Viedokļi: Ušakova formula 23 komentāri
 
Viedokļi

Ušakova formula

 
F64

Rīgas mērs Nils Ušakovs ceturtdien ticies ar premjeru Māri Kučinski un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu izglītības problēmas. Jau pats fakts, ka amatpersonas sarunājas, ir slavējami – pēdējā laikā galvaspilsētas un valdības saziņā ir bijis maz saprašanās meklējumu. Tagad ir redzams kaut kas līdzīgs dialogam vai vismaz uz to pusi.

Ušakova partija Saskaņa, kas pārstāv lielāko Latvijas krievvalodīgo daļu, demonstrē gatavību atzīt, ka latviešu valoda ir valsts pamats. Pēc negaidītās tikšanās ar premjeru un ministru Ušakovs ir vēstījis, ka pieņem nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Viņš ir gatavs pieņemt reformu, kuru Kremļa ideologi sauc par rusofobisku un vērtē kā «krievu vēstures iznīcināšanu Latvijā».

Kučinskim šis Rīgas galvas solis dod iespēju, pat pārāk neiespringstot, kļūt par vēsturisku amatvīru, kas saliedējis pēc nacionālā principa sašķelto valsti. Vajag tikai turpināt sarunāties. Diezin vai tas var skādēt Kučinskim. Ušakovs, kas allaž bijis valdības valdošo partiju oponents, pieņem valdības reformu! Tas taču vēl nav izdevies nevienam premjeram.

Savukārt Ušakovs ar laiku atņems dažas trumpja kārtis abu galēji pretējo spārnu radikāļiem. «Nacionāļiem» pirms vēlēšanām būs mazāk, par ko cīnīties, jo krievu skolas pāries uz latviešu valodu. Arī «bitēm» un «štābistiem» paliek mazāk augsnes, jo Ušakovs piedāvā jaunu, kompleksu pieeju izglītības procesam, kurā nacionālo minoritāšu bērniem paredzēts dot vairāk iespēju justies drošāk darba tirgū. Nezin, vai būs daudz vecāku, kas būs pret to. Sen ir laiks novirzīt vidusskolu tēmu no politisko batāliju lauka uz pašvaldību interešu sfēru, kur strādā pragmatiķi. Būtu labi, ja atslābtu izglītības jomas pārmērīgā politizācija, neadekvātā pretstāve.

Kas ir Ušakova iniciatīva? Viņš piedāvā visu nacionālo minoritāšu vidusskolu pāreju uz latviešu valodu, taču, lai skolēni labāk izprastu un apgūtu zinības, viņiem tiks dotas iespējas apmeklēt papildu nodarbības krievu valodā priekšmetos, kurus izvēlēsies pasniedzēji. Šīs papildnodarbības tiks pielīdzinātas mājas darbu pildīšanai, līdz ar to mājas darbu apjoms samazināsies vai arī ar laiku tie izzudīs pavisam.

Papildnodarbībās skolēniem tiks izskaidroti termini, sarežģītas teorēmas, kuras viņiem nupat mācītas latviešu valodā. Tie latvieši, kas uzskata, ka gluži labi prot angliski vai krieviski, var intereses pēc pārbaudīt uz savas ādas, ar kādām grūtībām saskaras skolēni, kam dzimtā valoda nav latviešu, bet jāapgūst sarežģītas zinātnes. Pat, ja svešvalodā runājat brīvi, par matemātiku, ķīmiju, fiziku, bioloģiju, ekonomiku var rasties pazudumi tulkojumā, sapīšanās terminos. Kad jāsaprot liels zinātņu gudrību apjoms, tas nav vienkārši arī dzimtajā valodā, bet vēl grūtāk tas ir svešvalodā. Šīs grūtības ir pārvaramas, bet tam jāveltī vairāk laika.

Bērniem, kam dzimtā ir latviešu valoda, tāpat paredzētas papildnodarbības skolotāju izvēlētos priekšmetos. Varēs, piemēram, mācīties franču valodu vai norvēģu valodu, vai krievu valodu, lai paaugstinātos skolēnu konkurētspēja. Jo vairāk svešvalodu zinās skolēni, jo vairāk cerību Latvijai izdzīvot strauji mainīgās pasaules izaicinājumos.

Papildnodarbību izdevumus uzņemsies Rīgas dome - tas izmaksās apmēram divus līdz trīs miljonus eiro. Tātad valdībai nav jāuztraucas, ka tai vienai uz kakla viss slogs.

Latvijas iekšpolitisko karu tradīcija ir visur meklēt sazvērestības teorijas, un būs politiķi, kas tās atradīs arī tagad. Ušakova formula tiks interpretēta tā, ka «dome dos naudu mācībām krievu valodā», bet konteksts tiks noklusēts. Tikmēr no pretējā spārna viņam pārmetīs «padošanos gansiem».

Protams, Ušakova piedāvājums atbilst stāstam par Saskaņas manevriem ceļā uz iekļūšanu valdībā. Šajā stāstā jau ierakstīta Saskaņas nesenā uzņemšana Eiropas sociālistisko partiju aliansē. Tā partijas dara - visādi manevrē. Lai tās manevrē, ja vien no tā labums skolēniem!

