Politiskais spēks, kas savulaik sevi sauca par Jauno laiku, bet vēlāk, notiekot dažādām kolīzijām un apvienojoties ar mazākiem politiskiem grupējumiem, pārsaucās par Vienotību, no sākta gala ir lietojis pret saviem konkurentiem diezgan skarbas metodes – izmantojis tiesībsargājošajās iestādes un specdienestus, valstiskās, nevalstiskās un ārvalstiskās organizācijas, angažētus propagandistus privātajos un sabiedriskajos medijos, lai apsūdzētu, izsekotu, diskreditētu un apsaukātu pretinieku.
Viena no metodēm, kas nekautrīgi lietota, lai gūtu priekšrocības sev, ir bijusi likumu pārveide tā, lai jaunie likumi būtu izdevīgi sev un nebūtu pa spalvai konkurentiem.
Vienotība cīņā pret «vecajām», «tumšajām» un visādi sliktajām partijām sevi ir pozicionējusi kā «gaišo», «demokrātisko», «godīgo», «profesionālo» spēku. Klausoties šos politiķus – Ēlerti, Dombrovski, Repši, Viņķeli –, dažbrīd šķiet, ka ap galvu viņiem eņģelisks nimbs, viņi nekad nepieskaras grēcīgajai zemei, pat neiet uz labierīcībām, nekad nav ņēmuši rokā naudu. Savukārt «sliktajām» partijām ir fatāla nolemtība būt atkarīgām no naudas maisiem, sponsoriem, nelabiem cilvēkiem. Tādā garā pamazām gadu gaitā ir izdevies sabiedrībai iestāstīt, ka vajag «mazināt naudas ietekmi politikā», un ir veikti attiecīgi grozījumi partiju finansēšanas likumos, ieviešot visādus «griestus» un aizliegumus fiziskām un juridiskām personām finansēt partijas. Ir noteikti skarbi sodi gadījumos, kad likumi tiek pārkāpti. Īpaši liekulīgi tas bija tajos laikos, kad par Vienotību aizrīdamies aģitēja ne tikai daži privātie, bet arī sabiedriskie mediji, kamēr citām partijām nācās par lielu naudu pirkt reklāmu.
Jauno likumu gaismai nespēja piemēroties Tautas partija, kurai kā pēdējā zārka nagla nāca KNAB uzrēķinātais, nesamaksājamais sods miljona latu apmērā.
Lai stiprinātu savu iekaroto varas areālu un neļautu jaunām partijām spiesties iekšā politikā, ir pieņemti arī dažādi reklamēšanās ierobežojumi. Vēl, lai nodrošinātu sev priekšrocības, tika pieņemti jauni spēles noteikumi, ka partijas, kas jau ir pie varas vai guvušas panākumus vēlēšanās, saņem finansējumu no valsts budžeta. Šīs summas nav mazas, ar tām lielās partijas var uzturēt birojus – samaksāt telpu īri, nopirkt kancelejas preces un tualetes papīru.
Tautas gudrība, ka tas, kurš citam bedri rok, pats tajā iekrīt, tik tiešām ir spēkā. Vienotība iekrīt tajās lamatās, kuras taisījusi citiem. Pasaules godība ir pagājusi, un Vienotībai vairs nav agrākās ietekmes pār KNAB – nav izdevies dabūt nost no amata KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku. Agrāk Vienotība regulēja KNAB kā vien iepatikās, lika tam sodīt un vajāt citus, piesegt sevi, taču tagad dubultas mērauklas vairs nepastāv un viens likums ir visiem vienāds.
12. Saeimas vēlēšanās finansēšanas likumu pārkāpušas piecas partijas – divas sīkpartijas un trīs lielās. KNAB vēl grasās padziļināti papētīt Saskaņas finanses. Ar ZZS jau ir skaidrs, ka likums ir bijis pārkāpts, taču tas noticis nelielā apmērā – partija jau atmaksājusi nelikumīgi dabūtos mazliet vairāk nekā 500 eiro un samaksājusi arī 160 eiro sodu. Bet diezgan briesmīga summa karājas virs Vienotības galvas. KNAB konstatējis, ka partijai jāpiemēro 4300 eiro sods. KNAB vērtējumā, partija neesot norādījusi deputātu kandidātu veikto individuālo priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu izdevumus 58 377 eiro apmērā. Vienotība ir vienīgā partija, kurai blēdību dēļ ar priekšvēlēšanu tēriņiem draud visbargākais sods – pastāv iespēja, ka tiks noņemts finansējums no valsts budžeta.
Problēma, kāpēc Vienotība tā iekritusi, ir radusies no tā, ka partijai bija ļoti dārga priekšvēlēšanu kampaņa. Vairs nav tie laiki, kad partija varēja netērēt naudu reklāmai. Bet vēl bija individuālās atsevišķu politiķu kampaņas, kuru dēļ tēriņu griesti ir stipri vien pārkāpti. Partijas vadība visādi var taisnoties, ka nav varējusi izkontrolēt, ko dara kurš kandidāts. Tā tas ir. Taču tad nevajag rakstīt stulbus likumus, kurus paši nespēj ievērot.
Tas paņēmiens, ar kuru agrāk Vienotība grāva citus, tagad kā bumerangs ir atgriezies tai pašai pa pieri. Protams, partija vēl izmantos pārsūdzības iespējas un pretosies, taču īpaši glīti neizskatās nedz partiju finansēšanas likuma pārkāpumi, nedz centieni izlikties, ka to nav bijis. Var sanākt tā, ka tiesāšanās norit pusotru divus gadus un spriedums kļūst zināms tieši nākamo Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē. Dažkārt šādā veidā mēdz sākties beigas. Šīs varbūt vēl nav beigas, bet beigu sākums tas varbūt ir.
