\\Autori

Imants Vīksne

Vakar, 6:15
Šī ir pirmā sezona, kopš Latvijas satiksmē masveidīgi parādījušies elektriskie skrejriteņi, un jau pašlaik tie izraisa nopietnas komplikācijas satiksmes dalībnieku attiecībās, taču lielais konflikts vēl ir tikai priekšā. Pēc desmit dienām Rīgu piepildīs jauni cilvēki, kas savās mācību gaitās noteikti izmantos šo lielisko pārvietošanās līdzekli, kas likumdošanā ir pielīdzināts piepūšamajam matracim.
 
20.aug
Politiķi un baņķieri ir panākuši arvien jaunus ierobežojumus skaidras naudas apritei, un tagad brīnās, ka šo jaunievedumu kontrolei nepieciešami darbinieki, un viņiem arī galdiņš, pie kura apsēsties. Deputāts Aldis Gobzems publiskojis prioritārā pasākuma Skaidras naudas pārvietošanas kontroles pastiprināšana tāmi.
 
20.aug
Latvijas preses izdevēju asociācija nozares vārdā un uzņēmums Latvijas pasts beidzot vienojušies par slēdzamā līguma tekstu, un tas nozīmē, ka šķēršļi avīžu un žurnālu piegādēm nākamajā gadā ir novērsti. Vēl tikai Saeimai steidzamības kārtā jāpieņem valdības izstrādātie grozījumi Pasta likumā.
 
20.aug
Kamēr krāpnieki internetā piedāvā par nelielu komisiju atgūt PNB bankā zaudētos noguldījumus, bet maksātnespējas administratoru cunfte berzē rokas drīzo dzīru gaidās, pati PNB banka nemaz negrasās tik viegli padoties un apgalvo, ka tai naudas pietiek. Jaunie īpašnieki, kas gan vēl nav saņēmuši uzraudzības institūciju akceptu bankas pirkuma darījumam, jau iedarbinājuši kontaktus ASV vēstniecībā.
 
16.aug
Dziļā pretrunā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam «stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī» ir izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iecere naudu pedagogu algu palielināšanai smelties Latviešu valodas aģentūras likvidācijā.
 
16.aug
Arī pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavēstījuši sabiedrībai par valdības lielo darba uzvaru, atvēlot drukātās preses izplatīšanai nepieciešamo naudu, uzņēmums Latvijas pasts atsakās šo naudu paņemt un līguma projektā preses izdevējiem iestrādājis būtisku cenu sadārdzinājumu.
 
14.aug
Latvijā ir vismaz pāris desmiti ukraiņu organizāciju, kas dzied, dejo un reprezentē ne tikai kultūru, bet arī attieksmi pret savā tēvzemē notikušo karu. Daļa šo organizāciju ir Kremļa iebarotas un darbojas faktiski pretēji Ukrainas valsts interesēm. Vēstniecība uz to vērš latviešu uzmanību – visi ukraiņi nebūt nav vienādi.
 
14.aug
Vēl pāris nedēļas, un uz Latvijas ceļiem un pilsētu ielās sāksies intensīvi jaunu cilvēku pārvadājumi – jāapmeklē dārziņi, skolas, universitātes. Lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību, satiksmes drošības institūcijas sāk jaunu kampaņu – Nebrauc autā!. Tā balstīta sporta terminoloģijā, pieņemot, ka tieši vīrieši kaut ko vairāk saprot no sporta, un tāpat kā basketbola bumba jāpatur spēles laukumā, mašīna – savā joslā, respektējot ceļa horizontālos apzīmējumus.
 
12.aug
Teju identiska situācija kā ar drukātās preses izplatīšanu izveidojusies grāmatniecības nozarē – viena valdība ir kaut ko pasākusi, atnākusi cita valdība, un nav turpinājuma. Grāmatniecības nozarei vajadzīga palīdzība – gan iekšējā tirgū, gan eksportā, un abas šīs vajadzības nostādītas savstarpēji konkurējošās attiecībās.
 
9.aug
Simt gadi apritējuši Latvijas valstij, un simt gadi kopš dibināšanas pakāpeniski aprit visām tās institūcijām, iestādēm un organizācijām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tajā skaitā. Šīs nedēļas nogalē apaļā jubileja tiek svinēta Latvijas armijas kara flotei, un iedzīvotāji laipni aicināti uz militāro kuģu parādi un citiem svētku pasākumiem.
 
9.aug
Iespējams, nākamotrdien valdība atkārtoti skatīs Pasta likumā sagatavotos grozījumus, bez kuriem nacionālā drukātā prese būtu pakļauta ievērojamam lasītāju skaita kritumam, bet reģionālā, iespējams, pat nolemta pilnīgai iznīkšanai. Izdevēju celtā trauksme politiķiem likusi saprast, ka tā vienkārši uz gadu pārtraukt finansēt no demokrātijas un valsts drošības viedokļa stratēģiski svarīgas nozares darbu nav pieļaujams.
 
