Šogad Rīgas brīvosta uzrāda jaunus kravu apstrādes rekordus – pirmajā pusgadā ir pārkrauts vairāk nekā 20 miljoni tonnu dažādu kravu, iepriekšējā gada rādītājus pārsniedzot teju par 16%.
Turklāt kravu apgrozījuma pieauguma tendence ir sistemātiski – ar katru gadu pārkrauts tiek vairāk un vairāk. Būtu loģiski, ka šādai struktūrai, kas nemīņājas uz vietas un neprasa no valsts palīdzību parādu segšanai vai attīstībai, bet ar visu labi tiek galā pati, tiktu veltīti pozitīvi vārdi un sniegts atbalsts turpmākai attīstībai. Taču realitāte ir gluži cita – katrs, kam nav slinkums, meklē iespēju pateikt ko sliktu vai nievājošu un noniecinošu. Tiek uzsūtītas visdažādākās kontroles, inspekcijas un auditi, meklētas kļūdas pārvaldes atbildīgo personu darbībā, nonākot pat līdz personīgiem apvainojumiem. Es teiktu, ka apzināti tiek kavēts ostas darbs, tiek likti šķēršļi un darīts viss iespējamais, lai osta nestrādātu, – brīžiem šķiet, ka starp mums pašiem ir kāds iekšējais ienaidnieks, kura mērķis ir iznīcināt visu līdz šim sasniegto. Taisnojoties un pierādot patiesību, tiek nepamatoti tērēti resursi un laiks, ko varētu izmantot ostas attīstībai.
Viens no pēdējiem spilgtākajiem piemēriem ir investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa izteikumi portālam ves.lv, kurā viņš saka, ka ostas uzņēmumos strādā maz cilvēku, algas ir zemas, apstrādātās kravas nedod pienesumu valsts ekonomikai, bet atstāj tikai netīrību, kā arī praktiski netiekot maksāti nodokļi. Ja mēs runājam par ostas uzņēmumu darbinieku algām, es varu piekrist – viņiem pavisam noteikti nav tik liela alga kā dažam investīciju baņķierim. Saka jau, ka situācija airBaltic uzlabojas, bet ļoti iespējams, ka tās ir tikai manipulācijas ar skaitļiem. Atcerēsimies, ka tieši skaitļi un cipari ir investīciju baņķiera stiprākā puse un nevienam nav noslēpums, ka labs grāmatvedis spēj jebkura uzņēmuma bilanci sariktēt tādu, kā vajag. Rungaiņa kunga stiprākā puse ir aprēķini un finanšu analīze, tajā pašā laikā, runājot par Rīgas brīvostu, netiek minēts neviens skaitlis, neviens aprēķins. Tas izklausās pēc tukšas pļāpāšanas, kas neatbilst nedz šā cilvēka ieņemamajam amatam, nedz profesionālajam līmenim, taču vienmēr atradīsies dzirdīgas ausis, kas no šiem vārdiem izdarīs attiecīgus secinājumus un pūtīs šo burbuli arvien lielāku un lielāku. Varbūt tas ir kāda naidīgā spēka pasūtījums, lai atkal iemestu akmeni un sašūpotu Rīgas brīvostas prestižu? Iespējams, ka šiem izteikumiem ir pavisam cits uzdevums – saceļot kārtējo nepamatoto ažiotāžu ap Rīgas brīvostu, tiek novērsta sabiedrības uzmanība no citām – daudz būtiskākām – problēmām. Piemēram, airBaltic pavisam drīz var pienākt grūti laiki, jo, iespējams, nāksies atdot valstij parādu, ko valdība uz diskutējama likumības pamata savulaik piešķīra šai kompānijai. Atzīmēšu, ka līdzīgā situācijā naudu valstij vajadzēja atdot arī Ungārijas aviokompānijai Malev, kas noveda pie kompānijas darbības apturēšanas. Vai airBaltic naudu valstij atdos? Varbūt, diskreditējot Rīgas ostas darbību, tiek uzkrāts kādas politiskās partijas reitings? Pēdējos gados aizvien vairāk jūtama politiskā ietekme ostas saimnieciskajā darbībā, taču gribu visiem likt pie sirds: ārpolitikai ir jākalpo iekšpolitikai, nevis otrādi!
Atzīmēšu, ka nenozīmīgu vai pat neesošu problēmu aktualizēšana ir pasaulē un arī mūsu valstī bieži praktizēta stratēģija, kuras aizsegā ieinteresētajām pusēm ir viegli realizēt citus procesus. Nu apmēram tā: kamēr vieni skatās aizraujošu šovu, citi klusiņām nojauc ēku, kurā tas notiek. Mūsu valstī nav likumu, kas aizliegtu cilvēkam runāt, diemžēl bieži šāda izrunāšanās rada sociālas un ekonomiskas sekas. Es teiktu: labi, runājiet, kas jums ienāk prātā, taču apzinieties, ka pēc jūsu vārdiem tiekat vērtēti jūs paši. Ja gribat būt klauna lomā un gvelzt visādas muļķības, tad es jums to nevaru aizliegt. Tikai nebrīnieties, ka pret jums sāk izturēties kā pret klaunu.
Atgriežoties pie Rīgas brīvostas ieguldījuma Latvijas ekonomikā, skaitļi runā vislabāk: šogad Rīgas brīvostā ir pārkrauts 20,17 miljoni tonnu dažādu kravu – paredzam, ka līdz gada beigām apjoms pārsniegs 40 miljonu tonnu, kas ir vēl nepieredzēts daudzums. Ko tad īsti mums dod viena pārkrauta kravu tonna? Starptautiskā formula, pēc kuras tiek aprēķināta ostas darbības ietekme uz valsts ekonomiku, parāda, ka vidēji katra Rīgas ostā pārkrautā tonna dod pienesumu valsts ekonomikā 13,78 eiro. Līdz ar to varam apgalvot, ka pagājušajā gadā, kad osta pārkrāva 36 miljonus tonnu, valsts ekonomika kļuva par 496 miljoniem eiro bagātāka. Varam viegli sarēķināt, ka, pārkraujot 40 miljonu tonnu, pievienotā vērtība pārsniegs 550 miljonu eiro. Attiecībā uz nodokļu maksājumiem atzīmēšu – pagājušajā gadā kravu transportēšanā iesaistītie uzņēmumi pašvaldību budžetos nodokļu veidā samaksāja vairāk nekā 30 miljonu eiro. Savukārt Rīgas brīvostas uzņēmumu un Rīgas brīvostas pārvaldes kopējie nodokļu maksājumi valsts un pašvaldības budžetos pārsniedza 45 miljonus eiro. Jautājums, vai tas ir daudz vai maz? Protams, vienmēr var gribēt vairāk, bet, lai to sasniegtu, ir rūpīgi jāstrādā un visi pieejamie resursi, tajā skaitā brīvostas pārvaldes darbinieku laiks, ir jāizmanto maksimāli efektīvi jaunu mērķu sasniegšanai, nevis daža laba balamutes vārdu atspēkošanai. Rīgas brīvostas spēkam ir noticējušas lielas pasaules mēroga kompānijas, kas šeit iegulda savu naudu un plāno strādāt ilgtermiņā. Kam ir izdevīgi to visu iznīcināt? Jautājums paliek atklāts.
