Uzskatu, ka Valsts prezidents neapžēloja Ansi Ataolu Bērziņu tiesu varas lobija iespaidā.
Bet - nav izslēgts, ka visi varas līmeņi Latvijā tā ar turpina turēties pie padomju laika uzskata, ka šajā ideālajā valstī nekādi «politiskie» nav iespējami. Te pret varu var būt tikai krimināli elementi. Iespējams, es domātu citādi, ja informāciju par Valsts prezidenta lēmumu pavadītu profesionāli perfekti argumentēta, arī ne-juristiem saprotama anotācija vai lēmuma pamatojums. Neko tamlīdzīgu ne prezidenta juridisko padomnieku, ne kāda cita mūsu spoža jurista sniegumā neatradu. Tāpēc pagaidām par labāko un argumentētāko Anša lietas izskatīšanas vērtējumu turpinu uzskatīt viņa advokāta Jāņa Mucenieka viedokli. Bet tiesu vara acīmredzot grib ar Valsts prezidenta atbalstu piesegt (vismaz šajā gadījumā) savu ne visai labo sejas krāsu. Ja jau dodat padomus prezidentam, kā jārīkojas, tad paudiet un pamatojiet arī savu viedokli atklāti.
Citādi, piemēram, tas, kas informācijā par apžēlošanas atteikumu minēts bezmaz kā izšķirošais faktors - redz, Ansim jau pirms tam bijis diezgan daudz administratīvo pārkāpumu, man šķiet vien nožēlojama bērnišķība, nevis nopietni ņemams prezidenta līmeņa arguments. Kaut vai tāpēc, ka man manā vecumā un īsākā laikā, nekā teikts par Ansi, šo pārkāpumu bijis vairāk. Nekādā ziņā nesaku, ka tas ir kas labs, bet - man patīk ātri braukt, esmu šo to nokavējis, kas arī ietilpst tajā pašā pārkāpumu kategorijā u.tml. Turklāt Lietuvā Anša akmens mešanai līdzīgi nodarījumi tika kvalificēti tieši kā administratīvais pārkāpums. Nu nekādi jums, kungi, negribas Ansi uztvert kā politisko un adekvāti, ņemot piemēru no kādas civilizētas valsts, viņa nostāju raksturot. Jums laikam arvien šķiet, ka politika pastāv vien likumdevēja (Saeimas pozīcijas un opozīcijas attiecību) ietvaros, bet tauta no tās ir kastrēta.
Turklāt jurists Ivars Redisons atsūtīja pastu, kurā atgādināja man kādu pāris gadus vecu manu publikāciju, kura saucās 13. janvāra grautiņi: tiesāšanai likums vairs nav vajadzīgs. Pamatā es tajā skāru Anša 2016. gada 2. janvārī sniegto preses konferenci. Ansis tur teica: «Mēs skaidri redzējām, ka tiesa nevēlas noskaidrot ne mūsu rīcības cēloņus, ne apstākļus. Tāpēc mums radās iespaids, ka viņi pilda kādu pasūtījumu.» Es publikācijā minu ļaudis, kuri par lielas valsts naudas šķērdēšanu tolaik saņēmuši nosacītus sodus. Es tur minu arī to, ka reāla brīvības atņemšana Ansim piespriesta saskaņā ar neeksistējošu likuma normu. Toreiz mani neviens neapstrīdēja. Bet Ivars (Redisona kungs) atkārto, ka «Ansis Ataols Bērziņš notiesāts 2014. gada 24. decembrī (Ziemassvētkos) jau pēc tobrīd atceltas, neeksistējošas likuma normas 225. panta 2. daļas, kura izslēgta no Krimināllikuma no 01.01.2013., bet uz citu pantu pārkvalifikācija spriedumā nav veikta. Ja normas vairs nav, tas bija jānorāda spriedumā, ka likums mainījies uz labvēlīgāku. ECT konvencijas 13. pants nosaka, ka atceļami arī tādi amatpersonu lēmumi, kas ārēji izskatās likumīgi. Turklāt AT Krimināllietu palāta uzsvērusi spriedumā - nav jāpiemēro KL 55. panta 6. daļa (papildu pienākumi), jo tiesai ir pārliecība, ka turpmāk A. A. Bērziņš neizdarīs likuma pārkāpumus, papildus tam, pagājuši 6 gadi - Latvijas Republika ir pārkāpusi ECT konvencijas 6. pantu (tiesības uz taisnīgu tiesu ietvers arī - lietas izskatīšana saprātīgā termiņā). Absurdi - Eiropas Savienības dalībvalstī 2016. gadā ar cietumsodu AAB notiesāts pēc sen neeksistējošas valsts Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1970. gada Sodu izpildes kodeksa. 155. panta (27 gadus - LPSR tika likvidēta 1990. gadā). Tā grozījumi stājās spēkā ar Saeimas likumu no 2015. gada 1. februāra un individuāli pret Ansi piemēroti ar atpakaļejošu datumu. Kaut gan grozījumu pārejas noteikumu 28. un 30. punkts neparedz atpakaļejošu spēku. Tieši pretēji - šie pārejas noteikumi paredz, ka attiecināmi iepriekšējie nosacījumi uz notiesātiem līdz 2015. gadam (skat. lejā).» Un viņš citē LR AT Krimināllietas tiesu palātas 2014. gada 24. decembra spriedumu, kurā teikts, ka «Krimināllietu tiesu palāta atzīst, ka A. A. Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55. panta 6. daļā paredzētos pienākumus». Atkal gribētos dzirdēt profesionālu pamatojumu tam, kāds pamats Valsts probācijas dienestam te uzmest lūpu un kāpēc Valsts prezidentam ir tiesisks pamats aizstāvēt (tiesu) varu (es tā uzskatu) pret taisnīgumu.