8.aug
Valsts uzņēmumam Latvijas pasts nav izdevies noslēpt darījumu, kurā bez konkursa tiks iegādāts Krievijas uzņēmēja izveidots pakomātu bizness.
 
7.aug
Tie, kuri plāno gūt finansiālu labumu no jaunās 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanas, jebkuras aizdomas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Taču bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.
 
6.aug
Joprojām trūkstot skaidrībai, kā nodrošināt drukātās preses piegādes 2020. gadā, valsts uzņēmumam Latvijas pasts parādījušās pavisam citas intereses: tas grasās ieguldīt naudu pakomātu tīkla Pasta stacija iegādē. Uzņēmumā, ar ko tiek slēgts darījums, kā patiesais labuma guvējs vēl pavasarī bija norādīts Krievijas Federācijas pilsonis Leonīds Kaļiņins, viņš joprojām ir padomē, turklāt uzņēmums ir nodokļu parādnieks.
 
5.aug
Nevēloties tikt atzīti par drukātās preses kapračiem, atbildīgie ministri viens pēc otra ziņo, ka neko nesaprot no avīžu un žurnālu izplatīšanas, lai gan katram šajā stāstā ir pilnīgi konkrēta līdzdalība – finanšu ministrs Jānis Reirs atbild par naudu, kultūras ministrs Nauris Puntulis par mediju politiku, satiksmes ministrs Tālis Linkaits par Latvijas pasta darbību, un visi trīs kopā – par plānu uz veselu gadu apturēt preses piegāžu apmaksu. Nozare to neizturēs.
 
2.aug
Mirstošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nostājusies uz kara takas ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Latvijas Radio darbinieki – ar padomi, komisiju un savu valdi. Komisija ar visiem, izņemot radio valdi. Valde netiek galā ar ziņu dienestu. Un lielākam situācijas dramatismam vērts atgādināt Valsts kontroles secināto, ka sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība ir stagnējoša, bet skaidra nozares attīstības redzējuma nav. Un arī naudas.
 
1.aug
Ministrs Juris Pūce triecientempā izskrējis cauri visai Latvijai administratīvi teritoriālās reformas reklāmas kampaņā, lai formāli būtu ar visiem apspriedies. Taču viņa piedāvātā bezierunu karte lielu atsaucību nav guvusi, un pašvaldības vienā mierā turpina aptaujāt savus iedzīvotājus, vai viņi grib un vai vispār grib kādam pievienoties. Krāšņajam Raunas novadam šobrīd ir pat divi potenciālie precinieki.
 
1.aug
Rūpējoties par vārda brīvību un informatīvās telpas drošību, uzņēmuma Latvijas pasts darbības zaudējumi drukātās preses izplatīšanā tiek kompensēti no valsts budžeta, bet Satiksmes un Finanšu ministrijas šo mehānismu mēģina likvidēt, vietā neko nepiedāvājot. Pēdējā valdības sēdē iekļautie grozījumi Pasta likumā atlikti kaut kad uz rudeni. Reģionālie mediji risinājumu var nesagaidīt, bet nacionālos gaida smagi zaudējumi.
 
31.jūl
Gads pusē, un arī statistikā jau puse no pērn noslīkušo skaita teju sasniegta. No ūdenstilpēm izvilkti 60 slīkoņu, tas nozīmē, ka Latvija saglabā slīkstošākās Eiropas valsts statusu. Latvijas Peldēšanas federācija cenšas iedabūt šo problēmu drošības politikas veidotāju darba kārtībā.
 
30.jūl
Vasarai ejot uz beigām, sākušās nozaru cīņas par nākamā gada valsts budžetu. Iekšlietu resora skaļi neafišētais mērķis ir nograuzt pēc iespējas lielāku gabalu no aizsardzības jomas finansējuma tā vietā, lai pārskatītu netaisnīgo atalgojumu un nelietderīgos tēriņus pašā iekšlietu sistēmā.
 
29.jūl
Nesenais teroristu sarīkotais sprādziens Āfrikā, Mali, pie militārās bāzes vārtiem, kurā ievainojumus guva uzreiz seši Igaunijas karavīri, ir pamats, lai atgādinātu, ka arī Latvijas karavīri atrodas misijā šajā valstī. Un vēl trīs citās valstīs. Ienaidnieka raksturojums pamatā līdzīgs – tie ir musulmaņu ekstrēmistu grupējumi, kas cīnās pret likumīgo un starptautiski atzīto valsts varu.
 
26.jūl
Respektablais veselības aprūpes uzņēmums SIA Flebomedika, kas plašākai sabiedrībai atpazīstams kā Dr. Mauriņa vēnu klīnika, saskāries ar tik lieliem sarežģījumiem jaunās klīnikas ēkas būvniecībā, ka no ieceres nācies pilnībā atteikties un, visticamākais, gaidāma tiesvedība. Daudzējāda ziņā situācija līdzīga kā ar Jauno Rīgas teātri.