Diemžēl Neatkarīgās pasūtītā SKDS aptauja, kurā cilvēki vērtēja amatpersonas, politiķus, varas institūcijas, valsts un nevalstiskās organizācijas, man liecina, ka Latvijā varu veidojuši citplanētieši, bet aborigēni to pagaidām nepieņem.
Raugi, Ministru kabinets (mīnus 42,0%), Saeima (mīnus 54,6%) un politiskās partijas (mīnus 68,1%) viscaur pēdējās vietās. Vēl vairāk mani pārsteidz visai nīgrā (18,7%) attieksme pret sev tuvāko, vietējo varu, novadu/pilsētu pašvaldībām. Man gribētos, lai speciālisti, profesionāļi pirms Saeimas vēlēšanām sniedz sabiedrībai perfektu šīs situācijas, tās cēloņu novērtējumu. Neapstājoties tik vien kā pie politisko partiju varaskāres, bet turpinot savā vērtējumā izvērsties līdz to ļaužu kvalitātei, kuri šo varaskāri akceptē, lai otrā dienā sāktu vaimanāt par slikto varu.
Vēl man ienāca prātā izmantot šo SKDS aptauju kā savdabīgu testu tam, lai pārliecinātos, cik efektīvi sabiedrības uzskatos, ekonomikā, savā ziņā - arī pārvaldē darbojas tie mīti, kurus kā sev vēlamus un tiražējamus (es tā uzskatu) uztur politiķi, lai iespējami «lētāk» noturētos pie varas. Pirmām kārtām mani interesēja paša sacītā noliegums - cik lielā mērā, teiksim, divkopienu sabiedrība Latvijā nav vis politikas, bet paša sociuma ražojums? Pat aptaujas veidotāju izvēlētajā kontekstā es tam neguvu apliecinājumu. To, ka tas ir politiķu ražojums, man apliecināja arī Saeimas attieksme pret Valsts prezidenta visnotaļ pozitīvo iniciatīvu - piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem. Lai arī tas pamatā bija vien pozitīvs, labas gribas žests bez kādām nopietnām sociālām vai citādām sekām, iniciatīva tika noraidīta.
Tostarp aptaujāto sniegtās atbildes man visai skaidri (ja vērtēt partijas) liecina, ka Latvijā ir latviešu un krievu politika, bet ir valsts politikas deficīts. Un tas izriet ne tikai no tā, ko aptaujātie domā par valdīšanu, ne tikai no tā, kādās vietās tie, kuri ģimenē runā latviešu/krievu valodā, liek atsevišķus politiķus, bet arī no tā, cik atbilstošs tās vai citas instances, tā vai cita politiķa, ministra profesionalitātei (un nevis medijos radītajam viņu tēlam) ir publikas vērtējums. Atkal būšu subjektīvs un teikšu, ka šis vērtējums ir visai populistisks. Teikšu, ka nesaprotu ļaudis, kuri radio un televīzijai uzticas vairāk nekā baznīcai. Teikšu, ka, piemēram, lāgā nesaprotu, kā vienlaikus var krist uzticība pašu vēlētai varai un augt uzticība represīvām struktūrām (NBS (armija): 1997. - mīnus 30,9%, 2017. - 42,8%; Valsts policija: 1997. - mīnus 31,0%, 2017. - 23,7%). Ja subjektīvi izteikties par konkrētiem cilvēkiem, tad, manuprāt, piemēram, tādu cilvēku, kā Augusts Brigmanis, Dzintars Rasnačs, Jānis Urbanovičs, Inguna Sudraba,… vērtējumu pamatā noteikusi nevis viņu profesionālā rīcība, bet mediju uzturētais tēls.
No šī visa es varētu secināt, piemēram, to, ka ar izglītības sistēmas kvalitāti, ar saprašanas, domāšanas mācīšanu te tiešām kaut kas nav kārtībā. Bet pagaidām teikšu vien to, ka mani mulsina, ja tautas izraudzītie «labākie dēli un meitas» (parlaments) top no šīs pašas tautas nolikti zemāk par zemi. Un es te tīšām izsakos tādās frāzēs, jo domāju - uz šo jautājumu ir jāspēj atbildēt tām partijām, kuras pieteiksies nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Protams, aptauja šā vai tā fiksē pārmērīgu, egoistisku valsts patērēšanu no varas puses, visai nepietiekamu tās ieguldījumu valsts nākotnes būvē un cilvēku sociālajā labklājībā. Atkal - ko šajā sakarā Latvijas sabiedrībai teiks partijas, kuras gribēs tikt nākamajā Saeimā?
Inguna Sudraba (sk. Neatkarīgā, 22.01.2017.) uzskata, ka aptaujas parasti fiksē kā objektīvu sabiedrības mazākuma noteiktu viedokli, kuru sabiedrībai pasniedz kā zināmu rīcības norādi. Bet - te var būt vēl cits viedoklis. Politika un vara ir tiktāl atrāvušās no realitātes, ka cilvēki vairs nemaz necer uz to, ka viņu vēlmes kāda partija, kāda Saeimas frakcija varētu ņemt galvā. Viņi vienkārši ielaižas šajās reitingu spēlēs, vērtē tik vien kā piedāvāto personu un iestāžu klāstu tā ietvaros. Visi izteikušies, visi apmierināti. Bet atgādināšu, ka šis gandarījums atklāj krasi nepievilcīgu Latvijas politikas bildi tās cilvēku uztverē. Politiskajām partijām ir izteikts samērā viennozīmīgs - fui!. Tāpēc redzēsim, ko būtisku tās spēs likt pretī šim fui! pirms vēlēšanām. Gaidīsim un cerēsim, ka beidzot sagaidīsim ne vien varas patērēšanu, bet arī politikas kvalitāti.
