Viedokļi: Izlikties gribas vairāk, nekā būt 8 komentāri
 
Viedokļi

Izlikties gribas vairāk, nekā būt

 
F64

Ja Latvijas likumdevējs, ja Saeima diendienā izpaustos kā sociāli un politiski atbildīgs augstas kultūras institūts, tad nekādas manipulācijas, lai šis, patlaban lielā mērā partijisku interešu, nevis valstiskuma noteiktais, tusiņš daudzmaz izskatītos pēc valsts orgāna, nebūtu vajadzīgas. Manā uztverē mūsu senči, tostarp juristi, ir definējuši mūsu valsts iekārtu un varas veidošanu, tās attīstību cienījamai, sociāli atbildīgai demokrātijai pienācīgā līmenī. Bet tieši tad, kad pat Saeimā nav gribēšanas tai atbilst, kad vēlēšanās izlikties valda pār vēlmi būt, rodas visādas fiksas idejas. Piemēram – Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā procedūrā.

Ja jau mums «jāattīsta atklātība politiskajos procesos» (I. Lībiņa-Egnere, Vienotība), tad vispirms sāksim ar sevi. Izslaucīsim no Saeimas partiju pagultēm to, kas tur noslēpts un tiek uzskatīts par koalīcijai vai kādai partijai obligātu. Kam tad īsti vajag šo «atklāto procedūru»? Parlamentārisma kultūrai? Vai arī, lai izslēgtu visādas nejaušības saistībā ar koalīcijas vai partijas disciplīnu, kuru nereti nosaka privātums? Nevis valstiskums. Pilnīgi piekrītu Gunāram Kūtrim (No sirds Latvijai), ka pašreizējā situācijā, «ieviešot atklāto balsojumu, visiem deputātiem vairs nebūtu iespēju balsot atbilstoši saviem uzskatiem». «Atklātā procedūra» nepārprotami nozīmē to, ka partijai šajā jautājumā nav teikšanas pār tās deputāta izvēli. Jā, tik tiešām «valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanas procedūrai jābūt skaidrai, saprotamai un uzticību raisošai ikvienam Latvijas iedzīvotājam» (I. Lībiņa-Egnere). Taču es uzskatu, ka pagaidām tā ir vien vēlamība. Pašas Saeimas šā brīža augstās politiskās kultūras dēļ.

Vēl viens arguments par labu atklātai procedūrai - balsojums par Valsts prezidentu ir palicis vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Visi pārējie balsojumi par likumprojektiem, lēmumiem un par amatpersonām - Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un vēl citām amatpersonām - ir atklāti. Nu un tad!? Es šā vai tā vēroju šos cilvēkus. Un nevaru teikt, ka visu nosaukto efektivitāte mani apmierina. Netaisos spekulēt, vai mana skepse izriet tikai no aizklātas vai atklātas procedūras. Mūsu Saeimas situācijā teikšu - tāda vārna pērta, tāda nepērta. Savukārt to, ka aizklāta balsojuma rezultāts palaikam ir atšķīries no deputātu vairākuma iepriekš paustā viedokļa, es lielā mērā arī uzskatu gan par Saeimas, gan tās partiju politiskās, valstiskās kvalitātes problēmu. Sāciet taču beidzot savos mazdārziņos vai kādos citos dārzos izvēlēties un piedāvāt Saeimas akceptam Valsts, nevis savas partijas prezidentu. Jo pārliecinošāka, teiksim, arī bezpartijiskāka būs jūsu kandidatūra, jo vairāk tā izslēgs kombinatorismu. Bet, kamēr jūs domājat vairāk par savu ielikteni, tikmēr gan aizklātā, gan atklātā procedūra dažādu pušu skatījumā būs vienlīdz, teiksim, nekvalitatīva.

Turklāt tagad, tāpat kā pirms pāris gadiem, kad šī ideja arī tika cilāta, vārds «atklātība» mums, izrādās, nozīmē tādu kā darījumu vai pat apdraudējumu. Ja prezidentu vēlēs «atklātā procedūrā», viņš zinās, kurus stutēt, kurus tramdīt. Tas pats - ja biedra atklātība nesaskanēs ar partijas atklātību, partija domās, ko ar šo iesākt. Nožēlojami.

Proti - politiskās aprindas pašas atklāj, ka, sludinādamas kultūru, vairāk tomēr rēķinās ar zemkultūru un savos apsvērumos paļaujas tieši uz to. Pirmkārt, tiek stāstīts, ka Valsts prezidentu tiešās vēlēšanās nevar vēlēt pamatā tāpēc, ka tauta skries pakaļ tam, kam treknāka reklāmas kampaņa. Bet - atkal - šī reklāmas kampaņa un tās saturīgums taču šā vai tā nāk no tiem pašiem «augstas politiskās kultūras» sludinātājiem. Otrkārt - paskatieties, kur šie augstās kultūras sludinātāji (bez izņēmuma) sākuši balstīt nākamās Saeimas vēlēšanu kampaņu, tās ieskaņu. Varbūt savā gaišas nākotnes redzējumā, varbūt tās pašas atbildības konkrētā, programmatiskā definējumā, varbūt konkrēti pamatotā valsts attīstības vīziju segumā? Nekā - pagaidām tiek trenēti vien elkoņi un gatavotas klišejas oponentu noniecināšanai, izslēgšanai. No tā var secināt, ka šie augstas kultūras cilvēki vēlēšanu dienā atkal cerēs un paļausies tikai uz pūli. Nevis tautu un sabiedrību.



