Vai esam gatavi, vēlot prezidentu, būt tauta?
©F64

Atklāti sakot, man spēlēšanās ar pilnvaru palielināšanu vai samazināšanu varas augstākajos varas līmeņos bez principiāla, kompleksa varas kvalitātes, pārvaldes novērtējuma liekas vien amizieris ar sabiedrību, nopietnu pārmaiņu šķietamības radīšana.

Tāpēc par Saeimas darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 26. aprīlī noslēgtās divu gadu darbības rezultātu - atzinumu, kurš piedāvā apsvērt Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūras maiņu, priecāšos tikai tad, kad redzēšu, cik objektīvs un adekvāts atzinumā piedāvātajam ir politiskā režīma un politiskās nācijas kvalitātes novērtējums. Pagaidām neredzu iemeslu uzskatīt, ka visas tautas vai elektoru kolēģijas (100 Saeimas plus 100 deleģēti pašvaldību deputāti) vēlēts Valsts prezidents, kurš turklāt, iespējams, saņems papildu pilnvaras izvirzīt ne tikai Ministru prezidenta un Nacionālo Bruņoto spēku komandiera, bet arī valsts kontroliera, tiesībsarga, Latvijas Bankas prezidenta un KNAB vadītāja amata kandidatūras, principiāli mainīs valsts varas kvalitāti uz labu. Lai tas tā notiktu, manuprāt, ir jābūt gribai veikt sistēmisku varas (visu līmeņu), politiskā režīma, valsts pārvaldes reformu. Un tad šajā kontekstā pārlūkot arī Valsts prezidenta pilnvaras. Nevis tik vien kā piedāvāt dekoratīvas (manuprāt) manipulācijas ar vienu no augstākās valsts varas ešeloniem.

Pagaidām uzskatu darba grupas secinājumus vien par pieņēmumiem. Nevis argumentiem.

Un, ja jau tiek konstatēts, ka «Valsts prezidenta pilnvaru noregulējums Satversmē ir adekvāts tajā noteiktajai valsts iekārtai - parlamentārajai demokrātijai», vai tiešām Valsts prezidenta esošais statuss ir tas galvenais iemesls, kurš traucē, piemēram, Saeimai pieņemt kvalitatīvus likumus? Es tā saku, pārskatījis vairāku Valsts prezidentu Saeimai adresētos atsevišķiem likumiem vai likumdošanai kopumā veltītos vēstījumus (piemēram, Raimonda Vējoņa piedāvājumu neiesniegt trešajam lasījumam konceptuālus priekšlikumus, domas par likumu izskatīšanas steidzamības neadekvātu noteikšanu, izmaiņām politisko partiju finansēšanas sistēmā, sabiedrības saliedēšanu, par kvalitatīvu diskusiju nepieciešamību atsevišķās lietās - kaut vai saistībā ar piederību latviešu nācijai, arī - pilsonību nepilsoņu bērniem…). Kas traucē operatīvi lemt par to šodien? Prezidenta pilnvaru trūkums? «Man solīja kvalitatīvākus likumus…» (R. Vējonis, Diena, 17.11.2016.). Tātad - zemais politiskās kultūras līmenis Latvijā man liek domāt, vai tautas vēlētu Valsts prezidentu, kurš var ietekmēt parlamentu tikai lūgdams, Saeima ņems vairāk galvā? Šaubos.

Jā, atzinuma autori uzskata, ka Valsts prezidentam mūsu iekārtā ir «valsts varu līdzsvarojošā funkcija» un ka viņam ir «tradicionāli lielāka uzticība tautas acīs» nekā Saeimai un politiķiem. Bet es savā prātā šo uzticību politiķiem nevaru nesaistīt ar pašas politiskās nācijas (vēlētāju) kvalitāti. Tāpēc man ir svarīgāk, lai arī Valsts prezidents tiktu vairāk profesionalizēts nekā «sakralizēts». Man šķiet, ka izvairīšanās no «sakralizācijas» līdzētu nenonākt līdz tam, kas tautas vēlēta prezidenta gadījumā vērojams, piemēram, Čehijā - nesaskaņām starp prezidentu un parlamentu. Vārdu sakot - man pietrūkst profesionālas (!) darba grupas motivācijas, lai skaidri zinātu, ko tā vairāk gribējusi - «ikonizēt» Valsts prezidenta institūtu vai lietišķot to.

Jā, varbūt, ja augstākās amatpersonas izvēlēsies Valsts prezidents, izvēles process būs mazāk politizēts un partijiskots. Bet varbūt, ja tiks pieņemts ierosinājums, ka Valsts prezidents var atlaist Saeimu bez bažām nesekmīgas atlaišanas gadījumā zaudēt pats savu amatu, mūs gaida periodiskas populistiskas atrakcijas ar nosaukumu «Saeimas atlaišana»? Kas pasargās mūs no ākstībām politikā?

Tajā pašā laikā es uzskatu Saeimas darba grupas veikumu par atzīstamu un visnotaļ uzteicamu. Un - ne tikai tāpēc, ka rosināts tiesiski, likumdošanas līmenī sakārtot vairākas svarīgas ar prezidenta institūtu un likumdevēju saistītas lietas (drošības, kara situācijas; impīčments; prombūtne; aizvietošana; Saeimas prezidija uzbūve…), sistēmiski apkopot prezidenta funkcijas Satversmē. Kopumā. Tāpēc, ka darba grupa ir apkopojusi un vērtējusi tos ar prezidenta institūtu saistītos piedāvājumus, kurus partijas vai citas organizācijas līdz šim paudušas fragmentāri (lai arī palaikam - visai periodiski). Tātad - ir pamats daudz kvalitatīvākai turpmākai rīcībai.



 
Komentāri 12 Skatīt [12]
Skatīt komentārus [12]