\\Autori

Imants Vīksne

8:00
Kovida pandēmija pārblīvējusi vidi ar izlietotām sejas maskām, plastmasas cimdiem un maisiņiem. Pat bulciņu veikalā tagad vairs nevar nopirkt, neietītu plēvē. Kur to visu atkritumu lērumu likt? Ne visus plastmasas atkritumus ir iespējams pārstrādāt otrreizējās izejvielās, un ne vienmēr tas ir saimnieciski izdevīgi. Citviet Eiropā plaši izmantots risinājums ir atkritumu pārstrāde elektrībā un siltumā. Arī Rīgai ir nepieciešama atkritumu dedzinātava, jo Getliņu atkritumu poligona ietilpība ir teju izsmelta.
 
18.sep
Ja jūs svīstat un satraucaties bankā, tas nozīmē, ka varat tikt atzīts par aizdomīgu klientu un jūsu transakcija par aizdomīgu darījumu. Aizdomīguma kods – LNV: klients nervozē bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt arī pārteiksieties – darbinieks diskrēti uz lapiņas pierakstīs kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.
 
17.sep
Situācijā, kad Latvijas valsts parāds otrajā ceturksnī pārsniedz 12,3 miljardus eiro, kā no gaisa nokritis Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms ar Latvijai paredzētu grantu 2,47 miljardu eiro apmērā un jaunu 2,48 miljardu lielu aizdevumu. Izmisīgi meklējot milzu projektus, lai pieejamo naudu iztērētu, piepeši reanimēta ideja par grandiozas ēkas būvniecību valsts mediju vajadzībām. Zaķusalas māja nekam nederot.
 
16.sep
Finanšu izlūkošanas dienesta spēja saskatīt aizdomas ikvienā darījumā un jebkurā personā rada izmeklējamo lietu pārprodukciju, un šaurākais pudeles kakls ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Grāmatvedības ekspertīžu nodaļa. Starp bezjēdzīgu ziņojumu un izdomātu noziegumu blāķiem pazust var īstie finanšu noziegumi, bet vēl būtiskāka blakne – sabiedrībā iesētās kolektīvās bailes iznīcina Latvijas finanšu sektoru.
 
15.sep
Motocikls jau tāpat ir diezgan skaļš transportlīdzeklis, bet – ja tā īsajam klusinātājam izņem laukā iekšas vai to aizvieto ar tukšu cauruli, troksnis kļūst citiem cilvēkiem neciešams. CSDD nesen rīkotā tematiskā pārbaudē vienam tādam audiohuligānam anulēja tehniskās apskates zīmi. Par ko šai stāstā ir sadusmojusies Latvijas Motoklubu asociācija?
 
14.sep
Pirms nepilna gada Rīgas dome un Pierīgas pašvaldību apvienība parakstīja sadarbības memorandu “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, taču jau februārī bija skaidrs, ka sadarbība beigsies, tā arī nesākusies. Varas maiņa Rīgā ļauj cerēt, ka galvaspilsēta atteiksies no līdzšinējās feodālās centrēšanās tikai uz sevi, jo iemeslu, kādēļ nepieciešama sadarbība starp Rīgu un Pierīgu, ir daudz.
 
11.sep
Saistībā ar Krievijas Federācijas izvērsto vēstures hibrīdoperāciju pret Latviju – pieminekļu kampaņu un vēršanos pret latviešu vecajiem karavīriem, Valsts drošības dienests atbildīgajām institūcijām ir sniedzis rekomendācijas un konsultējis valsts augstākās amatpersonas. Tikmēr Kremļa algotņi jau ir sākuši leģionāru vajāšanu, ierodoties pie viņiem uz mājām.
 
10.sep
Valsts kontroles galvenais publiskais vēstījums pēc Zemessardzē veiktās revīzijas ir tāds, ka nav iespējams novērtēt, vai izvirzītie mērķi un progress Zemessardzes attīstībā ir sasniegti. Aizsardzības ministrija šo ziņu optimistiski tulko kā draudzīgu pamudinājumu uz turpmāku Zemessardzes pilnveidošanu. Taču revīzija parāda, ka uz zemessargiem liktas pārspīlētas gaidas, un netieši šis ir arguments par labu obligātā militārā dienesta ieviešanai.
 
9.sep
Lielbritānijas valdība publiskojusi atsvaidzinātās vadlīnijas mīļdzīvnieku ieceļošanai un izceļošanai no valsts pēc 1. janvāra. Obligāta četru mēnešu karantīna nozīmē, ka pārvietošanās kopā ar kaķi, suni vai sesku kļūs tikpat kā neiespējama. Latviešiem, kas breksita dēļ plāno kopā ar savu mīluli atgriezties dzimtenē, tas jāpagūst izdarīt līdz gadumijai. Bet par kucēnu puslegālo tirdzniecību vispār var aizmirst.
 
8.sep
Pirms gada iekšlietu ministram pakļautais Iekšējās drošības birojs saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru, tagad pienākusi kārta viņa pēctecim Guntim Pujātam. Šādu notikumu attīstības gaitu viņš jau prognozēja, intervijā Neatkarīgajai atklājot, ka arī zem viņa tiekot rakts.
 
7.sep
Krievijas Federācija ir uzsākusi zemisku hibrīdoperāciju ar mērķi apgānīt latviešu karavīru piemiņu un falsificēt vēsturi. Krievijas vēstniecība reģistrējusi latviešu domēnu bralukapi.lv, kur vieta tikai okupācijas karaspēka kritušajiem. Vēl citā vietnē uzsākta Latvijā joprojām esošo padomju varas zīmju un pieminekļu aizsardzības kampaņa. Bet pati lielākā nekrietnība – ir sākusies vēl dzīvo latviešu leģionāru izsekošana un vajāšana.
 
