Ir piepildījušies pareģojumi, un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe ir beidzot legalizējusi savu ilggadējo darbību politikā. Tagad viņa jau atklāti ir kļuvusi par politiķi – būs viena no trim Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidātēm kopā ar savu līdzgaitnieku, bijušo KNAB izmeklētāju Juri Jurašu un partijas dibinātāju, bijušo tieslietu ministru Jāni Bordānu.
Tas ir vājprāts, populisms, bet neko darīt nevar. Nāksies vien ar to samierināties. Kādu laiku šādi paņēmieni rullē, bet pēc tam izčākst.
Bet pagaidām Strīķes un Juraša piesaistīšana savam politprojektam ir liels Bordāna panākums. Līdz šim viņš bija mētājies no vienas partijas uz otru - no Latvijas ceļa uz Pilsonisko savienību, pēc tam uz Nacionālo apvienību, kuras tieslietu ministrs viņš vienu laiku bija. Pēc tam viņš ar nacionāļiem saēdās un izveidoja savu partiju JKP, kas nupat vēl nesen bija tik niecīgs puteklis politiskajā spektrā.
Tagad viss ir spēji mainījies - Bordāna vecajā bisē ir ielādētas divas patronas ar baisu spēku - Jurašs un Strīķe. Pietika pat tikai ar baumām, ka Strīķe arī būs JKP listē, kā partijas reitings jau apdzina Saeimas opozīcijas partiju Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai. Ar šādu ieroci varēs atriebt, revanšēties saviem agrākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem, kas Bordāna ģenialitāti nenovērtēja.
Atriebes un revanša vēl kvēlāk alkst Strīķe un Jurašs. Šie personāži savulaik baudīja bezrobežu varu, no viņiem baidījās, viņi varēja izsekot un noklausīties, saveidot krimināllietas un izdomāt pierādījumus, laist medijos visādas interesantas ziņas, lai maisītu politikas vides virumu par labu Vienotībai. Taču Vienotība viņus beigās paņēma un uzmeta.
Lai gan JKP formāli uzstājas kā partijas Saskaņa nīdēja, kas tagad ņemšot un izvandīšot koruptantus no galvaspilsētas struktūrām, vislielāko kaitējumu šādas lūpu uzmetušas partijas nākšana uz skatuves nodara Vienotībai. Līdz šim Vienotība bija prihvatizējusi antikorupcijas cīņas karogu, bet tagad to no rokām izrauj JKP. Laikam jau šī nelaime pār Vienotības galvu nāk pelnīti, jo partija neko neizdarīja Strīķes labā, kad viņai bija jāpaliek bez darba un maizes, - neizdomāja Strīķei un Jurašam kādu labu amatu. Antuāna de SentEkziperī šedevrā Mazais princis ir sacīts, ka jābūt atbildīgam par tiem, ko esat pieradinājuši. Taču Vienotība pret Strīķi izturējās kā pret mori, kas savu darbu paveicis. Tagad par to būs jācieš.
Var atgadīties, ka Vienotība vispār netiek pāri 5% barjerai vēlēšanās uz Rīgas domi, bet Strīķe ar JKP tiks.
Antikorupcijas retorika un demagoģija, kā krievi saka, ir lauznis, pret kuru nav paņēmienu. Tā ir ilgspēlējoša plate, kurai elektorāta naivākā daļa allaž uzticas un uzķeras.
Ir pasaulē visādas valstis. Ir tādas, kur liela vara ir militāristiem, ir tādas, kur specdienestiem. Latvijai šāds rūgts biķeris līdz šim bija gājis secen, taču tagad ir riskants brīdis. Bijušie «operi» sniedzas pēc politiskas varas. Var sanākt policejiska valsts.
Strīķei ir neizmērojamas iespējas visādi blefot. Lai gan viņa pēdējo piecgadi ir nodarbojusies tikai ar sabiedriskajām attiecībām, cenšoties ar mobingu dabūt nost savus priekšniekus Streļčenoku, Vilnīti, Loskutovu, ļaužu masām var rasties priekšstats, ka viņa sakrājusi dokumentu mapītes par valsts pirmajām personām un partijām. Paraudzīsies Strīķe kaut kā tā šķībi uz kādu personu, un visiem būs jānodomā, ka viņa jau nu gan zina, ka šī persona ir sliktā.
JKP nav jānopūlas ar kādiem faktiem un argumentiem. Piemēram, Bordāns izsaka tēzi, ka Rīgas domē neviens nevar dabūt amatu, ja nav saistīts ar Saskaņu. Kad atklājas, ka amatos tomēr ir arī visādu citu partiju pārstāvji, viņš vienā mierā pasaka, ka Nacionālās apvienības mēra amata kandidāte Baiba Broka neko nekritizē mēru Nilu Ušakovu. Tātad sliktā. Sanāk vienlaikus uzbraukt gan Saskaņai, bet vēl vairāk Bordāna pāridarītājiem - nacionāļiem.
Strīķe apgalvo, ka visas Rīgas domes struktūras ir korumpētas. Taču tad rodas loģisks jautājums, kāpēc viņa, kad bija KNAB darbiniece, nav šo korupciju atmaskojusi? Bet viņa par to nebēdā, jo zina, ka tagad, kad viņa ir politiķe, pietiek pamirdzināt savas fanātiskās plintnieces acis, un ļaužu masas ticēs.
Saskaņai gan JKP neko gaužu nevar nodarīt. Pēc tam, kad Valsts valodas centrs ir uzlicis sodu Ušakovam par rakstīšanu interneta sociālajos tīklos krieviski, Saskaņas elektorāts būs mobilizējies ap domu, ka mūsējos sit. Jebkādi apgalvojumi par korupciju galvaspilsētā vairs nestrādās. JKP nodara kaitējumu tikai tā sauktajām latviskajām partijām. Cīniņā par galvaspilsētas mandātiem tās tagad ir kļuvušas vēl saskaldītākas - jau tāpat tām švaki spīd, bet tagad vēl viena partija - JKP - ir iemaisījusies pa vidu.
JKP visai ticami dabūs mandātus Rīgas pašvaldības vēlēšanās, bet paliks opozīcijā. Taču mērķi tai droši vien ir tālejoši - uz mandātiem, naudu un varu nākamajā Saeimā. Tur tad lauznis nostrādās tā pa īstam.
