Tas, kas tiek dēvēts par kārtējās pašvaldību reformas koncepciju, nav ne koncepcija, ne pat sistēmiski, profesionāli un godprātīgi sakopts darba uzdevums šādas koncepcijas izstrādei. Tāpat kā iepriekšējās reizēs (95, 50, 102, 33, 82, 167, 40, 109… – pašvaldību skaits, ko laika gaitā saukuši «reformatori», turklāt katra varianta pamatojumā uzsverot, ka piedāvāto «jauno pašvaldību mērogs ir optimāls», kas pats par sevi iztaisa šo lietu par farsu) tiek apgalvots, ka tā ir saulīte logā. Bet – tā ir tikai pakaļa logā. Kārtējā pakaļa logā.
Apgalvoju un, domājams, spēju pamatot, ka neviena no līdzšinējām administratīvi teritoriālajām «reformām» nav īstenojusi nevienu (!) no sākotnēji definētajiem ģenerālajiem mērķiem. Sākot ar izlīdzinātu teritoriju attīstību, beidzot ar pozitīvu iekšējās un pārrobežu migrācijas regulējumu. Politiķi, kuri ir vistiešākajā veidā atbildīgi par valsts iztukšošanos, par savdabīgu Latvijas «apmežošanu» utt., ir tik droši par sabiedrības inertumu, ka bezkaunīgi bāž logā kārtējo, ne jau valsts, bet tik vien kā varas partijiskās dabas apsvērumu un interešu noteikto pakaļu. Taču arī šīs (tāpat kā iepriekšējo) paredzamās reformas aprises, pirms piedāvāt tās publiskai diskusijai, (apzināti?) nav izkoptas tādā līmenī, kas konkrēti un kompleksi definē tās pozitīvo gala iznākumu katrā (!) Latvijas vietā, kas atklāj pasākumu kopumu, kurus veikusi, centrālā valsts vara garantē (!) šo iznākumu. Tātad ir pamats domāt, ka no reizes reizē dzirdētās mantras: «attīstības centri», «infrastruktūras attīstība»… atkal nedabūs pienācīgu zinātnisku pamatojumu (piemēram, kaut vai – kas lielajām pilsētām, novēršot disproporciju starp sevi kā centru un apkārtnes teritorijām, liedza kļūt par «attīstības centriem» līdz šim?) un atkal izrādīsies vien kārtējās spekulācijas, kuru patiesais mērķis atkal būs – noturēt varu un sev iespējami izdevīgākā veidā izrīkoties ar kārtējo ES naudas plūsmu. Iespējams, arī šī reforma, tāpat kā iepriekšējā, tiks «pirkta» par kādu «ātro» naudu. Kad redzēšu skaidri definētu reformas nākotnes labumu katrā tās galapunktā, varbūt domāšu citādi.
Pagaidām uzskatu, ka pirmais solis, kas nepieciešams, lai šāda reforma būtu daudzmaz sekmīga, ir – centrālā varas aparāta «tīrīšana». Ietverot ne tikai atbrīvošanos no «centralizētājiem», bet arī funkciju un finansējuma (kopbudžeta proporciju) pārdali starp centrālo varu un pašvaldību līmeņiem par labu reālas tautvaldības iespējām. Viens no 1999. gadā definētajiem administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bija «administratīvi teritoriālās pārvaldes atbilstība modernas valsts pārvaldes sistēmas prasībām». Kā var kaut ko reformēt tas, kurš pats neatbilst šīm prasībām? Nekādu «sistēmu» bez šīs atbilstības radīt nav iespējams. Kāpēc es tā domāju? Piemēram: tāpēc, ka centram arvien nav skaidra atšķirība starp administratīvo varu un direktīvo vadību; tāpēc, ka centrālā vara joprojām uzlūko ATR izteikti sektoriāli; tāpēc, ka līdz šim varbūt tikai dažos novados ir veltītas pūles, lai īstenotu vienu no iepriekšējās reformas galvenajiem solījumiem – «panākt katrā novadā vienmērīgi izkārtotu infrastruktūru» (tā vietā, vismaz pakalpojumu jomā, dota priekšroka centralizācijai uz cilvēku laika un dzīves rēķina); tāpēc, ka mūsu versiju salīdzinājums ar stabilu ES valstu modeļiem uzrāda atpalicību… Vismaz tik daudz varētu izdarīt, kā beidzot precīzi iztulkot Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Sabiedrība, cilvēks kārtējo reizi tiek radināti uztvert šo procesu kā fatālu, laikmeta noteiktu un pareizu. Cilvēks. Šim vārdam būtu jānosaka ikvienas reformas saturs un jēga. Vara, protams, mīlinās ap cilvēku, bet vienlaikus mērķtiecīgi un masivizēti attālina viņu no skolas, no sociālās aprūpes, no darbavietas. Manā uztverē tieši šai politikai, kas padara zemnieku tautu par nomadiem, par māju meklētājiem svešatnē, nevis savu dzimto vietu kopējiem, tiek pielāgota kārtējā administratīvi teritoriālās «reformas» versija. Jo tās cilvēcīgie aspekti, paredzamie rezultāti (lai vismaz būtu ko reāli apspriest) nav tikuši un, manuprāt, arī negrasās tikt pienācīgi definēti. Mums jāpriecājas par pakaļu logā.
