2009. gadā globālās krīzes stindzinošajā spelgonī un iekšpolitiskā populisma tvanā premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) likvidēja valsts uzņēmumu uzraudzības padomes. Tolaik Vienotības leksiskajā diskursā vārds «padome» bija apriori kaut kas slikts, tumšs, nešķīsts – tās asociējās ar tādiem sliktiem vārdiem kā «politizētas», kā «barotnes», un tās kā liekas un dārgas institūcijas tika likvidētas.
Pēcāk tie paši, kas savulaik ar putām uz lūpām gānīja padomes, ir salikuši padomes atpakaļ gandrīz visos valsts uzņēmumos. Jo tāda bijusi prasība, lai Latvija varētu iestāties OECD. Bet nu tad tagad padomes būšot tik vien no profesionāļiem taisītas, tikai caur konkursu, nekādas vairs politizācijas.
Būtu jau skaisti, tikai reālajā dzīvē tas nekādi nesanāk - arī caur visiem konkursiem politiski pietuvinātās personas tiek cauri kā kamieļi caur adatu acīm un politizācijas āža kāja šā vai tā nekādi nepaslēpjas. Akurāt tā tagad ir ar jauno Latvenergo padomi, kas tika izveidota pagājušās piektdienas pēcpusdienā.
Arvila Ašeradena (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) Latvenergo akcionāru sapulcē ir apstiprinājusi energokompānijas padomi piecu cilvēku sastāvā - par padomes priekšsēdētāju iecelts bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš.
Padomes locekļi ir RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas Rīga bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un Valsts nekustamo īpašumu padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.
Vēl Latvenergo padomes locekļa amatā apstiprināts nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis.
Tā kā šie cilvēki izturējuši stingru konkursu, kur prasības ir augsta profesionalitāte, it kā nevajadzētu bažīties, ka kaut kas nepareizi, tomēr ir dažas lietas, kas šajā padomē ir mazliet dīvainas.
Ja jau padomē apstiprināti tik diži profesionāļi, tad jāpaskatās, kādi tad ir bijuši viņu izcilā darba rezultāti.
Piemēram, bija tāds skandāls, ka Latvija nepiedalījās pasaules izstādē EXPO Milano 2015 tāpēc, ka Latvijas paviljona organizētāji bija pārāk svaidījušies ar naudu, bet atbildīgās amatpersonas noskatījušās. Dienesta ziņojumā par amatpersonu rīcības izvērtējumu saistībā ar līdzdalības organizēšanu izstādē EXPO Milano 2015 minēts arī Liepiņš, un jāteic, ka ne tajā gaišākajā kontekstā. Viņš bija viens no atbildīgajiem amatvīriem, kam bija jāraugās, lai notikušās nejēdzības nenotiek.
Tajā laikā, kad Liepiņš bija airBaltic padomes priekšsēdētājs, lidsabiedrības stutēšana valstij izmaksāja ne vienu vien desmitu miljonu, bet, kas valsts makam slikti, tas citam varbūt ir labi. Vienotībai pietuvinātā investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa firma Prudentia tolaik par savām konsultācijām no airBaltic saņēma ik nedēļu aptuveni 13 tūkstošus latu jeb aptuveni 2,6 tūkstošus latu dienā. Mazliet jāpabrīnās par Sedlacka ietikšanu padomē. Viņš ir airBaltic valdes loceklis. Viņš lidsabiedrībā saņem gandrīz pusmiljonu eiro algu, bet tomēr vēl tagad ir arī Latvenergo padomē. Vai lidsabiedrībā darba un naudas par maz? Ir apbrīnojami, ka cilvēki tā spēj - no rīta lidmašīnas, vakarā strāvas ražošana, un visur kompetence.
Bijušais DNB bankas baņķieris Ozoliņš, kas tagad kļuvis par Latvenergo padomes priekšsēdētāju, esot 2013. gadā Vienotības kuluāros nopietni izskatīts kā iespējamais kandidāts uz premjerministra amatu.
Taču vislielākais prieks ekonomikas ministram Ašeradenam varētu būt par Rubesu. Cilvēks, ja tā var teikt, no «sava tusiņa».
Pašlaik viņa ir RB Rail valdes priekšsēdētāja - viņai jāvada grandiozais Rail Baltica projekts. Sliedes stiepsies no Lietuvas līdz Igaunijai un no lidostas uz Rīgas centru. Ļaudis jau tvīkst gaidās, kad varēs ērti un ātri ceļot ar vilcienu pa Baltiju un uz Berlīni. Tur vajadzētu būt diezgan daudz ko rauties, lai cirstu ceļu cauri mežiem un pāri purviem, lai liktu gulšņus un sliedes, lai pirktu vagonus un lokomotīves. Bet izrādās, ka Rubesai savā amatā ir garlaicīgi un atliek laiks piehaltūrēt arī Latvenergo padomē.
Ašeradenam energouzņēmumā būs «savs kadrs iekš Sorosa». Tajos laikos, kad Vienotība strādāja ar ļaužu smadzenēm, lietojot tādu propagandas metodi kā latvju inteliģences zieda parakstītas politiska spiediena petīcijas, Rubesas paraksts nereti ir bijis šādām vēstulēm apakšā. Rubesa ir nevalstiskās organizācijas Providus padomes locekle. Bet Providus ir savulaik par globālā megablēža Džordža Sorosa naudu tapis pseidopētnieku kantoris, kas tāpat kā Delna un partija Vienotība ietilpst oligarhiskajā finanšu, politikas, represīvo iestāžu un mediju tīklojumā.
Raugi, visa retorika par uzņēmumu padomju kristāldzidro caurspīdīgumu, debessaugsto profesionalitāti un šķīsto nepolitiskumu ir domāta vientiešiem.
