Man ir sava nostāja pret obligāto militāro dienestu. Es to neatbalstu. Neesmu dienējis pat padomju armijā, taču uzskatīju sevi par dienestam sagatavotu.
Esmu kopā ar institūta čaļiem veicis pāris 50 kilometru maršus ar pilnu uzkabi normas robežās. Esmu izklaidējoties (tā šī nejauši pagadījusies avantūra tika nosaukta) pat šāvis pa mērķiem, lecot ar izpletni, un šo to sašāvis. Virsnieka normu varu izšaut joprojām. Es neatbalstu obligāto militāro dienestu. Jo uzskatu, ka pienācīga sākotnējā militārā sagatavotība, ja vien attiecīgie valsts dienesti spēj darboties saskaņoti, godprātīgi un profesionāli, ir panākama arī bez tā. Bet, ja ar pieļaut obligāto karadienestu, tad tikai kā pienācīgas profesionālās armijas rezerves nodrošinātāju, nevis kā tās aizvietotāju. Pretējā gadījumā jāsāk jautāt - vai tad mūsu profesionālā armija esošajā situācijā netiek galā ar saviem uzdevumiem, nespēj tos veikt? Turklāt - neesmu redzējis aptverošu profesionālu, ideoloģisku u.tml. esošā stāvokļa situatīvu analīzi, kas mani pārliecinātu par obligātā karadienesta vajadzību.
Taču - Neatkarīgajai piezvanīja Jānis no Garkalnes. Jānis iestājas par obligāto militāro dienestu, un, cik varēja spriest, viņš ar cilvēku sagatavotību profesionālajam dienestam šajā laikā ir saskāries visai cieši. Viņam pat bijusi iespēja šo tēmu apzināt Vācijā. Jāņa argumenti bija ļoti lietišķi, bez kāda ūdens un emocijām. Tādā līmenī man nebija ko likt pretī. Tāpēc arī man nācās uzdot sev jautājumu - vai mums Latvijā ir profesionālajam dienestam (savā ziņā arī robežsardzei, policijai, Zemessardzei,…) pienācīgi sagatavoti resursi? Profesionālajā dienestā salagām nav jābūt no pirmās dienas. Bet, ja valsts izglītības sistēma, aizsardzības sistēma, civilā aizsardzība, militārā mācība,… tiešām nav par to pietiekamā līmenī parūpējušies, tad man gribot negribot jāpiekrīt Jānim, ka obligātā militārā dienesta gads (vai pusgads - dienesta laikam jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam, lai tas nekļūst par bezjēdzīgu laika pavadīšanu) būtu lietderīgs.
Tāpēc, ka (Jāņa argumentācija) tas ļautu profesionālā dienesta komandieriem redzēt, kas ir kas, un daudz perfektāk atlasīt sev kadrus. Obligātā dienesta laiks šādā nozīmē derētu arī policijai, robežsardzei un Zemessardzei. Jo ne katrs der policijai, ne katrs der robežsardzei. Bet tagad tur ņemot bezmaz katru, kurš grib un kurš pagadās. Jānis atgādināja, ka Ulmaņlaikā nevarēji būt aizsargs, ja nebiji dienējis. Pateicoties obligātajam dienestam, varētu samazināt apmācības laiku robežsardzes un policijas koledžās. Bez visa cita tas kompensētu skolās un ģimenēs patlaban praktizēto galveno priekšmetu - sēdēšanu (pie datora), kādēļ daudz elementārākas lietas par datoru (pievilkšanās, atspiešanās,…) sagādā jauniem cilvēkiem lielas grūtības. Jānis uzskata, ka galvenās iebildes pret obligāto dienestu ceļ mūsu valdošie un viņu bērni. Vēl jāpiebilst, ka te pašsaprotama šķiet valsts atbildība par to, lai izdienējušie netop bezdarbnieki.
Kopā ar Jāņa sacīto tas lika aizdomāties arī par to, cik lielā mērā valsts kopā ar sabiedrību spēj sagatavot profesionālajai armijai pienācīgu civilo aizmuguri. Līdz šim man liekas, ka itin kā aptverošs, sabiedrībā iekļauts, nevis no tās pastarpināts, sagatavošanas process to spētu kvalitatīvāk, vairāk iekļautu, piesaistītu visus cilvēkus. Nav runa tikai par to, ka vīriešiem, manā uztverē, arī šodienas X situācijā jāspēj tajā iekļauties bez ieskriešanās. Taču šī tēma liek domāt arī par to, kā gādāt, lai notes brīdī iespējami efektīvi spēj izdzīvot arī tā sauktie balto biļešu īpašnieki.
Lietuvas aizsardzības ministrs uzskata, ka obligātais militārais dienests radīs pienācīgu profesionālās armijas rezervi. Latvijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka šo nepieciešamību kompensē pati profesionālā armija kā tāda, Zemessardzes attīstība, rezerves karavīru apmācība… Es pagaidām palieku pie sava - obligātais karadienests nav vajadzīgs. Taču ar AM argumentiem man ne tuvu nav diezgan. Lai es paliktu pie sava, man nepieciešama sinhrona, pārdomāta un tālredzīga izglītības, aizsardzības un citu ar šo tēmu saistīto valsts struktūru rīcība, politika. Bet, ja šīs struktūras nespēj nodrošināt valsts aizsardzībai konkrētā situācijā nepieciešamo pamatiemaņu apgūšanu ikdienas vidē, sabiedrībā, nāksies piekrist Jānim.
