Valsts prezidentam Valdim Zatleram bijusi nepilnu stundu gara saruna ar pretrunīgi vērtēto miljardieri Džordžu Sorosu viņa dzīvoklī Ņujorkā.
Šā gada 25. septembrī vizītes laikā ASV pēc Dž. Sorosa uzaicinājuma V. Zatlers devies uz miljardiera dzīvokli Ņujorkā, kur sarunās pavadījis nepilnu stundu, Neatkarīgo informēja prezidenta preses dienests.
Neatkarīgās interesi par šo tikšanos izraisīja skopās ziņas par V. Zatlera vizītes rezultātiem ASV un Latvijas valsts guvumiem no tās. Par tikšanās reizēm ar latviešu biedrību pārstāvjiem dažādos interneta resursos skopas ziņas tomēr varēja atrast, bet par tikšanos ar Dž. Sorosu nebija atrodams pilnīgi nekas.
Prezidents atbalsta
Preses dienesta sagatavotajā atbildē Neatkarīgajai norādīts, ka tikšanās mērķis bijis iepazīties ar Dž. Sorosa redzējumu par globālās pasaules ekonomikas turpmākās attīstības scenārijiem. "Nepilnu stundu garas sarunas laikā Valsts prezidents ar Džordžu Sorosu pārrunāja ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi uz pasaules un Latvijas tirgu, ekonomiskās attīstības scenārijus, tendences, potenciālos riskus. Pievēršoties mūsu valsts situācijai, abi diskutēja par strukturālajām reformām un Sorosa fonda Latvijā palīdzību mazo lauku skolu attīstīšanai par kultūras un izglītības centriem," teikts preses dienesta sagatavotajā informācijā. V. Zatlera preses dienests kategoriski noliedza, ka sarunā ar Dž. Sorosu skarti jautājumi par pagaidām atlikto tā dēvēto restitūcijas likumu
un Latvijas sabiedriskajiem medijiem.
No latviešu puses kopā ar V. Zatleru sarunā piedalījušies prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Andris Pelšs un Latvijas goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš. A. Pelšs iepriekš strādājis Ārlietu ministrijā par nodaļas vadītāju, kā arī Latvijas diplomātiskajās misijās Ņujorkā un Briselē. Savukārt D. Dēliņš ir Austrālijas izcelsmes veiksmīgs latviešu finansists ASV.
Uz jautājumu, kāds Latvijas valstij ir galvenais ieguvums no Dž. Sorosa darbības un vai Valsts prezidents atbalsta Dž. Sorosa idejas un to īstenošanas mehānismus, V. Zatlers ar preses dienesta starpniecību atbildēja: "Pilsoniskās sabiedrības, tiesiskas valsts, kurā tiek respektētas cilvēktiesības un pamatbrīvības, stiprināšana, ilgtspējīgas enerģijas avotu pētniecība vai demokrātisko vērtību stiprināšana kaimiņvalstīs ir tikai daži no piemēriem, kurus Sorosa fonds Latvijā finansiāli ir palīdzējis īstenot. 2002. gadā Ordeņu kapituls Džordžam Sorosam piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni par ilggadēju mecenātismu Latvijā dažādās nozarēs, īpaši izglītībā."
Pretinieki ir skarbi
Neraugoties uz Latvijas Valsts prezidenta sajūsmu, pasaules prese, atspoguļojot Dž. Sorosa aktivitātes, joprojām ir kritiska. Publikācijām tiek izmantoti pat tādi virsraksti kā "Nacistu kolaborants Soross dod padomus Obamam Izraēlas konflikta risināšanā", "Cionists Džordžs Soross slepeni tiekas ar ASV sūtni Zalmaju Khalilzadu", "Nelegālā tirgus manipulācijas, kriminālās spekulācijas, zemiskums, valūtu graušana – Soross: Republikas ienaidnieks Nr.1" utt. Skarbos epitetus Dž. Sorosa raksturojumam pamatā lieto konservatīvo aprindas, kurām labi zināma miljardiera pagātne.
Dž. Soross – īstajā vārdā Gijorgijs Švarcs – dzimis 1930. gada 12.augustā Ungārijas ebreju – mātes Erzebetes Šucas un tēva Teodoro Švarca – ģimenē. Augot nacistu ietekmei Ungārijā trīsdesmitajos gados, Švarcu ģimene, kura ivritu nelietoja un nacionālās tradīcijas nepiekopa, uzvārdu Švarcs nomainīja pret uzvārdu Soross, kas esperanto valodā nozīmē pacelties gaisā jeb sasniegt augstu līmeni. Lai glābtu bērnu dzīvību no nacistu represijām, vecāki nolēma bērnus nodot aizgādībā svešās ģimenēs. Giorgijs jeb Džordžs nonāca ģimenē, kuras galva nodarbojās ar mantas konfiscēšanu ebrejiem. Mazais Džordžs ikdienā šo vīru pavadīja viņa darbos. 1944. gads ebreju iznīcināšanā Ungārijā sasniedza savu kulmināciju.