Komentāri [8]
#
Poļitičeskijs 4.decembris 2017 19:48 atbildēt
Ja ir izvirzīts prezidenta u.c. amatam goda vīrs vai goda sieva, par kuriem nav kauns balsot - procedūra nav no svara - vai atklāti vai aizklāti. Savādāk, ja vajag kādu iebalsot. Piemēram, VDK maisem var nebūt nozīmes, ja balso aizklāti - ej nu meklē, kā kurš balsoja.
 
#
sandrana_credito@hotmail.com 4.decembris 2017 12:55 atbildēt
Sveiki, kungs / kundze!

Es esmu Sandra Kelly Maskuller sekretāre naudas aizdevumu sabiedrība starp privātpersonu.

Vai jums ir nepieciešami naudas aizdevumi starp privātpersonām, lai saskarētos ar finansiālajām grūtībām, lai beidzot izkļūtu no strupceļa, kas izraisa bankas, noraidot jūsu kredītprasību failus? Sandranas kundze spēj jums aizdot jums nepieciešamo summu un apstākļus, kas padarīs jūsu dzīvi vieglāku. Tāpēc sazinieties ar mani, lai uzzinātu vairāk par mūsu labvēlīgajiem apstākļiem.

Mēs piedāvājam no 10 000 eiro līdz 10 000 000 eiro ar atmaksas termiņu no 5 gadiem līdz 25 gadiem ar likmi 2% gadā. Jūs varat sazināties ar mani:

sandrana_credito@hotmail.com

sandrana_credito@hotmail.com

paldies
 
#
Madris 4.decembris 2017 11:31 atbildēt
Ja jau atklātas vēlēšanas, tad visu atklāti.Ja ir 5% barjera, tad Saeimā pietiek ar 20 deputātiem, pārējie ir tikai rokas cēlēji. Var iet vēl tālāk. Tik deputātu, cik partijas tikušas pāri % barjerai. Balsojot norādīt tikai % cik katra partija ieguvusi vēlēšanās, tad viss oficiāli tiks nolemts partiju birojos.
 
#
Uldis » Madris 5.decembris 2017 10:33 atbildēt
Var vēl atklātāk - 11 deputāti, jo opozīciju arī var atmest, lai nejauc gaisu koalīcijai.
 
#
savādnieks 4.decembris 2017 10:43 atbildēt
,, Valsts, nevis savas partijas prezidentu'' (V.A).Tas būtu uzstādījums ,no kura būtu jāsākas deklarētās-demokrātiskas valsts pastāvēšanai.Diemžēl,atjaunotajā Neatkarīgas valsts realitātē esam nonākuši ķīlnieku lomā partiju diktatūras izpildījumam.Bieži izskan viedokļi par to -cik šodienai atbilstoša ir pirms simts gadiem rakstītā Satversme,kura pilda konstitūcijas funkcijas valstiskuma rāmjos.Ja pieņema,ka 50.gadus atrodoties brālīgo republiku saimē par to bija aizliegts domāt,tad šodien redzam,ka vairs NAV kas spētu vismaz ko līdzīgu realizēt un galms vispārēja komforta apstākļos necenšas sevi apgrūtināt ar liekām problēmām.Un to pierāda prakse prezidenta izvēlē,kad partiju bossi tos izvēlas Zoo'dārzā,pēc uzvārdu simboliem (Ulmani) vai izklaides pasākumos Gruzijā,kur atbilstību amatam nosaka prasme tostu uzsaukšanai, auguma garums un ''pareizā'' pričene.Jā, tām vajadzībām kādas atvēlētas prezidentam, nekāds intelekta guru nav vajadzīgs.Viņa vienīgais pienākums pret vēlētāju (koalīciju) ir kārtējās vēlēšanās nodrošināt šai koalīcijai atbalstu nākamās valdības sastādīšanā.Tikai,ak vai,nekas nav mūžīgs un labi iestrādātais TROIKAS projekts jūk un brūk visos politiskajos izdzīvošanas spektros.A.Brigmanis savas publiskās runas vienmēr noslēdz ar līdzjūtīgām,cerību pilnām nopūtām,ka ''draudzīgā'' trijotne taisās pajukt.Tad nu ar NRA (Neatkarīga-?) tiek filtrēts sabiedrības pieprasījums nākamās vēlēšanās,jo varas un naudas saldā garša ir tik vilinoša(!),tikai,diemžēl,kā inovācijas tiek izmantotas vecas tehnoloģijas no psrs arsenāla un tas var būt noteicošs faktors izvēles gadījumā.
 
#
IM » savādnieks 4.decembris 2017 11:32 atbildēt
Nu ja, bet tās ir MŪSU TROIKAS, tas ir mūsu vilks, ar ko mūsu pašu sirdsapziņai ir jātiek galā. Bet mums iesaka ko? Mums iesaka bēgt no vilka. Kas iesaka? Protams ka svešie lāči iesaka, kas to tik vien gaida ka no vilkiem bēgošie paši viņu atvērtajās ķetnās saskries.
Nekas mums nepalīdzēs ja mēs paši savu sirdsapziņu izmetam no savas demokrātijas ārā.
 
#
savādnieks » IM 4.decembris 2017 17:26 atbildēt
Jā,tavs pēdējais teikums ir labs atgādinājums-sadzīvo ar sirdsapziņu un nekādi lāču apkampieni nebūs apdraudējums.Respect.
 
#
IM 4.decembris 2017 9:57 atbildēt
Nu bet, viss tak ir nozagts, jānozog tak vēl prezidents ar. Kā? Nu protams ka ar atklāto balsošanu, tas ir kad praktiski prezidentu ievēl pūlis. Bet aiz pūļa stāv kas? Protams ka aiz pūļa stāv manipulatori.
Un Latvija kā tāda var iet iesskrieties, nekā viņai vairs nava.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers