Viedokļi: Latgalīts skapā 16 komentāri
 
Viedokļi

Latgalīts skapā

 

Runa – saceita Latgolys symtgadis kongresā Rēzeknī, 5.majā

Latvejis symts godu jubilejis prīškvokorā, taipat kai daudzim, maņ ir juodūmoj, kas maņ ir Latveja. Maņ Latveja ir muna mozūtne, kod ar sovu vacumuoti i vacūtāvu sasarunovu latgalīšu volūdā.

Iz Latvejis symtsgadi ir izdūmuots skaists sokomais - “Es asmu Latveja”, kas tīšā veidā līk kotram uzrunuot sovu identitati. Voi “Es asmu Latveja” var drūsai pasaceit pamatnacejis, latgalīšu, bārns, kas Latvejis školuos i bārnu duorzūs nasavuica sovā dzymtajā - muotis - volūdā? Latgalīšu bārnam jau ar pyrmajom dzeivis dīnom teik pasaceits kas cyts: “Tev ir jauka volūda, bet jei ir napareiza. Mož sātā tu vari jamā runuot, bet na jau Eiropys Savīneibys školā. Zineibys itamā volūdā naapgiust.”

Kai tys ir izguojs, ka symts godu laikā latvīts navar vuiceibys apgiut sovā volūdā Latvejā? Na tik seņ, pyrmuos Latvejis laikā, tū vēļ varēja dareit. Pakuopiniski latgalīšu vuiceibu volūda nu školu izgaisa. Seviški piec Uļmana apvārsuma. Latvīšu naceja, kas ilgus godu symtus tyka kolonizāta i nycynuota uorā nu svešom tautom, poša suoka dorbuotīs nu spāka pozicejom.

Daudz cītušuo naceja, kurai cīši pateik baudeit totalitaruo režyma upera tālu, mudri i draudzeigi pataiseja latgalīšus par ūtruos škirys cylvākim. Labi, nasauksim tū par kolonizaceju, bet pasaceit, ka tei ir dabeiga asimilaceja, ari dīvamžāļ navarim.

Nabeja jau nikas ļauni dūmuots. Gluži preteji, gribēja kai lobuok - pasnēgt leluo bruoļa paleidzeigū rūku, pa draugam, pa lobam. Tikai atmet sovu volūdu, i byus tev i karjera, i loba dzeive, i vyss. Byusi cylvāks.

Nui, abstrakti izaklausa, ka myusu mozajai nacejai juobyut sadareigai ci vīnuotai. Tī ir atslāga vuordi, kur ceļās daudz nadaprasšonys. Latvejai juobyut vīnuotai, bet na vīnaidai.

Pasaceisim gūdeigai, voi latgalīšu asimilaceja nūsorgova Latvejis naatkareibu Ūtruo pasauļa kara laikā? Voi tei pagluobe Latveju, i seviški Latgolu, nu rusifikacejis? Nā. Jai nabeja nikaidys svareigys nūzeimis, pat slyktuok - jei padareja daļu nu sovys nacejis par napylnvierteigim sabīdreibys lūceklim, kuru pījimšona modernajā sabīdreibā beja nūsaceita ar sovys identitatis maiņu. Padūmu okupacejis godūs, kod runovi krīviski, tevi atbaļsteja, kod runovi latgaliski, tevi apsasmēja. Ari tai saucamuo latvyskuošonys kampaņa beja ar leluokom simpatejam pret krīvu volūdu kai latgalīšu. Jimsim koč popularū stuostu par myusu rūbežupem.

Nazkod beja zynoma Latgolys upe Sīnuoja, nu latgalīšu vuorda sīns, kū krīviski izrunova kai Siņaja, deļ fonetiskuos leidzeibys. Itū krīvu nūsaukumu puorvērte latviski. Tagadeņ mums ir Zilupe, kam ar Sīnuoju nav nikaida sakara. Tys pat ar Ūdruoju, nu latgalīšu vuorda iudrys, kū krīvi izrunova kai Utroja. Latvyskuotuoji, prūtama līta, latvyskova latgalīšim svešū krīvu nūsaukumu. Tagadeņ Latgolā tak Rītupe. Tys ir kai Daugovu puorsaukt par Rītumu Dvinu. Voi itaids kvazi latvyskums, kur teik pīsasmīta i šaipeita Latvejis pamatnaceja, ir pamats patriotismam? Itaida latvyskuošona atguodoj nakvalitativu smadziņu puorstuodeišonu apvārstā veidā. Latgola teik puorvārsta par pseidobutaforeju, latgalīšim teik izoperāta jūs kulturatmiņa i jī muoksleigi teik puorvārsti par mankurtim - cylvākim, kuri zaudiejuši sovu viesturyskū atmiņu. I jim vyss palīk vīnaļdzeigs, i jī lānom pījam sovys kulturys golu, klusejūt nūsarauga, kai cīms Kūki puorsavierš par Kūkām (koč latgaliski vuordu kūkas nalītoj, tod jau vajadzēja Kūkus puorsaukt par Peirāgim).

