būt brīnišķīgs parciņš, taču valdība iecerējusi kokus nozāģēt un to vietā uzbūvēt kādu slepenu būvi.
 
21.jan
Krāpnieciski e-pasti, viltus veikali un loterijas, Āfrikas prinči un pārtverti rēķini simtiem tūkstošu eiro vērtībā: kibervide šobrīd čum un mudž no blēžiem, kas izmanto visdažādākās ievainojamības. CERT rekomendācija aizsardzības jomas cilvēkiem – jo mazāk interneta, jo labāk. Un arī visiem pārējiem der zināt, ka, izvēloties starp diviem putekļu sūcējiem vai ledusskapjiem, drošāks ir tas, kurā nav iebūvēta videokamera ar pastāvīgu interneta pieslēgumu. Gudrajai mājai pieslēdzas arī zagļi.
 
20.jan
Aizsardzības ministrijas organizētajā valsts aizsardzības seminārā iestāžu, uzņēmumu un organizāciju līderiem citu tematu vidū tika skarta arī Ukrainas kara tēma – ko varam no viņiem mācīties, ko nedrīkstam pieļaut, un kas jau šobrīd ieskaitāms ukraiņu trofejās.
 
17.jan
Jaunā valsts visaptverošās aizsardzības pieeja iegūst taustāmākas aprises, jo tās ieviešanā pakāpeniski iesaistās nozares, kam ar iespējamo karošanu līdz šim bijusi visai attāla saistība, vismaz oficiāli. Triju dienu garumā pussimts savu jomu līderu un vadošu darbinieku pulcējās Aizsardzības ministrijas organizētajā valsts aizsardzības seminārā Priekuļos, un ģenerālais secinājums – nolemtības sajūtai, modelējot iespējamās nepatikšanas, nav nekāda pamata. Latvija ir spējīga sevi aizstāvēt, taču sabiedrības piederības izjūta valstij un kopējais drosmes līmenis jāceļ.
 
13.jan
Zemju īpašniekiem, mežsaimniekiem, lauksaimniekiem un arī dīvānzemniekiem parādījusies cerība, ka valdība vēl šogad dzēsīs savus pērnos parādus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas aizsardzības vārdā.
 
10.jan
Pēc piedzīvotā raķešu uzbrukuma divām militārajām bāzēm Irākā dienošie Latvijas karavīri kopā ar igauņiem un daļu Dānijas kontingenta ir pārvietoti uz kaimiņvalsti Kuveitu. Latvijas valdība un Saeima vēl lems par tālāko operācijas atbalstu. Taču, drošības situācijai uzlabojoties, karavīri varētu arī atgriezties Irākā pie saviem ikdienas pienākumiem.
 
9.jan
Valsts robežsardze nemāk būvēt, Nodrošinājuma valsts aģentūra nevēlas būvēt, bet Iekšlietu ministrija nespēj kontrolēt, kā tiek organizēta būvniecība uz Latvijas valsts robežām. Pēc Valsts kontroles iznīcinošā revīzijas ziņojuma iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ar tēlainu salīdzinājumu no savas iepriekšējās darba pieredzes privātajā sektorā sola, ka galvas ripos.
 
7.jan
Latvijas valsts ir uzņēmusies tādas dabas aizsardzības saistības, ko nespēj apmaksāt, un 2020. gada beigās kompensāciju parāds zemju īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un migrējošo sugu nodarītajiem zaudējumiem varētu sasniegt divus miljonus eiro.
 
6.jan
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatā stājies Salaspils Botāniskā dārza līdzšinējais direktors, dendrologs Andrejs Svilāns. Tagad viņam jānoslēdz grandiozais Latvijas dabas skaitīšanas projekts, jāsamierina meža īpašnieki ar ornitologiem, jāpiebremzē kompensāciju blēdību bizness, bet pats galvenais – uz vispārējās klimata panikas fona jāatrod recepte saprātīgai cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanai.
 
6.jan
Vēsts, ka Latvijas armija šogad plāno iegādāties gāzmaskas un durkļus, pati par sevi nebūtu plašākas sabiedrības uzmanības vērta, jo militārais budžets ir liels, vajadzību daudz un iecerēti arī krietni lielāki un nozīmīgāki iepirkumi. Tomēr abi šie ir īpaši, jo notiek sadarbībā ar kaimiņvalstīm. Līdz šim tas mēģināts vairākkārt un vairākās nozarēs, taču bez dižiem panākumiem.
 
