SAB pārdala būvniecības tirgu
 
©F64

Lietuvas Valsts drošības departaments liedzis Seima vicespīkeram Mindaugam Bastim pielaidi konfidenciālai informācijai. Visa tauta zina, ka tas tāpēc, ka vicespīkeram esot personīgi kontakti ar Krievijas atomenerģētikas korporācijas pārstāvi, ar bandītiem un ar kādu prokrievisku žurnālistu.

Tikmēr Latvijā pielaižu došana notiek aiz tik bieziem slepenības zieģeļiem, ka ne tikai ziņkārīgā tauta, bet pat pats Satversmes aizsardzības biroja (SAB) upuris neuzzina, kamdēļ palicis bez pielaides. Politiķim vai ierēdnim pašam jāuzmin, «ko ēdis», un nav nekādu iespēju kaut kā spirināties pretī, kaut ko pārsūdzēt, jo SAB ir vara lemt un nekas nevienam nav jāpaskaidro. Tikmēr pa politisko vidi un pa sabiedrību izplatās visādas tenkas, aizdomas. Un kuponus, protams, plēš tā partija, kuras politiķus SAB saudzē.

Te prātā ienāca tāda inčība - pieņemsim, ja... protams, tikai pieņemsim, ka, ja partiju Vienotība atzītu par noziedzīgu organizāciju, tad pats SAB direktors Jānis Maizītis nevarētu saņemt pielaidi, jo ilgi un nekautrīgi ir bijis ciešā kontaktā un sadarbībā ar šo partiju un tās priekšteci Jauno laiku. Tas sākās jau tajos laikos, kad viņš bija ģenerālprokurors. Allaž ir bijis pat ar neapbruņotu aci redzams, ka Maizītis visus ūdeņus lej uz vienotīgajām dzirnavām un ar skarbu bardzību vēršas pret tās politiskajiem konkurentiem. Pielaides nav, piemēram, Jānim Urbanovičam un Andrejam Elksniņam (Saskaņa), Baibai Brokai un Romānam Naudiņam (Nacionālā apvienība). SAB ir bezrobežu vara maisīt politikas virumu - pielaidi var atņemt jebkuram politiķim, izņemot varbūt neaktīvo, pelēko parlamenta planktonu, kas Saeimā iekļuvuši nejauši. Katram politiķim, kas jau ilgus gadus darbojas augstās pozīcijās, ja grib, var aiz matiem pievilkt kontaktus pat ar plikgalvaino velnu. Tajā pašā laikā bijušajai KNAB priekšnieka vietniecei Jutai - Annai Strīķei - Potapovai Maizītis savulaik pielaidi piešķīra komiskā avansa veidā - bez viņas vērtēšanas un neizpildot likumā noteiktās procedūras. Ģenerālprokuroram toreiz nācās SAB lēmumu atcelt.

Vēl ir tāda lieta, ka SAB var piešķirt, nepiešķirt vai atņemt industriālos sertifikātus pašmāju būvkompānijām. Tur arī viss ir ļoti interesanti un dīvaini. Industriālās drošības sertifikāts (IDS) būvkompānijai būtībā ir tas pats, kas pielaide amatpersonām. Zaudējot IDS, uzņēmēji nevar piedalīties konkursos uz paaugstinātas drošības ēku būvniecību. Bet paaugstinātas drošības ēkas ir diezgan būtisks kumoss, par ko kompānijas labprāt cīnās - militāri objekti, tiesībsargājošo iestāžu ēkas, cietumi, arī tāds objekts kā jaunā Saeimas ēka Jēkaba ielā, kur Saeimas Nacionālās drošības komisija iecerējusi rīkot apspriedes, bet atklājies, ka slepeno telpu būvējusi firma bez IDS.

Jādomā, ka ar grandiozo jaunā Liepājas cietuma iepirkumu kas tāds vairs neatkārtosies un to būvēs tikai kompānijas, kurām ir IDS, taču tur dzirdams daudzu būvkompāniju īgnums un kritika, jo tās jūt, ka tiek atšūtas jau pirms sacensības. Virknei būvkompāniju trūkst IDS pagarinājuma, un tās nezina, kāpēc. Ir būvkompānijas, kurām SAB, neko nepaskaidrojot, nepagarina IDS spēkā būšanas termiņu.

Tikmēr SAB nesen piešķīris IDS pagarinājumu firmai, kurā vidējā bruto alga pagājušajā gadā bija 553 eiro un ir 34 tūkstošu eiro nodokļu parāds. Arī apgrozījums tai bijis nozares mērogiem mazs - 1,2 miljoni eiro 2016. gadā. Vēl viena firma, kas dabūjusi svaigu IDS, ir tāda, kurā alga pagājušajā gadā bija 582 eiro, un tai ir 136 tūkstošu nodokļu parāds. Uz Liepājas cietuma pasūtījumu gan šīs firmas nevar pretendēt, jo visas prasības tās nevar izpildīt, tomēr uz kādiem citiem valsts pasūtījumiem var, jo IDS tām ir.

Saprotams, ka būvnieki uz to noraugās ar neizpratni, jo tajā pašā laikā ir firmas, kas maksā saviem celtniekiem 800, 1000 un pat vairāk nekā 1000 eiro algas, tirgū strādā jau sen, apgrozījums tām ir vairāki miljoni, bet tās nevar piedalīties Liepājas cietuma konkursā bez IDS. Vai tur arī būtu kādi sakari ar prokrieviskiem žurnālistiem, noziedzīgiem grupējumiem vai krievu enerģētiķiem? Būvnieki izdomājas šā un tā, bet neko tamlīdzīgu pie sevis atrast nevar.

Satversmes tiesa ir lēmusi, ka jālabo pašreizējā necaurredzamā pielaižu anulēšanas kārtība, un Saeima strādā pie attiecīgiem likumu grozījumiem, taču maz ticams, ka tas ko sistēmiski mainīs. Nu būs iespēja bez pielaides palikušajiem pašiem uzzināt, kāpēc SAB viņus uzskata par neuzticamiem. Taču paliks SAB milzīgā vara, iespējas subjektīvi lemt, kam un par ko pielaidi ņemt nost.

Dīvainā situācija ar būvfirmu drošības sertifikātiem rada bažas, ka SAB var izmantot vai pat jau izmanto savas iespējas necaurskatāmi ietekmēt ne tikai politisko partiju reitingus, bet arī pārdalīt būvniecības tirgu un naudu.