4.sep
Virkne ideoloģiski tuvu nevalsts organizāciju saņems iespaidīgus līdzekļus no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta, lai audzētu to ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem – politiķiem un ierēdniecību. Tā ir pilnīgi jauna programma ‒ Aktīvo iedzīvotāju fonds, un pilnīgi jauna pieeja, kas izslēdz no naudas saņemšanas jaunas, mazpieredzējušas vai trūcīgas biedrības.
 
3.sep
Latvija un Igaunija iecerējušas sākt jaunu starpvalstu projektu enerģijas ieguves jomā. Iespējams, līdz 2030. gadam jūras atkrastē taps pāris vēja parki ar kopīgu kabeli uz sauszemi. Jo sauszemē iedzīvotāji propellerus nevēlas, bet Baltijas enerģijas bilancē ir iztrūkums, un arī klimata plāni pieprasa attīstīt atjaunojamo resursu enerģiju.
 
2.sep
Vidusjūrā milst strīds starp Grieķiju un Turciju, strīdīgo gāzes iegulu tuvumā manevrē abu valstu karakuģi. Un gluži loģisks ir jautājums, kurā pusē nostāties Latvijai, ja jūras robežstrīda dēļ vaļā ies īsts kautiņš. NATO ir militāra organizācija, izveidota dalībvalstu aizsardzībai, taču alianses līgums neparedz situāciju, kurā 5. pants būtu darbināms iekšēja militāra konflikta gadījumā.
 
1.sep
Lai atteiktos no Baltkrievijas elektroenerģijas importa, lietuviešiem nepieciešams palielināt importa apjomus no Igaunijas, Latvijas un Somijas. Tehniski to var izdarīt, taču šādu operatīvo rezervju izveidošana un uzturēšana maksā. Bet lietuvieši maksāt negrib. Viņi saka ‒ jūs visi maksājiet, bet mēs te ar politiku nodarbosimies.
 
30.aug
Kovida ierobežojumu dēļ šīs vēlēšanas bija atšķirīgas tām īpašajām iedzīvotāju grupām, kas mīt vienkopus un veselības stāvokļa vai juridisku iemeslu dēļ nevar doties uz pilsētas vēlēšanu iecirkņiem. Atšķirīgas arī iecirkņu komisiju darbiniekiem – jo jāelpo spirta tvaiki, jālīmē pēdiņas uz grīdas un biežāk jādodas mājas vizītēs.
 
28.aug
Rīgas centrālās ielas sabiedriskā transporta pieturvietās ieklātais valčbetons izrādījies nepiemērots materiāls ar uzpūstu PR – neveiksmīgs Brocēnu cementa rūpnīcas mārketinga produkts. Brīvības ielas segums tiek ārdīts laukā jau trešo reizi triju gadu laikā, taču tagad tiks ieklāts īsts ceļu betons, kādu lieto bagātās valstīs. Tādam vajadzētu kalpot, ja ne saules mūžu, tad vismaz līdz nākamajai ielas rekonstrukcijai.
 
27.aug
Kopš kodoldegvielas izvešanas no Salaspils kodolreaktora pagājuši jau 12 gadi, taču ar objekta likvidāciju vai lietderīgāka lietojuma atrašanu valdība nav pavirzījusies ne soli uz priekšu. Tā pat nespēj īstenot ieceri demontēt tikai bīstamākās reaktora daļas, pārvēršot kādreizējo kodolpētījumu centru degradētā, bet vairs ne tik bīstamā teritorijā. Kodolreaktora likvidācijai atvēlēto naudu nule nolemts uzdāvināt lauksaimniekiem.
 
26.aug
Lai pilnvērtīgi varētu strādāt, karavīram ir vajadzīgas trīs lietas: pirmkārt, paēst – un Ādažu militārajā bāzē ir uzcelta milzīga ēdnīca. Gulēt ‒ vēl pirms mēneša bāzē pabeigta jaunas kazarmas būvniecība. Un sportot. Tagad pēc 30 gadiem, kopš Ādažu bāzi atkal darbina Latvijas armija, karavīriem beidzot ir kur sportot.
 
25.aug
Tik trūcīgi ar kompromitējošiem materiāliem laikam nav bijis vēl nevienās vēlēšanās, tāpēc partijas pieķeras pilnīgiem niekiem, cerot tādējādi kaitēt politiskajiem oponentiem. Partija “Saskaņa, sociāldemokrātiskā partija” uzrakusi drīzāk jau amizantu faktu, kā administratīvo resursu iespējas savu kandidātu reklamēšanai izmanto saraksts “Attīstībai/Par!”.
 
23.aug
Vispirms sēta līdz galvenajam panelim, tad iekšā tunelī garām skenerim, tālāk vēl īsa video uzņemšana un visbeidzot iekšā brīvās pārvietošanās zonā dzimtajā Salacā. Lašu un taimiņu uzskaitei ieviestas līdzīgas iekārtas kā cilvēku uzraudzībai lidostās. Lašveidīgo skaits Salacā pēdējos gados samazinās – pētniekiem jāsaprot, kāpēc, un no tā būs atkarīgas turpmākās iespējas makšķerēt upē un zvejot jūrā.
 
21.aug
Lai arī pašlaik saistībā ar notikumiem Baltkrievijā tiek veidotas valstu pozīcijas, apspriestas iespējamās sankcijas un darbināti izsmalcināti diplomātiski instrumenti, realitātē to iedarbīgumam neviens lāgā netic. Tikai baltkrievi paši var patriekt vai paturēt esošo valsts vadītāju, un informētajās aprindās pašlaik jau tiek vēstīts par entuziasma noplakumu demokrātijas vēstnešu rindās.