3.jan
Divas valsts institūcijas pērnā gada nogalē atvadījušās no vecajiem un tikušas pie pagaidu priekšniekiem. Vēl vienā izveidojusies mulsinoša situācija, jo jaunā priekšniece sākusi darbu, vecajai neatzīstot savu atlaišanu. Šīs trīs iestādes ir Valsts zemes dienests, Datu valsts inspekcija un Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts.
 
2.jan
Sarunā «Par ilgtspējīgu būvniecību lokālu un globālu izaicinājumu kontekstā» uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi kopā ar dažādiem lieliem priekšniekiem ir secinājuši, ka «jāpanāk sabiedrības domāšanas maiņa». Taču patiesībā šim kantorim un tā priekšniekiem pašiem jāmaina domāšana. Cilvēki negrib kārtējo biroju mūri mīlīga parciņa vietā, un par mīlīgo parciņu Brīvības gatvē 207 tagad cīnās Teikas apkaimes iedzīvotāji.
 
1.jan
Liels ir labs, mazs ir slikts – ar šādu devīzi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce devies pārzīmēt Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. Nākamajām vēlēšanām 2021. gadā jānotiek jaunajās robežās – samazinot pašvaldību skaitu no 119 uz 39. Pašvaldībām 2019. gads pagājis nemitīgās cīņās ar ministru.
 
30.dec 2019
Klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas dusmīgais How dare you? ir pelnījis nonākt gada citātu krātuvē ne jau tāpēc, ka viena dusmīga zviedru pusaudze, stāvēdama Apvienoto Nāciju tribīnē, šādi kaunināja pasaules līderus. Simboliskajam kauna traipam, ko Eiropas Savienība ar milzu entuziasmu metusies mazgāt – klimata pārmaiņu un pielāgošanās biznesam – būs neatgriezeniskas sekas uz mūsu visu dzīvi.
 
27.dec 2019
Eiropas Transporta darbinieku federācija ar gandarījumu ziņo, ka trialogā starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi panākta vienošanās par tā dēvēto Mobilitātes pakotni. Tā ir ļoti slikta ziņa Austrumeiropas autopārvadātājiem. Viņiem nāksies gudrot viltīgas shēmas, kā apiet rietumvalstu uzbūvēto tirgus protekcionisma mehānismu, vai arī braukt mājās.
 
27.dec 2019
Suņu bīstamības atzīšanas process nav lietderīgs – nauda liela tērējama, bet jēgas nekādas – suņu uzbrukumu skaits valstī tāpēc nemazinās. Zemkopības ministrijas Audita nodaļa rekomendē šo procedūru pārtraukt, uzbrukumu veikušu suni automātiski atzīstot par bīstamu.
 
27.dec 2019
Eiropas Parlaments pieņēmis kārtējo dokumentu, kas tiecas regulēt pilsoņu intīmo dzīvi un dzimumu lomu izpratni. Par galveno kaitnieku pasludināta Polija, bet sava tiesa pārmetumu tikusi arī Latvijai un Lietuvai.
 
20.dec 2019
Pārtikas un veterinārais dienests Latvijas dzīvnieku patversmēs veicis ārkārtas uzraudzības auditus, konstatējot daudzus pārkāpumus, neatbilstības normatīvajiem aktiem un pat iespējamas ļaunprātības. Tagad kļuvis skaidrs, ka regulārajās pārbaudēs PVD reģionālie inspektori sistemātiski pievēruši acis uz dzīvnieku glābēju «svēto» darbu, lai arī cik aplamos apstākļos tas tiktu veikts.
 
19.dec 2019
Laikā, kad Latvijā uz rehabilitāciju ieradušies karā pret okupācijas spēkiem cietušie ukraiņu jūrnieki, pret citu elitāru Ukrainas aizstāvju vienību Latvijā tiek izvērsta kaitnieciska propaganda. Nodibinājuma Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica sacerējumu par speciālo uzdevumu bataljonu Azov labprāt pārpublicē Kremļa kanāli.