Ko mēs par Maizīti zinām? Maz, pavisam maz. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka Jāņa Maizīša darbošanās ir vienmēr bijusi aiz septiņiem valsts noslēpuma zieģeļiem aizslēgta.
Bet nu ir pat neredzamam gliemezim vismaz kaut kāda mitra sliede, kur var mēģināt apjaust, ko šis tēvocis dara un ziemā ēd. Necik varena un slavena šī sliede neizskatās. Ja pieņemam, ka pastāv kaut kāds Krievijas spiegu skaits, kas to vien dara, kā izspiego Latvijas un NATO noslēpumus, tad SAB neko dižu Maizīša laikā nav atmaskojis. Tas nejauši uzķertais militāro dzelzceļa pārvadājumu fotografētājs, kuru pieķēra un apsūdzēja spiegošanā, nav SAB, bet Drošības policijas izcilā darba sasniegums. Tikmēr Igaunijā krievu izlūkus it bieži ķer un atmasko. Bet nu labi, pieņemsim, ka Latvijā spiegu ir maz un viņu noķeršanas skaits nav rādītājs.
Vēl SAB nodarbojas ar pielaižu došanu un nedošanu valsts noslēpumam. Tur Maizīša vadītais SAB ir padarbojies godam. Bariņš Saskaņas un, kas brīnumaini, arī Nacionālās apvienības politiķu ir palikuši bez pielaidēm. Tagad ir mazliet mainīts likums, un SAB upuri var vismaz uzzināt, par ko viņiem nedod pielaidi. Viņi var pārsūdzēt savu lietu tiesā, bet iepriekš SAB vienkārši nedeva pielaidi, un viss. Un neko nepaskaidroja.
Pielaides neiedošana ļoti pārmaina šo cilvēku tēlu sabiedrībā - liek domāt, ka viņi ir nodevēji vai tādi, kas var kļūt par nodevējiem kaut kādu savu sakaru un atkarību dēļ. Politiskā karjera ir apskādēta, jo tauta domā, ka viņi neuzticami, amatus parlamenta komisijās, kur vajag pielaidi, tāpat arī vadošus amatus institūcijās, kur vajag pielaidi, viņi nevar dabūt. Izplatās arī visādas baumas un aizdomas par politiķiem bez pielaides, jo neviens nesaprot, kāpēc pielaide liegta.
Par Saskaņas politiķiem tas vienkāršāk, jo var uzminēt, ka tas var būt saistīts ar to, ka viņiem kādas pazīšanās ar Krievijas politiķiem un uzņēmējiem. Bet nacionālie mugurkaulainie - kas tad ar tiem? Tur arī tad ir visādi stāsti. Viena bijusī ministre esot pazinusi kādu uzņēmēju, kas saistīts ar kādiem nepareiziem arābu šeihiem. Otrs nacionālis bez pielaides pēc tautības ir čečens - tad jau laikam saistīts ar čečenu mafiju?
Vēl no Maizīša rokas ir cietusi Ilze Pētersone-Godmane, kas ilgi un laimīgi darbojās visādos labos amatos, bija arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, bet tad piepeši SAB izdomāja, ka viņai jāliedz pielaide. Viņa bijusi Horvātijā uz Jura Savicka svinībām. Savickis ir vispārzināms vecs čekists, un tāda tur sakarība. Vai tad kādam bija nezināms, kas ir Savickis? Iepriekš ar Savicki visi draudzējās un nekas par to nebija. Tas ir dīvaini.
Bet tad jau jāvaicā Maizītim, kāpēc viņš ir nogulējis tādu kadru kā Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču? Rimšēvičs 1989. gadā aizbrauca mācīties uz Ameriku, bet tolaik tādi mācīties braucēji nebija vis kādi Helsinki 84 disidenti vai vienkāršie lauku darbaļaudis. Tur bija Gorbačova - Reigana mierīgās bučošanās laiks, un no PSRS uz Ameriku sūtīja čekai uzticamus kadrus. Vēlāk Rimšēviča izglītošanos sponsorējuši Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš. Vēl vēlāk Rimšēvičs strādāja Latvijas Bankā un uzraudzīja komercbankas, bet Gulbim bija banka, ko uzraudzīja Rimšēvičs. Cik jauka rokrokas mazgāšanas sadarbība!