Vēlāk Soross, daloties tā laika atmiņās, bija izteicies, ka 1944. gads ir "labākais gads" viņa dzīvē. Šīs detaļas sīki aprakstītas banku holdinga Goldman Sachs Group ekonomikas pētnieka un publicista Džima O"Neila jau pieminētajā darbā Soross: Republikas ienaidnieks Nr.1.
Pusaudža pieredze
2006. gada septembrī izdevniecība Little, Brown and Company laida klajā žurnālu Time un New York, kā arī laikraksta International Herald Tribune korespondenta Lorensa Malkina grāmatu Krīgera vīri. Tajā, balstoties uz vēsturisku dokumentu pētījumiem, literārā formā atspoguļota hitleriskās Vācijas specdienestu naudas viltošanas operācija ar segvārdu Bernhards, kuru vadīja RSHA 6. pārvaldes VI nodaļas (ārējās izlūkošanas operatīvās tehnikas nodaļa) SS šturmbanfīrers Bernhards Krīgers. Divas nedēļas pēc II pasaules kara sākuma vienkopus pulcējās labākie Vācijas specdienestu prāti un Ādolfa Hitlera uzticamības personas un nolēma sākt darbu pie Lielbritānijas ekonomikas graušanas. Par labāko no veidiem, kā plānu īstenot, viņi atzina mēģinājumus iepludināt apritē viltotas sterliņu mārciņas. L. Malkins grāmatā atklāj, ka šai jomā hitleriskās Vācijas specdienesti izmantoja arī represētos ebrejus – gan naudas zīmju kvalitatīvai viltošanai, gan arī to izplatīšanai. "1944. gada vēlā rudenī Budapeštā, kurā ungāri varēja uztvert radiostaciju BBC, melnajā tirgū piecus dolārus varēja samainīt pret piecu sterliņu mārciņu naudas zīmi. Tas nozīmē, ka sterliņu mārciņas vērtība bija kritusies par 75% no tās oficiālā kursa, proti, 4 dolāri par sterliņu mārciņu. Tolaik vēl nepieredzējušais Budapeštas tirgonis, vēlāk pazīstams kā Džordžs Soross, tirgū sparīgi izplatīja vācu viltotās sterliņu mārciņas. Soross, kurš pusgadsimtu vēlāk kļuva slavens kā vīrs, kurš uzlauza Anglijas banku ar spekulācijām pret sterliņu mārciņu, gūstot vienu miljardu dolāru peļņu, tolaik bija tikai 14 gadus vecs sava tēva izsūtāmais zēns haotiskajā kara gada rudens nogalē," raksta L. Malkins.
Vēstures dokumentos fiksētas RSHA VI pārvaldē (ārējā izlūkošana) zem Vērmahta tanku apgādes daļas priekšnieka amata piesega strādājošā Fridriha Švendta liecības. Viens no šā cilvēka galvenajiem uzdevumiem bija vervēt dažādus vērtslietu māklerus un valūtas mijējus melnajos tirgos un koordinēt viņu darbību. Kara sākumā F. Švendta uzmanības lokā nonāca arī augstas klases vērtslietu mākleris un autoritāte melnajā tirgū – T. Švarcs. Abu kungu starpā nodibinājās lietišķas attiecības – T. Švarcs bija viens no tiem, caur kuru nacistu specdienests iepludināja viltoto naudu. T. Švarcam darbā palīdzēja viņa pusaudzis dēls. Džordža skrējieniem garām patruļām pie bēgļiem bija konkrēts mērķis – tēva sarūpētās viltotās sterliņu mārciņas tika mainītas pret zelta ķēdēm, aprocēm, briljantiem. Džordžs kara bēgļiem spēja ieskaidrot, ka norēķinos ar dārglietām viņi var tikt piekrāpti, taču angļu mārciņai bija, ir un būs vērtība. Iemītās vērtslietas F. Švendts veda uz Labera pili Austrijas un Itālijas pierobežā. Daļu no vērtslietām viņš noglabāja sev – pārējo sūtīja reiham uz Berlīni.
Pats apstiprina
Vairākos Dž. Sorosa pagātnes aprakstos pieminēts fragments no Dž. Sorosa intervijas ASV telekompānijas CBS raidījumā 60 Minutes. Žurnālists Stīvs Krofts vaicā Dž. Sorosam, vai viņš patiešām ir palīdzējis konfiscēt ebrejiem īpašumus, uz ko Dž. Soross atbild apstiprinoši. Vaicāts par vainas apziņu, Dž. Soross atbild kategoriski noliedzoši – viņš vainu nejūt, jo tai laikā bijis bērns. Publikācijās pasvītrots, ka Dž. Soross 1944. gadā bija nevis bērns, bet gan pusaudzis.
