Nu jau vairs nemaz nav palicis daudz laika līdz pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 3. jūnijā.
Viena lieta, kas noteikti atstās iespaidu, ir nesen vēl varenās partijas Vienotība skumīgā lejupkrišana reitingos, kas nesola neko labu šai partijai pašvaldību vēlēšanās. Ja partija nesapurināsies, neatradīs kaut kādu «restartu» ar jaunu līderi, tās pašlaik iekarotās nišas ieņems citi. Viens no Vienotības līdera amata kandidātiem Edvards Smiltēns nesen izteicās, ka Latvijas simtgade jāsagaida ar citu Rīgas mēru. Tas skan moži un ambiciozi, taču pašlaik tie ir sapņi, ne realitāte, vēlamā uzdošana par esošo. Lai pašreizējam Rīgas mēram Nilam Ušakovam izgrieztu pogas, nepietiek ar nemitīgu īdēšanu, cik viņš slikts. Pēdējā laikā ir iegājies tā, ka no desmit pārmetumiem, kas tiek izteikti Ušakovam, tikai viens ir pamatots. Līdz ar to arī šis viens noslīkst vispārējā īdēšanas jūrā un vairs nestrādā. Klasiskā shēma, ar kādu tiek mēģināts sist Ušakovu, ir apmēram šāda: «Pie bērnu slimnīcas kādi neētiski marodieri uztaisījuši maksas stāvvietu, kamdēļ nabaga vecākiem jāmaksā barga nauda par to laiku, ko viņi pavada, izmisumā rūpējoties par sava bērna veselību un dzīvību. Vai, vai, vai! Vainīgs Ušakovs.» Taču Ušakovs nav vainīgs, jo stāvvieta ir privāts bizness, bet slimnīca ir valsts iestāde. Vēlētājs nav tik dumjš, lai nesaprastu, kad viņam tiek ausīs stumta vate. Kas pārspīlēts, tas par skādi.
Izskatās, ka Vienotību Ušakova sitēju pirmajās rindās nomainīs cits izsitējs - Saeimas deputāta, jaunā populista Artusa Kaimiņa partija Kam pieder valsts. Ja šī jaunā partija ņems vērā Vienotības un Nacionālās apvienības kļūdas, gānīs pašreizējo Rīgas varu precīzāk un mērķtiecīgāk, ja piedāvās vismaz pāris lietas, ko viņi darīs labāk par pašreizējo varu, Kaimiņa panākumi nākamajās vēlēšanās var būt pavisam neslikti. Kaimiņa elektorāts nav kādi veci cilvēki laukos, bet pie datoriem sēdoši rīdzinieki, kas sociālajos tīklos par jauno censoni iefano. Tā kā tie ir pārsvarā rīdzinieki, laikmets pats saka priekšā, ka pūliņi jākoncentrē uz galvaspilsētu. Jādomā, ka Kaimiņa partijas aizkadra vīriņi - bagātie sponsori - ir tik pietiekami viedi, ka saprot - Ventspilī viņiem nespīd nobīdīt pie malas pašreizējo mēru Aivaru Lembergu un tur nav jēgas tērēties. Bet var kaut ko mēģināt Rīgā. Rīgā kumoss nemaz nav peļams - galvaspilsētas iepirkumu un brīvostas labumi vilināt vilina. Bet nu Ušakovs arī viegli nepadosies.
Jau pašlaik var prognozēt, ka lielāko daļu pašvaldību savā ietekmē saglabās reģionālās partijas. Tāda ir tradīcija, un tas nav arī peļami. Var gadīties, ka šajā reizē pēc 20 gadus ilgušas, neviena netraucētas valdīšanas, lai noturētu varu, mazliet būs jāsaspringst Liepājas partijas Liepājas mēram Uldim Seskam. Nelaimīgā Liepājas metalurga iešana pa burbuli nerada diez cik patīkamu sociālo fonu pilsētā. Bet viņam vēl ir gads laika, kurā rast piedāvājumu atlaistajiem metalurgiem tā, lai tas izskatītos glīti. Ir iespējas izķepuroties.
Jelgavā vismaz pašlaik nekas neapdraud pašreizējā mēra Andra Rāviņa (ZZS) ilggadējo valdīšanu. Agrāk bija it kā nikna opozīcija, taču galvenais mēra nīdējs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) ir kļuvis par Saeimas deputātu, kam aizliegts piedalīties Saeimas sēdēs, un neko dižu savā jaunajā ampluā viņš nav parādījis. Citu vērā ņemamu opozicionāru Jelgavā pagaidām nemana.
Daugavpilī gan ir citādi. Līdzšinējam pilsētas mēram Jānim Lāčplēsim (Latgales partija) būs jāiztur skarba konkurence pret daudziem, bet visvairāk pret Andreju Elksniņu (Saskaņa). Elksniņš ir gana aktīvs tribīnē un plašsaziņas līdzekļos gan parlamentā, gan pilsētā un var mēģināt Lāčplēsi mest Daugavā.
ZZS tradicionāli gūst labus panākumus pašvaldību vēlēšanās reģionos, bet ne Rīgā. Šajā reizē varbūt var kaut ko mēģināt arī Rīgā, bet viss atkarīgs no premjera Māra Kučinska (ZZS) un ZZS ministru darbošanās valdībā. ZZS ir uzņēmusies atbildību par valsti, bet valstī ne viss iet gludi - nepatīkami solās būt reformu procesi izglītībā, medicīnā, nodokļos. Tur vēl būs ko svīst un pūst. Iežūžojoši un uz sapņainu atslābumu vedinoši ir ZZS šābrīža izcilie reitingi, taču zaļzemniekiem vajadzētu atskārst, ka tas ir liels avanss.
Ļoti svarīgs bastions viņiem ir Jūrmala, kas ir sarežģīta pilsēta, tomēr mērs Gatis Truksnis (ZZS) vismaz pagaidām turas labi.
Uz kaut ko vairāk nekā līdz šim varētu cerēt Nacionālā apvienība, kurai bēgļu krīze un agresīvā Krievija ir piespēlējusi iespējas kultivēt fobijas un kļūt par pamanītu runātāju publikas priekšā. Taču, lai iekarotu jaunus apvāršņus, vajag jaunus kadrus, kas kaut ko spēj arī saimnieciski. Ja tos atradīs, tad varēs dabūt ko vairāk. Šur un tur, Ogrē un vēl kaut kur viņi uz kaut ko var cerēt.
Bēdīgi, bet viss velk uz to, ka vēlētāju aktivitāte, visticamāk, vēl ies uz leju. Aizvien depresīvāka un nihilistiskāka top ļaužu masa. Bet tad nav ko gausties, ka slikta dzīve. Ja mēs nenodarbosimies ar politiku, tad politika nodarbosies ar mums.
