Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_downwardPēteris Apinis / Viedokļi

COP28 Apvienotajo Arābu emirātos (Dubajā) ir 2023. gada lielākā un nozīmīgākā starptautiskā sanāksme vai kopāsabraukšana, kurā kopumā piedalīsies 70000 delegātu, arī valstu vadītāji un pasaules līderi. Mērķis ir panākt (daudzmaz) vienprātību un sekmēt progresu klimata jomā starp 197 valstīm (atsevišķi kā 198. dalībnieks piedalās Eiropas savienība) un tūkstošiem nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto personu.
Pēteris Apinis / 7.dec 2023
Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kas vienkāršoti nozīmēja prasību samazināšanu. Iemesls šim notikumam bija vienkāršs – nav iespējams nokomplektēt Iekšlietu ministrijas koledžās studējošo skaitu.
Pēteris Apinis / 25.okt 2022
Mīļais Premjer!
Pēteris Apinis / 17.mai 2022
Šo rakstu uzrakstīju un publicēju 2012. gadā. Tā noslēgumā ir Bulata Okudžavas dzejolis „Бери шинель - пошли домой”, ko veltu visiem krievu karavīriem Ukrainā. Bet pats raksts savu aktualitāti pārlieku nav zaudējis arī šodien.
Pēteris Apinis / 9.mai 2022
Kā runāt un rakstīt ārstam, lai vidējais latvietis Pavļuts saprastu, ka dislipidēmija (paaugstināts holesterīna līmenis) liek latviešiem nomirt priekšlaicīgi?
Pēteris Apinis / 29.mar 2022
Karš klauvē pie durvīm, kaut trijās nedēļās cilvēki apraduši ar Ukrainas kara ziņām, nododas savai ikdienai – strādā, rūpējas par bērniem un tuviniekiem, izklaidējas, iet uz koncertu vai krogu – kā nu kurš.
Pēteris Apinis / 19.mar 2022
Latvijas Ārstu sabiedrības vārdā mēs paužam savu satraukumu par notikumiem Ukrainā. Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā ir nepieļaujama agresija, kas nav savienojama ar XXI gadsimta humānismu un demokrātiskām vērtībām. Jebkurš karš nes līdzi tiešos upurus – kritušos, ievainotos, cietušos, jebkurš karš izraisa postoši negatīvu ietekmi uz jebkuru no cilvēku veselības dimensijām – fizisko, psihisko un sociālo veselību, kā arī labbūtību ilgtermiņā
Pēteris Apinis / 24.feb 2022
Februāra sākumā sarīkoju raidījumu TV24, kur tikos 1:1 ar Danielu Pavļutu. Kolēģi mani uzmundrināja: „Sadod viņam kārtīgi!”, „Prasi naudu ārstu algām”, „Ieskaidro viņam ģimenes ārstu lomu!”.
Pēteris Apinis / 13.feb 2022
Pirms diviem gadiem, tālajā 2020. gada martā rakstīju par koronavīrusu, un raksta ievadu šobrīd ar prieku citēju: „Cilvēks uzskata sevi par radības kroni. Šķiet, ka arī vīrusi sevi uzskata par radības kroni. Ir atšķirības – vīrusu uz zemeslodes ir vairāk gan pēc skaita, gan pēc sugām, gan pēc svara, gan pēc ietekmes uz zemeslodes skābekļa apmaiņu, klimatu, augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Vīrusi uz zemeslodes dzīvo vismaz 4 miljardus gadu ilgāk par cilvēku, un vīrusi dzīvos arī pēc tam, kad cilvēki izmirs vai vienkārši ar ķīmiju, ieročiem un skābekļa pārtēriņu padarīs zemeslodi hordaiņiem (t.sk., zīdītājiem, t.sk., cilvēkam) neapdzīvojamu. Cilvēkam vīrusus no zemeslodes iznīdēt neizdosies, par pretējo es neesmu pārliecināts. Jebkurā gadījumā SARS-CoV-2 nebūs tas vīruss, kas varētu iznīdēt cilvēkus uz zemes, bet vīrusi laiku pa laikam rada kādu pandēmiju, kas paretina cilvēku skaitu uz zemeslodes.
Pēteris Apinis / 30.jan 2022
Šis ir autora mēģinājums saprast, kā pēdējo četru Veselības ministru (Guntis Belēvičs, Anda Čakša, Ilze Viņķele, Daniels Pavļuts) darbība ir novedusi pie Covid–19 smagas slimības gaitas katastrofālas incidences un augstajiem mirstības rādītājiem Latvijā.
Pēteris Apinis / 1.jan 2022
Mirstībā no Covid–19 Latvija īslaicīgi atradās pasaules valstu pirmajā rindā. Valdības mēģinājumi ierobežot saslimstību nereti radījuši vēl lielāku saslimstību. Latvijā kovidiānas ēnā pieaugusi saslimstība ar sirds asinsvadu slimībām, ļoti ievērojami – ar depresiju, trauksmi, psihiskiem traucējumiem, novēloti tiek diagnosticēti vēži, salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tai pašā laikā re:čekisti un citi meinstrīma mēdiji kliedz „urā” vadības sasniegumiem.
Pēteris Apinis / 24.dec 2021
Kaut arī Pavļuts un viņa rupori atkārto tikai mantru „vakcīnas, 2 metri, aplikācija, mājsēde, maska”, šobrīd pasaules literatūra mums ļauj jau itin skaidri definēt – kāpēc viena ļaužu grupa Covid–19 pārcieš viegli, bet citi nonāk slimnīcā vai pat morgā.