Itaida politika roda dziļu apsamuoneišonu, i vuojuokajā ceļās nacīšama nataisneibys jutūne (izjiuta), kū Pauls Šīmanis apzeimej kai “nasadzejušu vuoti”, kas inficej vysus centīņus piec mīreigys leidzapastuoviešonys.

Pret latgalīšim tyka veikta gon apzynuota, gon naapzynuota kulturnūdeveiba.

Reigā runoj, ka latgalīši ir apsavainovuši, bet nivīns eisti nasaprūt, par kū. Es naasmu ni iz vīna apsavainovs. Bet maņ nav sajiutys, ka Latvejis atteisteiba ir bejuse pareiza i taisneiga. Jo myusu latvīšu elite naspiej īsastuot par latgalīšu kulturu, tuos atteisteibu i volūdys vaicuojumu, tod munā uztverē dzili provinciala ir na Latgola, bet myusu elite.

Cylvāki, kas beja Latvejis elite šuo vuorda vystīšuokajā nūzeimē - Raiņs i Zigfrīds Anna Meierovics, izcyluokī Latvejis kulturys i politikys darbinīki, cīši i styngri īsastuoja par Latgolys kulturys sovpateibu i latgalīšu volūdu.

Bet navajag meklēt vaineigūs, it seviški, ka pa eistam taidu nimoz nava. Svareiguokais ir īzeimēt Latgolai jaunu perspektivu, jaunu atteisteibys vierzīni i darbeibys, lai tū realizātu. Jo vaļsti mes turpynojam veiduot pa šai dīnai, i skaidri juosaprūt, ka latgalīšim pošim ir juouzajam itymā procesā zeimeiguoka lūma. Nav juogaida, ka pasauks pi leluo golda, bet pošim juoījam sova vīta. Latgalīšim styngri ir prasmeigi juoīsastuoj par sovom tīseibom byut tys, kas tu esi.

Vysuos gryuši aptveramuos situacejuos ir juomeklej paradoksali rysynuojumi, kas vad iz prīšku. Par pīmāru, grybu paust, ka latgalīšu kultura ir cīš izdeveigā stuovūklī. Daudz izdeveiguokā kai latvīšu kultura vysumā. Nui, ir vīns skotu punkts, nu kura tys izaver tai.

Daudzi Latgolā smejās i ir naīcīteigi pret faktu, ka ite ir divejis ortografejis. Ruodīs, jau pošu latgalīšu ir tik moz, pa ratam tik kaids roksta latgaliski i tagadeņ dora tū divūs veidūs. Bet tys ir izdareits, ir pabeigta latgalīšu rokstu volūdys reforma. Streidi i škandali ir leli, paļdis Dīvam, asnis nav izlīts. Bet tys ir izdareits! Un tod raudzeisim atguoduot, cik iļgi Latvejā grib izveikt, par pīmāru, izgleiteibys reformu. I kod jū izveiks? Laikam nikod. Itys ir pīmārs par izdeveigū stuovūkli. Latgolā var taiseit radikalys reformys, īdzeivynuot modernus menedžmenta pryncypus kulturā i vuiceibā i citur. Jo ite nav gryutu, bīži padūmu sistemys montuojuma, tradiceju. Jo, kūpā jamūt, nav jau pošu instituceju. Ir breiva vide nu atpalykušuokuo regiona Latgolu pataiseit par modernuokū. Jimsim teatri. Latgolā nav profesionala teatra, kas spālātu tikai latgalīšu volūdā. Latvejā nav vīneiguo pasaulī teatra, kurs dakūptu i atteisteitu latgalīšu volūdu. Jo mes gribim pylnvierteigu Latgolys kulturys dzeivis atjaunynuošonu, vajag dūmuot par profesionalu muokslys instituceju radeišonu. Tymā skaitā Latgolys teatra atjaunynuošonu, kas beja pyrmskara Rēzeknē. Bet navajag otkon taiseit gryutu repertuarteatri, bet kū nabejs dinamisku i modernu. Vajag Latgolys orkestri, Latgolys literaturys fondu, Latgolys muokslys muzeju, Latgolys kino fondu. Par kū es “Melānijas hroniku” fiļmieju Latgolā, bet finaņsēja tū Karelejis filmu fonds? Vajag radeit Latgolys kulturys dzeivis institutus. Bet tom juobyut progresiva kulturmenedžmenta īstuodem, kas varātu radeit pozitivu gryudīni Latvejis kulturys biļdei vysumā.

