Viendien Jūrmalā Asaru prospekta galvenais notikums bija kāda mazsunīša ķeršana. Viņš bija izrāvies no saimnieka rokām un ar visu pavadiņu skrēja gan pa ietvi, gan pa ielas braucamo daļu. Kāda meitene izkāpa no auto un mēģināja sunīti noķert. Neizdevās. Talkā devos arī es. Brīdinājām, stādinājām autovadītājus: uz ceļa sunītis! Tad apstājās fūre, kuras šoferis iekļāvās ķērāju pulkā, tad pieturēja vēl kādi pieci auto, un cilvēki steidzās palīgā notvert sunīti, kurš, kā izrādās, bija tikko paņemts no Slokas dzīvnieku patversmes. Tas, ka atradās tik daudz sirdssiltu cilvēku, kuri palīdzēja šajā ķibelē, patīkami pārsteidza. Un tas man šķita svarīgāk par visu. Svarīgāk par manifestācijām un protestiem, svarīgāk par auksto vasaru.