Pēteris Apinis / 28.nov 2021
2020. un 2021. gadā mana galvenā diskusija ar veselības ministriju ir bijusi par kustību un sporta lomu pandēmijas apstākļos. Veselības ministri Ilze Viņķele un Daniels Pavļuts ir stingri turējušies pie viedokļa, ka pandēmijas laikā ir nepieciešami ierobežojumi (distancēšanās, maskas, ziepes, aplikācijas, mājsēde vai pat lokdauns) un vakcinācija, bet kategoriski nolieguši vai ignorējuši profilakses lomu. Vēl vairāk – esmu nozākāts, īpaši no re:čekistu puses, ietverts dažādās tautas ienaidnieku mājas lapās un apsaukāts tādēļ, ka esmu mēģinājis teikt, ka tikpat svarīga ir profilakse. Taburete var stāvēt tikai tad, ja tai ir trīs kājas, un trešā kāja ir profilakse, bet no profilakses nozīmīgākā ir kustība un sports. Mājsēde ir pretmets kustībai, tādēļ darbojas smagas slimības gaitas un nāves virzienā. Tikai iekštelpās izplatās vīruss.
Pēteris Apinis / 5.nov 2021
„„Zupā tārpi, zupa  tārpi”, iekliedzās matroži uz bruņukuģa „Potjomkins” un sākās revolūcija”. Šo frāzi savulaik pateicis Rīgā dzimušais komiķis Arkādijs Raikins, un viņu kādu laiku pēc tam neesot laiduši uz skatuves.
Pēteris Apinis / 6.okt 2021
Rovana Atkinsona atveidotais Misters Bīns Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā piedalījās kopā ar Londonas Simfonisko orķestri, atskaņojot mūziku no kinofilmas Chariots of Fire. Misters Bīns uz sintezatora šīs uzstāšanās laikā spēlēja vienu noti. Diplomētais elektroinženieris un populārais komiķis patiesībā itin labi spēlē klavieres, bet pasaules mūzikas vēsturē paliks ar vienu noti, visvairāk tvītiem pasaules mūzikas vēsturē un smaidu.
Pēteris Apinis / 7.sep 2021
18. augustā Neatkarīgā publicēja Elitas Veidemanes interviju ar nosaukumu „Pavļuts ir reālas šausmas”. Intervijas formāts neļauj skaidrot un izvērst skaidrojumu. Lasītājiem visvairāk jautājumu radušies par to, kāpēc tik daudz ar Covid–19 saslimuši vakcinēti ļaudis. Iespējams, vaina ir tieši pavļutiskajā, haotiskajā vakcinācijas procesā.
Pēteris Apinis / 20.aug 2021
Lai ietaupītu laiku re:čekistiem un valdībai – uzreiz paskaidroju, ka raksts nav par vakcināciju, bet gan par vides veselību. Tiesa, SARS-CoV-2 vīrusa izplatības ierobežošanai skolās pieskaršos vairākkārt.
Pēteris Apinis / 11.aug 2021
Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. 
Pēteris Apinis / 12.jūl 2021
Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina staru slodzi. Tāpat kā šis svina priekšauts pilnībā nepasargā no rentgenstariem, arī maska, respirators un pat gāzmaska pilnībā nepasargā no vīrusiem, indīgām gāzēm vai azbesta putekļiem. 
Pēteris Apinis / 4.jūl 2021
Diendienā televīzijas ekrānā, radio ēterā un sociālos tīklos „sirsnīgi nobūstoti” mūsos raugās Pavļuts, Kariņš, Bordāns, Reirs un citi mūslaiku varoņi, kuri biedē mūs ar vīrusu, iedzen cilvēkus mājsēdē, vāvuļo par roku mazgāšanu, maskām un šausmīgiem saslimstības rādītājiem. Noklausījušies šīs šausmas, gan politiķi, gan iedzīvotāji čakli respondē par testiem, vienas vai otras vakcīnas priekšrocībām, veikalu atvēršanu ar atsevišķu vienu vai divām ieejām, vai – cik ilgi vakarā ir droši no vīrusa nebaidoties sēdēt uz terases un dzert alu – līdz 21.00 vai 24.00, piemēram, Jāņos.
Pēteris Apinis / 4.jun 2021
9. maiju ir vērts pieminēt: 1755. gadā Elizabete Petrovna Maskavā atklāja universitāti, 1886. gadā tika radīta kokakola, 1927. gadā Austrālijas parlaments pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Kanberu, 1945. gadā 0.43 pēc Maskavas laika tika parakstīta Vācijas kapitulācija, bet jau priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna, kas Vācijas kapitulācijas aktu atveda uz Maskavu, 1960. gadā tirdzniecībā nonāca pretapaugļošanās tabletes. Pēc pareizticīgo kalendāra tā ir svētā Vasīlija diena, kurš mocekļa nāvē miris 322. gadā. Krievijā zied ievas (Цветение черемухи) un tam par godu dzied sirdi plosošas romances. Un vēl – 1924. gada 9. maijā ir dzimis Bulats Okudžava, kas romancēm iedeva skaudru un pārlaicīgu tekstu.
Pēteris Apinis / 9.mai 2021
Mūs sasniedza vēsts – Krievijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka noteikusi sankcijas vairākām Eiropas Savienības (ES) struktūru un dalībvalstu amatpersonām, tai skaitā arī Latvijas Valsts valodas centra direktoram, profesoram Mārim Baltiņam, liedzot viņam turpmāk iebraukt Krievijā. Māris Baltiņš iekļauts draudzīgā pulciņā kopā ar Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli, Eiropas Komisijas viceprezidenti Veru Jourovu un pašmāju Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Pēteris Apinis / 1.mai 2021