I mož cylvāki vairs nabēgs pa celi. Jī suoks dūmuot, ka mož ite var pilnvierteigi dzeivuot. Mož Latveja ir koč kas vairuok par vīnu vīneigu atteisteitu piļsātu.

Vadynoju turēt latgalīšu volūdu i kulturu na par latgalīšu kaprizi, bet gon par instrumentu latvīšu kulturtelpys nūstyprynuošonā. Un latgalīšu kulturtelpa ir latvīšu kulturtelpa!

Latgalīšu volūda var kolpuot situacejis papruoveišonā. Koč drupeiti, koč par nazcik procentim. Es ite runoju par divejom cylvāku grupom. Pyrmuo ir latgalīši, kuri lobuok sevi identificej ar krīvim kai latvīšim. Leluoks bolsts jūs latgaliskajai identitatei byutu zeimeigs gryudīņs itūs cylvāku grupys vaļstiskajai lojalitatei. Ūtruo grupa ir tī krīvvolūdeigī, kas vysaidu īmesļu deļ, koč tei byutu īsaļaunuošona par piļsuoneibys lykumu, nikod nagrybēs sevi identificēt ar latvīšim. Jim identificiešonuos ar latgalīšim mož nabyutu tik naīdūmojama. Latgalīšu identitate jim varātu kolpuot par tranzitu iz lojalitati Latvejis vaļstei.

Lai itī byutu pyrmī i pādejī symts vīnpateibys godi, i nuokušī symts īzeimuotu pavysam cytu attīksmis paradigmu, pyrmom kuortom jau latgalīšim pošim pret sevi.

Latgola ir kas vairuok i byuteiguok kai tikai Saeimys deputata seviškais pīzvārs reizi četrūs godūs latgalīšu volūdā. Latgalīšu kultura ir daudz dziļuoka i boguotuoka, kai tikai eskorta veidā apkolpojūt pasuokumus vysā Latvejā ar tautys dzīsmem i dejom kai Latgolys vitalitatis aplīcynuojums. Tymā pat laikā latgalīšu volūdu školuos navar vuiceitīs pat fakultativi, izroksti latgalīšu volūdā iz īlom ir bezmoz lykuma puorlauzums, i tāvi i muotis narunoj sātā ar sovim bārnim latgaliski, lai jī varātu lobuok īsavuiceit latvīšu literarū volūdu. Eistyn patriotiska pasazīduošona. Bet es nastruopeju itūs cylvāku, jūs ir nūvaduse da tam vaļsts politika, kur prestiži ir byut latvīšam, na latgalīšam. Tys, prūtams, ir goreiguo plebejisma prestižs, kas dominej Latvejis sabīdreibā. Latgalīts ir latvīts! I nikaids prestižs šuo fakta namaina.

Latgolys symtsgadis kongress ir pādejuo īspieja latgalīšam paceļt golvu i, runojūt šudiņdīnys volūdā, izkuopt nu skapa, kur jam lyka sēdēt naizpratne pošam par sovu pateibu, par sovu poša ciļvieciskū atbiļdeibu sovys tautys i volūdys prīškā.

Ūtrys taidys vareibys nabyus.

Es naasmu politiks, kam svareigys gaidomuos ībolsuošonys, tok i naasu tik oklys, lai naradzātu, ka Latgola i latgalīši lelā mārā izškir Latvejis kai viesturyski taisneigys vaļsts augšonu. I tys nav Reigā kultivātais vaicuojums par separatismu, bet daudz svareiguoks vaicuojums par Latvejis vaļsti, kuru mes ceļam. Voi vaļsti, kur teik respektātys mozuokuma tīseibys, kur teik respektātys tīseibys iz kulturys sovpateibys, vaļsti, kura sovu boguoteibu saredz vysaideibā, na vīnaideibā. Vaļsti, kura nasaceikstuos ar uorsvaļstu musynuotu separatismu, tū pīdievejūt latgalīšu tīksmei iz kulturys autonomejis. Koč pietejumi par vaļsts drūšeibys stuovūkli Austrumlatvejā skaidri pīruoda, ka cylvāki, kas sevi identificej ar latgalīšim, vysvairuok īsastuoj par Latvejis teritorialū vīnuoteibu, vysosuok nūsarūbežoj nu kremļa apmoksuotim nalīšim, kas aproksta latgalīšu karūgu, i ir visdziļuokajā naizpratnē par Latvejis televizejis pyrmajā kanalā paruodeitū BBC filmu, kur īvoda komentarūs ni ar vīnu vuordu naizanalizej šuo vaicuojuma nu latgalīšu redzīņa i vadynoj Latvejis mārūgā raisteit vyltus ideju par Latgolā snaudūšū separatismu. Cik augstpruoteigi i līkuleigi!