Latvijas sabiedrības interesēs ir, lai Latvijas krievu un citu tautību jaunieši nejustos valsts varas atstumti un saistītu savu nākotni ar Latvijas valsti un latviešu valodu.

Ja Rīgas pašvaldība un valdība atradīs kopīgu valodu un īstenos saprātīgu, reālistisku izglītības reformu, tā taču būs lieliska dāvana Latvijas simtgadei. Varbūt pat vērtīgāka par simts koncertiem tautiskos tērpos.

Komentāri [23]
#
Fēlis 4.decembris 2017 15:32 atbildēt
Ai, cik tiem krieviņiem grūti! Neko nesaprot! Mani ar pašvaku krievu valodu armijā iesauca tehniski komplicētā vietā, kur buroties caur shēmām un krievu terminiem reizēm nācās remontēt aparatūru un nekas. Tiku galā. Viss tas ir tukšas runas. Viņi vienkārši grib atpakaļ savu impēriju.
 
#
sandrana_credito@hotmail.com 4.decembris 2017 12:56 atbildēt
Sveiki, kungs / kundze!

Es esmu Sandra Kelly Maskuller sekretāre naudas aizdevumu sabiedrība starp privātpersonu.

Vai jums ir nepieciešami naudas aizdevumi starp privātpersonām, lai saskarētos ar finansiālajām grūtībām, lai beidzot izkļūtu no strupceļa, kas izraisa bankas, noraidot jūsu kredītprasību failus? Sandranas kundze spēj jums aizdot jums nepieciešamo summu un apstākļus, kas padarīs jūsu dzīvi vieglāku. Tāpēc sazinieties ar mani, lai uzzinātu vairāk par mūsu labvēlīgajiem apstākļiem.

Mēs piedāvājam no 10 000 eiro līdz 10 000 000 eiro ar atmaksas termiņu no 5 gadiem līdz 25 gadiem ar likmi 2% gadā. Jūs varat sazināties ar mani:

sandrana_credito@hotmail.com

sandrana_credito@hotmail.com

paldies
 
#
Antiņš 4.decembris 2017 12:41 atbildēt
Krieviem vēstures nav. Carisko Krieviju pārvaldīja dažādu Eiropas tautību pārstāvji. Tur bija gan vācieši, gan franči, gan leiši, poļi, kā arī tjurku pārstāvji(turki, azerbaidžāni, tatāri, gruzīni, armēņi), kas savā starpā sarunājās franciski, bet vis vidējais slānis( meistari, ārsti) bija vācieši. Tas pats bija Cara armijā kur bija "franču" augstākā vadība, bet vidējā katrs piektais oficieris bija vācietis. Krieviem vēsture sākas ar Jeļcina nākšanu pie varas. Kad bija kāda sacelšanās pret vietējo varnesi, tad ieņemot muižu krievu zemnieki neņēma nekādas mantas(traukus, mēbeles, gleznas) visu sadauzīja, sadedzināja, kā svešu nevajadzīgu, viņu netzītus krāmus.
 
#
Ra » Antiņš 5.decembris 2017 15:07 atbildēt
Atceries Antiņ 1905.gadu Latvijā, cik muižas tika izdemolētas un nodedzinātas....
 
#
Antiņš » Ra 5.decembris 2017 15:18 atbildēt
Pēc dedzinātājus noķēra atrodot pie šiem salaupītās mantas un kazaki nošāva, jeb nosita ar nagaikām.
 
#
Benedikts Arnolds 4.decembris 2017 12:20 atbildēt
protams, Krautmans pareizi sapratis, - kad likvidēs volstrītas zaglīgo starptautisko teroristeļu varzu, arī asv valstele piecelsies no ceļiem !
 
#
LP > savādnieks 4.decembris 2017 12:05 atbildēt
Patriotisms neveidojas uz labklājības pamata. Tādiem, kā tev, varbūt. Kā gan šie visi migranti saskrēja Latvijā okupācijas gados - meklējot labāku dzīvi kā savās sādžās.
 
#
Eksperts » LP > savādnieks 4.decembris 2017 13:25 atbildēt
runā par šodienu, ute, šodien Latvijā nav vairs ne uz kurieni saskriet, ne savu sādžu...un ja rotšildizkārn ījumu apzagtā tautiņas lielākā daļa nedotos labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, te būtu katastrofa !
 
#
savādnieks » LP > savādnieks 4.decembris 2017 14:11 atbildēt
Nu jau tu nonāci pretrunās,tad kāpēc šie migranti te pārcēlās,pats arī atbildēji-''meklējot labāku dzīvi kā savās sādzās''.Tas pats ir šodien,pusmiljons iedzīvotāju ir izdzīti ekonomiskajā trimdā un process neapstājas,pēc A.Kiršteina informācijas,šampinjonu lasīšanai jau pieteikušies ap 150 gribētāju un rekrūtētāji vēl atgriezīsies,tad pasaki,KĀPĒC CILVĒKI AIZBRAUC NO LV (?!)
 
#
Džoks » savādnieks 5.decembris 2017 13:43 atbildēt
Kad pašam istaba neslaucīta, tad vispareizākā rīcība aiziet pārgulēt pie tīrīgas un sakoptas atraitnes un pārgulēt uz tīriem palagiem. Tas nekas, ja viņa pēc tam lūdz viņai izslaucīt skursteni.
 
Skatīt visus 23 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers