Nedēļas sākumā sociālajos tīklos finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) nāca klajā ar savdabīgu pareģojumu, ka jaunā koalīcija būs «stagnācijas un liekulības koalīcija, Lemberga pilnīgs triumfs».
Tīši vai netīši Vilks ir skarbi iekodis savai partijai – koalīcija strādās Laimdotas Straujumas (Vienotība) silti mātišķajā vadībā, tāpēc sanāk, ka liekulības un stagnācijas garants ir Vienotība. Ventspils mērs Aivars Lembergs un ZZS nevar sūdzēties par 12. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, taču saukt to par pilnīgu triumfu būtu pārspīlēti – ZZS pašlaik ir līdzvērtīgi partneri koalīcijas sarunās ar Vienotību un Nacionālo apvienību, kas tiešām ir fakts. Vienotībai grūti samierināties ar jauno realitāti, sāp vēlēšanās zaudēto mandātu fantoms, sarunās par jaunās valdības veidošanu tā palaikam inerces pēc aizmirstas un mēģina uzvesties pa vecam – kā koalīcijas «vecākais brālis». Līdz šim ir bijis tā, ka Vilka Finanšu ministrija varēja dancināt arī Ekonomikas ministriju, lai vai kurš bija ministrs. Bet Lembergs ir tas, kurš atļaujas aizrādīt, ka tā nav pareizi. Tas nepatīk. Vilka versijā Lembergs visu ietekmēšot, regulēšot kā Putins, nepieļaušot pārmaiņas un... visu pārmainīšot, iedzīšot valsti parādos. Nevis parādos ko iedzīt ir solījis Lembergs, bet viņš apšauba nepieciešamību viena gada laikā samazināt ārējo bruto parādu par 5,1%, norādot, ka tādā veidā tiek bremzēta attīstība. «Summā tie ir 1,3 miljardi eiro, kas tiek izņemti no ekonomikas,» nesen preses konferencē sacīja Lembergs. Vilkam nepatīk arī, ka Lembergs interesējas, kur palikusi nauda, ja pamatbudžeta ieņēmumi attiecībā pret 2010. gadu ir palielinājušies 1,6 reizes.
LNT un LTV rīta raidījumos šonedēļ Vilks pārmeta Ventspils mēram vēlmi sagraut valdības līdzšinējo taupības stilu un vienlaikus šķendējās, ka Lembergs ieteicis būtiski samazināt tēriņus vairākās nozarēs. Vilka domu gājienā pārtrūkst loģikas pavediens, kas īsti ir slikti – Lemberga taupīgums vai izšķērdība, vēlme visu pārmainīt vai nepieļaut pārmaiņas?
Pats Vilks ne pie kā slikta valstī nav vainīgs – ārvalstu investoru mucas par tiesu varas problēmām Latvijā viņš uzgrūž Nacionālajai apvienībai, savukārt par atbaidošo Citadeles afēru viņš runā tā, it kā viss būtu normāli un bankas pārdošana par tostermaizes cenu būtu vislabākais risinājums. Bet nav jau pārāk jāmeklē loģika cilvēka izteikumos, kas ir tādā dvēseles stāvoklī kā Vilks. Vilks kauc tāpēc, ka sāp. Taču ne jau Lembergs Vilkam nokoda kāju. Savulaik viņš saplēsās ar savas partijas biedriem un Vienotības iekšējo intrigu čūskojuma rezultātā vairs nav aicināts turpināt ieņemt finanšu ministra amatu. Vienotības iekšpusē ir vairākas savstarpēji naidīgas ģimenes, un Vilks ir tuvs tām aprindām, kuras nosacīti var dēvēt par «Meierovica biedrības lietussardzīgo sektu». Bet cieta viņš no tiem, kas ir «Solvitiņa& Zaķis un Co». Lai gan tagad situācija ir mainījusies un Vilka pāridarītāji ir vēlēšanās izgāzušies, zaudējot arī agrāko svaru partijā, Vilkam no tā nekas vairs nemainās – viņš jau ir uzmests un atstumts. Žēl Vilkam ir noskatīties, kā Augstajā namā notiek dzīres, kamēr pašam ar saboztu kažoku jāsalst ārā un jāsāk domāt, kur atrast darbu. Parasti cilvēki nemēdz meklēt darbu, kritizējot iepriekšējo darbavietu – darba intervijā tā būtu vislielākā kļūda. Taču Vilks ar uzmestu lūpu skaļi aizcērt durvis, nogāna savu līdzšinējo darba vidi, kurā viņš esot juties slikti, alga bijusi maza. Laikam jau viņam nerūp, ka to varētu dzirdēt iespējamie darba devēji Latvijā, jo, kā pats atzinās, meklēs darbu ārzemēs – pie bosiem, kas 900 sekundes neskatās.
Vilkam nav jābažījas par nākotni. Labu darbu viņš atradīs, jo viņš ir respektablā finanšu izdevuma The Banker atzīts labākais 2012. gada finanšu ministrs Eiropā. Labākais tāpēc, ka ar īpašu uzcītību pildīja visas eirobirokrātu norādes, grieza un taupīja tā, ka desmiti tūkstoši latvju teciņiem devās uz lidostu, lai nenokavētu Dublinas reisu. Kamēr grieķi 2011. gadā panāca, ka viņiem Eiropas Savienība atlaiž pusi parādu jeb 100 miljardus eiro, Vilks ne lūdzās, ne prasīja, lai Latvijai atlaiž kaut 100 eiro. Protams, ka Vilks ir vislabākais – visiztapīgākais visā kontinentā. Par to pienākas ne tikai starptautiskās finanšu oligarhijas žurnāla uzslavas, bet arī labs robs ar pieklājīgu algu.