Itī mali ir napīdūdama vaļsts nūlaideiba i naspieja komunicēt ar nūzeimeigu sovys nacejis daļu. Otkon izīt, ka par cytu vaļstu provokacejom teik sūdeiti latgalīši, jo tagadeņ vysa Latveja ir nūsabejuse, ka ite ir separatisms. Grybātu reizi par vysom reizem izbeigt itū psihologiskū viersumguojumu i vysaidā veidā atbaļsteit latgalīšu 21. godsymta atmūdu, kas nūteik myusu ocu prīškā. Latgalīšu atmūda ir apsveicama i veseleiga Latvejis vaļsts reitudīnai ilgtermiņā.

Mož koč kur mežā pi gunskurim kaids dūmoj par atsadaleišonu nu Latvejis, tod es taidys dūmys kategoriski nūsūdu. Koč dzierdiejis naasmu. Dreižuok apsprīsšonys vārtys ir puornūvadnīku bailis, kuruos es jau suocu saskateit latentū separatismu, kod nūteik uzbuozeigys idejis projekceja cylvāku golvuos. Piec Freida, itaidys projekcejis pasaruoda kai apspīstu seksualūs i agresivūs gribiešonu pīdieviešona sapyna tālam, kod kai atspulgā pasaruoda pošu apspīstuos vajadzeibys. Varbyut baiļu nu latgalīšu separatisma veidā zamapziņā izapauž daudzu latvīšu slāptuo vainis apziņa par viesturyskū nataisneibu latgalīšu prīškā? I tys cylvākus padora aizdūmeigus i baileigus?

Par daudz leluoku apdraudiejumu vaļsts drūšeibai turu gūdynojamuos Saeimys deputatu bolsu pierkšonu Latgolā, lai tyktu Saeimā, kas, dūmuotīs, vys jau ir zynoms regiona atteisteibys nūviertiejums. Paļdis jim koč par tū!

Na moz pādejūs laikūs ir lūceits Vaļsts volūdys centra vuords. Juo kareiveiguo poziceja latgalīšu volūdys ūtrškireibys uzruodeišonā ir bejuse tik aktiva, ka es kai Latvejis piļsuoņs suocu just nadrūsumu par sevi, par sovu vaļsti. Tys ir juridisks vaicuojums par latgalīšu volūdys statusu. Bet narunuosim par lykuma burtu, bet par byuteibu Kotrai volūdai ir cīši svareigai, lai tei byutu turāta cīnā i respektāta. I vyspuor pījimta. Tys, ka latgalīšu volūdu, kas ir oficiala vaļsts volūda, var lītuot tikai, jo jei teik puorvārsta ari latvīšu literarajā volūdā, ir uorkuorteigi aizvainojūši, jo byuteibā tys viestej, ka latgalīšu volūdai teik daškierta tik dekorativa zeimeiba, ka eistineibā volūda nafunkcionej. Jei ir tik šmuks mustureņš. Patīseibā tys vadynoj volūdu izmiert i izzust.

Pīmāram kongresa nūsaukums, kas radzams iz skotuvis. Munupruot, sevkurs cylvāks ar treju klašu vuiceibu var tū saprast. Tys ir mīts, ka navar saprast, tys tikai demonstrej arogaņci, jo tev juorauga saprast koč kas savaids. Bet patīseibā tys ir kodāts viestejums puorejai Latvejis sabīdreibai- raugit myus saprast, tys pavysam nav gryuši, jo asat eistyn toleranti. Grybātu, ka Vaļsts volūdys centrs na apkaruotu latgalīšu volūdu, bet tū aizstuovātu, tod es saprostu, ka vaļsts aizstuov latvīšu tīseibys.

