Sestdiena, 16.decembris
Viedokļi | 4.decembris, 8:35
Māris Krautmanis

Ušakova formula

Rīgas mērs Nils Ušakovs ceturtdien ticies ar premjeru Māri Kučinski un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu izglītības problēmas. Jau pats fakts, ka amatpersonas sarunājas, ir slavējami – pēdējā laikā galvaspilsētas un valdības saziņā ir bijis maz saprašanās meklējumu. Tagad ir redzams kaut kas līdzīgs dialogam vai vismaz uz to pusi.

Ušakova partija Saskaņa, kas pārstāv lielāko Latvijas krievvalodīgo daļu, demonstrē gatavību atzīt, ka latviešu valoda ir valsts pamats. Pēc negaidītās tikšanās ar premjeru un ministru Ušakovs ir vēstījis, ka pieņem nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Viņš ir gatavs pieņemt reformu, kuru Kremļa ideologi sauc par rusofobisku un vērtē kā «krievu vēstures iznīcināšanu Latvijā».

Kučinskim šis Rīgas galvas solis dod iespēju, pat pārāk neiespringstot, kļūt par vēsturisku amatvīru, kas saliedējis pēc nacionālā principa sašķelto valsti. Vajag tikai turpināt sarunāties. Diezin vai tas var skādēt Kučinskim. Ušakovs, kas allaž bijis valdības valdošo partiju oponents, pieņem valdības reformu! Tas taču vēl nav izdevies nevienam premjeram.

Savukārt Ušakovs ar laiku atņems dažas trumpja kārtis abu galēji pretējo spārnu radikāļiem. «Nacionāļiem» pirms vēlēšanām būs mazāk, par ko cīnīties, jo krievu skolas pāries uz latviešu valodu. Arī «bitēm» un «štābistiem» paliek mazāk augsnes, jo Ušakovs piedāvā jaunu, kompleksu pieeju izglītības procesam, kurā nacionālo minoritāšu bērniem paredzēts dot vairāk iespēju justies drošāk darba tirgū. Nezin, vai būs daudz vecāku, kas būs pret to. Sen ir laiks novirzīt vidusskolu tēmu no politisko batāliju lauka uz pašvaldību interešu sfēru, kur strādā pragmatiķi. Būtu labi, ja atslābtu izglītības jomas pārmērīgā politizācija, neadekvātā pretstāve.

Kas ir Ušakova iniciatīva? Viņš piedāvā visu nacionālo minoritāšu vidusskolu pāreju uz latviešu valodu, taču, lai skolēni labāk izprastu un apgūtu zinības, viņiem tiks dotas iespējas apmeklēt papildu nodarbības krievu valodā priekšmetos, kurus izvēlēsies pasniedzēji. Šīs papildnodarbības tiks pielīdzinātas mājas darbu pildīšanai, līdz ar to mājas darbu apjoms samazināsies vai arī ar laiku tie izzudīs pavisam.

Papildnodarbībās skolēniem tiks izskaidroti termini, sarežģītas teorēmas, kuras viņiem nupat mācītas latviešu valodā. Tie latvieši, kas uzskata, ka gluži labi prot angliski vai krieviski, var intereses pēc pārbaudīt uz savas ādas, ar kādām grūtībām saskaras skolēni, kam dzimtā valoda nav latviešu, bet jāapgūst sarežģītas zinātnes. Pat, ja svešvalodā runājat brīvi, par matemātiku, ķīmiju, fiziku, bioloģiju, ekonomiku var rasties pazudumi tulkojumā, sapīšanās terminos. Kad jāsaprot liels zinātņu gudrību apjoms, tas nav vienkārši arī dzimtajā valodā, bet vēl grūtāk tas ir svešvalodā. Šīs grūtības ir pārvaramas, bet tam jāveltī vairāk laika.

Bērniem, kam dzimtā ir latviešu valoda, tāpat paredzētas papildnodarbības skolotāju izvēlētos priekšmetos. Varēs, piemēram, mācīties franču valodu vai norvēģu valodu, vai krievu valodu, lai paaugstinātos skolēnu konkurētspēja. Jo vairāk svešvalodu zinās skolēni, jo vairāk cerību Latvijai izdzīvot strauji mainīgās pasaules izaicinājumos.

Papildnodarbību izdevumus uzņemsies Rīgas dome - tas izmaksās apmēram divus līdz trīs miljonus eiro. Tātad valdībai nav jāuztraucas, ka tai vienai uz kakla viss slogs.

Latvijas iekšpolitisko karu tradīcija ir visur meklēt sazvērestības teorijas, un būs politiķi, kas tās atradīs arī tagad. Ušakova formula tiks interpretēta tā, ka «dome dos naudu mācībām krievu valodā», bet konteksts tiks noklusēts. Tikmēr no pretējā spārna viņam pārmetīs «padošanos gansiem».

Protams, Ušakova piedāvājums atbilst stāstam par Saskaņas manevriem ceļā uz iekļūšanu valdībā. Šajā stāstā jau ierakstīta Saskaņas nesenā uzņemšana Eiropas sociālistisko partiju aliansē. Tā partijas dara - visādi manevrē. Lai tās manevrē, ja vien no tā labums skolēniem!

Latvijas sabiedrības interesēs ir, lai Latvijas krievu un citu tautību jaunieši nejustos valsts varas atstumti un saistītu savu nākotni ar Latvijas valsti un latviešu valodu.

Ja Rīgas pašvaldība un valdība atradīs kopīgu valodu un īstenos saprātīgu, reālistisku izglītības reformu, tā taču būs lieliska dāvana Latvijas simtgadei. Varbūt pat vērtīgāka par simts koncertiem tautiskos tērpos.