Neapšaubāmi ikvienai valstij, ikvienas valsts varai ir tiesības paust savu attieksmi, savus uzskatus par jebkuru savas valsts iedzīvotāju. Arī bargi! Bet! Bet – ja šī attieksmes paušana notiek caur tiesu, caur tiesību sistēmu, tad manā uztverē tai būtu jānotiek daudzmaz tīrā tiesību telpā. Atgādināšu, ka arī man, tāpat kā ikvienam Latvijas cilvēkam, ir tiesības atklāti paust savus uzskatus par varas (arī tiesas, tiesu sistēmas) rīcību. Es esmu Latvijas pilsonis, bet neesmu valsts, tās varas īpašums. Mana rīcības telpa, ja vien valsts nav mani kā īpaši mobilizējusi (karš u.tml.), ir manā ziņā.
Nu tad, lūk, es uzskatu, ka sods Mārtiņam Grīnbergam (dalība Daesh jeb Islāma valsts (IV) darbībā) - desmit gadu un trīs mēneši - ir spriests netīrā tiesību telpā. Proti, pirmkārt - neņemot vērā kontekstu un samērību, kādā pakāpē izpaužas pret viņam līdzīgiem vērstās pretenzijas tajā telpā, ko uzskatām par savējo. Eiropeiskās kultūras telpā.
Otrkārt (manā uztverē - galvenokārt) - tiek bezmaz vai ignorēta šīs pašas eiropeiskās kultūrtelpas līdzdalība, līdzvainība, līdzatbildība problēmas (IV) radīšanā. Ko es ar to gribu teikt? To, ko sacīja bijušais britu premjers Tonijs Blērs: «Ir sava taisnība tam, ka ASV un sabiedroto iebrukums Irākā 2003. gadā kļuva par vienu no galvenajiem IV rašanās iemesliem» (CNN). Pērn 16. decembrī Baraks Obama Floridā savā cīņai ar terorismu veltītajā runā apstiprināja, ka ASV iebrukums Irākā un saistībā ar to pieļautās kļūdas kļuva par vienu no starptautiskās teroristiskās organizācijas Islāma valsts tapšanas iemesliem. Bet Afganistānas prezidents Hamids Karzajs šā gada 5. maijā izteicās (intervija Fox News) konkrētāk: «IV ir ASV produkts.» Turklāt, pirms pataisīt kādu no Latvijas čalīšiem par «malējo», bezmaz par galveno eiropieti IV kultivēšanā un uzturēšanā, varbūt ir vērts apspriest un vērtēt arī, teiksim: - finansu atbalstu salafītiem un tā avotus; - «atvērto koridoru» džihādistu ieplūšanai Sīrijā un Irākā caur Turciju; - to, kāpēc IV bija tik viegli atņemt vai pirkt bruņojumu no antiasada grupējumiem; - to, kāpēc ASV un Lielbritānija nereaģēja uz IV militārajām masveida operācijām Irākā un Ziemeļsīrijā 2014. gadā, lai arī par tām, kaut vai no kurdu specdienestiem, savlaicīgi zināja (sk. The Telegraph); - to, kāda ir sociālo faktoru (bezdarbs, nabadzība,…) loma reliģiskā ekstrēmisma ekspansijā;…?
Esmu mācījies gan ar sunnītiem, gan šīitiem. Un pirms dažiem gadiem, pateicoties savai jaunībai, man caur trešajām valstīm izdevās sazināties ar Daesh piekritējiem. Es tik vien kā gribēju no pirmavota zināt, kas un kā. Jo es nesapratu, kāpēc man pēkšņi jāizvēlas starp diviem (bišķiņ vairāk) puikām (tagad - večiem) tāpēc, ka viņi viens otram tagad skaitās ienaidnieki. Savulaik tieši viņi mācīja man cienīt islāma kultūru, un es cienīju viņus tāpēc, ka viņi ne tuvu nebrauca savai kultūrai pa virsu tā, kā es to itin bieži redzu starp savējiem. Saņēmu ļoti interesantas pārdomas un atziņas. Diemžēl - tikai pats savai zināšanai. Bet šīs (abu pušu) atziņas lielā mērā iespaido to, ko tagad te rakstu. Un es tiešām vēlētos saņemt argumentētu, atklātu šo uzskatu kritiku.
Citādi, var teikt, ka tad, ja es gribētu Daesh iestāties, tas būtu dažu nedēļu jautājums. Kaut vai joka pēc, jo mani, piemēram, ļoti interesētu - vai tad arī mani Latvijā tiesātu par «piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos». Jā, es būtu organizācijā, tātad - savas valsts varas acīs droši vien būtu tās atbalstītājs, taču - es nekarotu ar sev tikpat cienījamu islāmistu otrā pusē. Es nepazīstu Mārtiņu Grīnbergu, bet tajā, ko viņš teicis pats, es uzsvērtu divas lietas. To, ka viņš Latvijā atgriezies brīvprātīgi, un to, ka viņa ilūzijas tiešajā saskarē ar IV faktiski tikušas sagrautas. Es tur būtu iejuties labāk. Taču, lai es, pārskatījis līdzīgas situācijas Eiropas telpā, šo viņa spriedumu saprastu, Latvijai vajadzētu būt pieteikušai IV vismaz karu.
Bet, jo sevišķi tāpēc, ka negribu, lai man jāskalda gabalos sava jaunība, es uzskatu, ka saistībā ar starptautisko terorismu ir katru brīdi, katru acumirkli jāredz visa šīs problēmas telpa un objektīvi jāvērtē tajā notiekošais. Nevis jāšķiro pēc būtības noziedznieki (manā uztverē terorisms, nevainīgu slaktēšana neapšaubāmi ir noziegums) «labajos» un «sliktajos». Turklāt domāju, ka arī Latvijā faktiski nav nekādas pretestības IV piekoptajiem vervēšanas paņēmieniem. Ir tikai oficiālā poza.