Nūvieleju Latgolys symtgadis kongresam izaugt par nūtikšonu, kas var īkustynuot Latgolys sabīdryskū dūmu plašuokā mārūgā. Un ari lai poša Latvejis symtgade izaug par pasuokumu, kas dūd īskriejīni nuokušim symts godim, kas dūd vizeju i ideju, kas pa eistam ir vārsta iz tautu, tuos topšonu i izaugsmi. I apsazynuot, ka tauta nav plašu masu īsaisteišona, tauta napastuov horizontalē, bet vertikalē. Tauta ir Trasuns i Raiņs, Kemps i Zigfrīds Anna Meierovics, tauta ir nuokūtnis Raiņs, kurs mož raksteis latgalīšu volūdā. Naatjimsim jam ituos vareibys, naatjimsim juosLatvejai. Un ari mes, ite sādūšī, varim izaugt par tautu - vīnuotu, tok na vīnaidu Latvejis tautu. Dīvs, svietej Latgolu! Dīvs, svietej Latveju!

Komentāri [16]
#
replika no malas 26.maijs 2017 15:57 atbildēt
Latvijā vairs nav likuma par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu? Tā vislatvijas čangalizācija sāk piegriezties.
 
#
posi 23.maijs 2017 22:15 atbildēt
Amerikas nēģeri ir afroamerikāņi. Tagad mums ir vīrišķās sievietes un sievišķie vīrieši. Latgaliešiem nezin kāpēc jāpierāda, ka viņi ir galvenie latvieši. Kas tie par mazvērtības kompleksiem ? Kāpēc vienkārši Tu nevari būt Tu?
 
#
Juoneitj » posi 26.maijs 2017 21:19 atbildēt
Nu redzi - beidzūt mes palīkam par mes i jyms ar myms byus juorunoj na tai kai jyus gribit, a kai mes gribam!!!
 
#
Bez tulkojuma 23.maijs 2017 0:13 atbildēt
Es meitiņa tu pa prīkšu, ar tev īšu pakalī.
 
#
Ģeiļi viekš ... no rītiņa agrumā 23.maijs 2017 0:02 atbildēt
Tulkojums dziesmai: Jau ģelītis noviekšēja no reitiņa agrumā. Rozadzīdoja, rozaklīdzja,
Man patīk Kairiša murgojums. Es tādus nelasu, negribu izmežģ+īt ne smadzenes, ne mēli
 
#
Viestur » Ģeiļi viekš ... no rītiņa agrumā 23.maijs 2017 0:09 atbildēt
Ko nozīmē "skapā"?
 
#
Briedis 18.maijs 2017 22:04 atbildēt
Vispirms latgaliešu valoda, tad latgalieši nav latvieši- tie ir kādi citi, jādomā labāki par latviešiem- kur jūs sagrābstat šo krievijas propogandu? Tāda " latgaliešu valoda nemaz neeksistē" - katrā miestā runā citādāk, vai precīzāk sakot šis dialekts vairāk piebāzts ar krievu vārdiem- kas tā vispār par " valodu"? Senie obri latgaliešus sauca par LUBU LEIŠiem- tāda arī ir tā "valoda"
 
#
Apmierinātais » Briedis 19.maijs 2017 4:51 atbildēt
Redzi draudziņ, tavs viedoklis un tādi kā tev viedokļi rodas tad kad tiek atņemts mentālais saprāts, bet viss ir daudz savādāk.
Es esmu Obrs un ne tikai, manī tek senču asinis - Somugri + Kriviči + Obri + Latgaļi + Baltkrievi (prasti runājot ) ES ESMU ŠEIT IEDZIMTAIS, un tādas muļķības kādas runā tu var runāt tikai tie kam nav nekā, liberasti un kosmopolīti, lai kas viņiem tur tajā papīrā - pase rakstīts, tieši tāpēc jūs gribat iznīcināt pasē ierakstītu tautību, dzimumu, Tēva vārdu, Mātes vārdu, bet visiem piešķirt bezpersonisku mantas nummuru.
 
#
Apmierinātais » Briedis 19.maijs 2017 4:53 atbildēt
Un lai kā tev kretīn Latgaļu valodu gribeytīs nūrokt, Latgaļu valoda ir un būs, jo Latgaļu valoda ir tā pati, īstā, Latviešu valoda.
 
#
Apmierinātais » Briedis 19.maijs 2017 4:55 atbildēt
Cik atceros no bērnības, lubuleiši dzīvo aiz Dvinas un viņiem nav nekāda sakara ar Latgaliešiem.
 
Skatīt visus 16 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers