Pirms diviem gadiem plašsaziņas līdzekļos parādījās satraucošas ziņas, ka strauji izplatās briesmīga suņu slimība megaesophagus, liels skaits suņu mirst, un pētnieku grupa, kas veikusi šīs slimības uzliesmojuma izpēti, nākusi klajā ar apgalvojumu, ka saslimšanā vainojama suņu barība Dogo. Savukārt barības ražotājs, uzņēmums Tukuma straume savu vainu kategoriski noliedza.
Saslimušo suņu vidū aizdomīgi liels bija Dogo lietotāju īpatsvars, taču ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes nekādas kaitīgas vielas vai mikroorganismus barībā neatrada. Diskusijā iesaistījās arī pētījuma finansētājs Zemkopības ministrija, analīžu veicēji (PVD un Zinātniskais institūts BIOR), iesaistītos pētniekus pārstāvošā profesionālā organizācija (Latvijas veterinārārstu biedrība (LVB)) un suņu saimnieki.
Drīz vien skandāls eskalējās līdz spalgiem toņiem. Ražotājs apsūdzēja pētniekus neslavas celšanā, bet finansētājs - paviršībā un doto uzdevumu nepilnīgā izpildē. Savukārt pētnieki un suņu saimnieki vainoja finansētāju pētījuma apzinātā kavēšanā un sazvērestībā, lai attaisnotu barības ražotāju.
LVB suņu saslimšanas pētīšanai iztērēja 45 tūkstošus eiro valsts budžeta un ziedotāju naudas, taču neatrada pierādījumus, ka saslimšanai sakars ar suņu barību. Pētījums īsti netika pabeigts, bet tika pieprasīts papildu finansējums. ZM šo papildu finansējumu atteica. Suņu sāgā ir bijuši vēl visādi vētraini notikumi un pagriezieni, daudz prominentu ļaužu ir tajā bijuši iesaistīti. Bet ir arī tāds fakts, ka pagājušā gada maijā atbildīga uzraugošā institūcija Pārtikas un veterinārais dienests paziņoja, ka Dogo barībā nav vielu, kas varētu izraisīt suņu slimību.
Kā jau tas daždien atgadās, un visa pasaules vēsture ir pilna ar šādiem gadījumiem, pat pēc vispēdējiem verdiktiem ļaudis uzdod vēl papildjautājumus, netic, veido oficiālajai versijai pretējas versijas. Vai Reihstāgu nodedzināja komunisti vai nacisti? Vai amerikāņu futbolists O. Dž. Simpsons nogalināja vai nenogalināja savu sievu? Un kurš nošāva Kenediju?
Šķiet, tāpat arī par Dogo diezin vai kādreiz būs vienprātība un būs cilvēki, kas paliks pie pārliecības, ka suņu barība bija pie vainas. Un tajā pašā laikā būs cilvēki, kas uzskatīs, ka tā bija konkurentu, ārzemju suņu barības tirgotāju pasūtīta kampaņa, lai iznīcinātu Tukuma straumi. Var saprast suņu saimniekus, kas raudājuši, redzot, kā mirst viņu mīluļi, un var saprast suņu barības ražotāju, pie kura bijuši jo daudzi bargi pārbaudītāji, kam produkcija analizēta laboratorijā un kas nejūtas ne pie kā vainīgs, taču pār viņa uzņēmumu vēl tagad nav izzudusi aizdomu ēna. Viņš grib reabilitēties un piedzīt no pāridarītājiem zaudējumus. Ir uzsākta tiesvedība pret vairākām personām, tostarp arī pret LVB priekšsēdētāju Māru Vidužu. Saprotams, ka pašlaik nav zināms, vai viņa kaut ko pārkāpusi, jo to vērtēs tiesa.
Bet šodien Vidužas darbs tiks vērtēts Mālpilī LVB konferences laikā, kad paredzētas LVB priekšsēdētāja vēlēšanas, kurās veterinārārsti balsos, vai viņai palikt savā līdzšinējā amatā vai arī to uzticēt kādam citam. Nopietnākā konkurente viņai ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja Dr. Med. Vet. Gundega Mičule, kura nav pamanīta kādos skandālos. Viņa ir rātni strādājusi augstskolā un Briselē, pārstāvot Latviju Eiropas Savienībā veterinārijas un fitosanitārijas jautājumos. Bet par Vidužu veterināru aprindās runā, ka viņa spiedusi un draudējusi atņemt licenci dzīvnieku dakteriem, kas izteikuši šaubas, vai Tukuma suņu barībai var būt sakars ar suņu slimību. Vai tas tiešām tā ir bijis, no malas nevar zināt. Bet veterināri gan jau paši zinās, kā ir bijis.
LVB pēc būtības ir ģilde - kā viduslaikos Rīgā bija profesionālas amatnieku cunftes un tirgotāju ģildes. Un visos laikos ir bijis tā, ka šādu ģilžu locekļi savstarpēji aizstāv cits citu un sadarbojas, izvirza sev savas profesijas standartus un kritērijus. Kad šāda organizācija atkāpjas no profesionāliem standartiem un sāk pārdalīt tirgu, jaukties biznesā, tad, kā likums, tā sadalās divos vai pat vairākos gabalos. Un tad sākas stīvēšanās, kura organizācija īstā un pareizā. Arī pēdējos 26 gados Latvijā daudzās profesijās ir izveidojušās savstarpēji naidīgas biedrības, savienības un asociācijas. Cerams gan, ka ar LVB nekas tamlīdzīgs nenotiks. Tomēr nebūs nekas slikts, ja veterinārārsti apdomās, vai līdzšinējā priekšsēdētāja un vēl virkne viņas kolēģu ir Dogo lietā bijuši iekšā tīri profesionāli vai arī amata pilnvaras izmantotas, lai vienu ražotāju izmestu no tirgus nišas, ko iekārojuši citi uzņēmēji.