Rimšēvičs ir braukājis uz Krievzemi nevien oficiālās vizītēs, bet arī privāti, lai makšķerētu lašus Kamčatkā. Tur viņš ir sēdējis pie viena galda ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Pilščikovu. Maizīša kantoris par to neko nav zinājis, un ārzemju prese tagad izgaršo šo šmuci savās slejās. Vai tad tā nav SAB izgāšanās?
Taču tieši otrādi - nevis vaicājot Maizītim, kas tie par cunduriem, bet ar viscukuraināko un saharīniskāko pielaizību politiskā elite paziņo, ka Maizītim nav un nevar būt neviena konkurenta uz viņa nākamo termiņu SAB direktora postenī. Baisajā stundā, kad nāca atskārsme, ka Latviju skāruši trīs paralēli skandāli ar komercbankām un Latvijas Bankas vadītāja aizturēšanu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis iznāca no Nacionālās drošības padomes sēdes un paziņoja, ka Maizītis un tikai Maizītis tiks virzīts uz SAB priekšnieka posteni atkal.
Kāds tas Maizītis «drošības garants», ja Latvijai jācieš šāda šmuce pār visu ģīmi?
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece vēl aizgrābtāk ir par Maizīti. No tā, vai Saeima ievēlēs Maizīti, esot atkarīga Latvijas virzība. Uz kurieni tad šī virzība?
Tad jau tāda Saeima un valdība ir liekas, ja viens Maizītis nosaka virzību.
Maizīti iebalsos par SAB priekšnieku bez variantiem. Tur starplaikā ir piestrādājusi Vienotība, uzspiežot parlamentam iebalsot tādus grozījumus likumos, ka tagad visi svarīgākie amatvīri tiek ievēlēti atklāti. Senie grieķi un romieši neba nu aiz gara laika veidoja demokrātiju, paredzot, ka represīvie amatvīri tiek iebalsoti aizklāti, taču Latvijas demokrāti liekulīgas «caurspīdības» labad ir iztaisījuši tādus likumus, ka Maizītis tiks ievēlēts atklāti. Tas ir, lai partiju bonzas var izkontrolēt deputātus, vai viņi pakļaujas partijiskajai disciplīnai. Un kurš gan būs pašnāvnieks, lai balsotu pret Maizīti, ja zināms, ka viņš turpinās būt SAB vadītājs? Šodien nobalsos pret Maizīti, bet rīt jau Maizītis noņems pielaidi valsts noslēpumam. Kādas tur godīgas vēlēšanas? Ziemeļkorejas demokrātija Latvijā.
Laikam jau Maizītim atbalsts šādos apstākļos būs lielāks nekā Vladimiram Putinam Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Ar nolaistām ausīm latvju politiķi balsos par Maizīti arī tāpēc, ka viņš pazīstams kā lielais amerikāņu draugs. ASV ir Latvijas draudzene, un tur tā kā nebūtu ko kaunēties. Taču Maizītis savā agrākajā karjerā kā ģenerālprokurors ir manīts kā absolūts padevības, sulainiskuma paraugs. Bija tā, ka viena Latvijas poligrāfijas firma sagāja civiltiesiskā konfliktā ar vienu ASV megafirmu. Iztaponiskā Maizīša prokuratūra pārvērta šo lietu par krimināllietu pret Latvijas firmu. Maizītis pat gāja uz ASV vēstniecību ar krimināllietas materiālu mapīti padusē, lai klanītos un atskaitītos, ko veicis amerikāņu firmas labā. Kaut kādas latviešu intereses tur nebija pat bilstamas.
Maizītis ir nevis Satversmes, bet ASV konstitūcijas aizsardzības biroja priekšnieks.
Lai gan varbūt tā amerikāņu aizmugure aiz Maizīša arī jau ir veca un blefs. Laika gaitā ASV mainās, mainās tur pie varas esošie, mainās vēstnieki. Vai tad nu tā ir, ka jeņķiem tik nikni vajag, lai tieši Maizītis vadītu SAB un tikai Maizītis? Vai nevarēja atrast kādu cienījamāku? Vai tad latviešiem juristu maz?
